foto: Artūrs Martinovs
Rupjmaize ar ķiploku un karsts piens ar medu: Ingas Akmentiņas-Smildziņas pieredze bērnu veselības stiprināšanai
"Ir jāmācās un jāizprot, kas ir labs un kas – kaitīgs veselībai, un tas ir jāievēro pirmām kārtām pašiem," saka vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Bērni
2018. gada 19. marts, 06:16

Rupjmaize ar ķiploku un karsts piens ar medu: Ingas Akmentiņas-Smildziņas pieredze bērnu veselības stiprināšanai

Linda Vesate

Žurnāls "OK!"

Kā stiprināt bērnu imunitāti aukstajos mēnešos un ko darīt, ja gadās saslimt? Pieredzē dalās Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja, dēla Klāva (12), meitu Lības (8) un Sāras (3) mamma.

Esmu dzimusi un augusi laukos un šo dzīvesveidu uzskatu par savas veselības pamatu. Tieši tāpēc vasaras izvēlamies pavadīt laukos, un bērniem tas ļoti patīk. Imunitātes stiprināšana mums sākas jau siltajā sezonā – no maija līdz septembrim, kamēr dzīvojam laukos, bērni lielāko dienas daļu pavada ārā. Gan es pati, gan bērni vasarās staigā basām kājām, daudz peldas, dzīvojas pie jūras. Mēs ar meitām peldamies pat tādās vasaras dienās, kad citiem zobs uz zoba neturas!

Vienmēr lūkojam, lai uz galda būtu svaigi augļi, ogas vai dārzeņi, ar kuriem panašķēties vakaros. Tos ēst bērni jāradina jau kopš mazotnes. Ziemā tie ir skaisti āboli (cik vien ilgi var – no Latvijas laukiem), ķiršu tomātiņi, burkāni, pamelo un citi. Mūsu bērni ir arī lieli ogu ēdāji, vasarā mellenes tiek apēstas spaiņiem! Mana mamma ļoti labi gatavo ēst, tāpēc mums vienmēr bija lielisks, mājās gatavots ēdiens. Šo tradīciju esmu pārņēmusi arī savā ģimenē, jo pašu gatavots, veselīgs ēdiens ir viens no labas veselības priekšnoteikumiem. Tā kā sportojam gan mēs, vecāki, gan vecākie bērni, papildus lietojam magnija uztura bagātinātāju.

Mēs ar vīru daudz stāstām un skaidrojam bērniem, kas veido veselības pamatu – kāpēc visi ģimenē regulāri nodarbojamies ar sportu, kāpēc tiek ierobežots gāzētu saldināto dzērienu patēriņš (ne jau tāpēc, ka mamma un tētis bērniem kaut ko grib ieriebt!). Tāpat sekojam līdzi, vai bērni pietiekami izguļas; Lība un Klāvs jau paši mēdz rēķināt nogulētās stundas. Arī viņi ir sākuši pievērst uzmanību informācijai, kas saistīta ar veselīgu dzīvesveidu, un zina, ka tas nav nemaz tik vienkārši.

foto: Artūrs Martinovs

Jautājums par bērnu veselību vecākus bieži vien dzen izmisumā – arī mani. Lai cik daudz gudrību būtu salasījusies, kad slimība ir klāt, mēdz iestāties apjukums un sevis šaustīšana no sērijas “es taču redzēju, ka viņam acis tādas glāžainas, tomēr liku iet uz skolu”, vai arī “man jau likās, ka vajag uzvilkt arī termokreklu”.

Trīs bērnu audzināšana devusi zināmu rūdījumu, tāpēc par katru nieku ārstu netrobelēju. Nu jau es izprotu, kāda parasti ir slimības gaita, taču, ja kaut kas notiek citādi nekā parasti, sazinos ar mūsu fantastisko pediatri Ilzi Briuku. Man šķiet, ka liela nozīme bērna veselības uzturēšanā vai ārstēšanā ir arī tam, kāds ir bērna ārsts, kā viņš komunicē ar ģimeni, ar vecākiem.

Mūsu ārste katras sarunas vai vizītes laikā pamanās stiprināt mani kā mammu ar labiem vārdiem, iedrošinājumu, un tas ļoti palīdz pieņemt pareizus lēmumus, kad runa ir par bērnu ārstēšanu. Tiesa, pagāja laiks, līdz atradām lielisku ārstu saviem bērniem; vairākus nomainīju tāpēc, ka pēc katras vizītes mūs sūtīja uz aptieku ar recepšu kaudzīti, no kurām daļa pilnīgi noteikti bija liekas. Katrai ģimenei vēlu atrast sev vislabāko pediatru, kam uzticaties.

To, ka bērnam tuvojas slimība, manuprāt, vecāki var nojaust jau vismaz dienu, pirms paceļas temperatūra vai parādās citas pazīmes. Ja vecākiem ko tādu izdodas pamanīt, bērnus noteikti vajadzētu atstāt mājās, nevis vest uz dārziņu vai skolu, kamēr nepaceļas temperatūra. Tas ne tikai aiztaupīs ilgstošu slimošanu, bet arī atvieglos bērna pašsajūtu, jo šādā stāvoklī būt ārpus mājas noteikti ir grūti.

Ja bērni sāk sūdzēties par kakla sāpēm, uzsildu pienu ar medu – šo recepti esmu pārņēmusi no savas mammas, kura to izmantoja mūsu bērnībā. Dodu dzert arī siltu ūdeni. Dēls labprāt apēd arī karoti medus (meitenes gan ne). Lūkojam, lai slimošanas laikā ir mierīgs režīms. Mūsu mājas aptieciņas saturs ir diezgan skops. Tajā atrodas viens iecienīts kakla sīrups, kas gatavots no dabiskām izejvielām, kā arī medikaments, ar ko samazināt bērnu temperatūru un iekaisumu. Ar homeopātiju neaizraujamies, jo esam tikuši pie sava lieliskā pediatra, un uzskatu, ka nav pamata apkrauties ar liekiem medikamentiem.

foto: Artūrs Martinovs

Mana organizācija daudz strādā, lai mudinātu vecākus izglītoties un lai vecāki kritiski atlasītu informāciju, kam uzticēties. Ir jāmācās un jāizprot, kas ir labs un – kas kaitīgs veselībai, un tas ir jāievēro pirmām kārtām pašiem. Informāciju par bērnu veselības stiprināšanu var uzzināt portālā Mammamuntetiem.lv, kā arī mūsu sadarbības partnera vietnē Rimiberniem.lv, kur satura izstrādē ir piesaistīti lieliski speciālisti.

Inga iesaka:
“Meita Lība izstāstīja bērnudārzā noskatītu recepti, ko tagad izmantojam mājās, – rupjmaizes šķēli (iesaku Ķelmēnu) ierīvē ar svaigu ķiploku un uzziež sviestu. Lai bērna acīm izskatītos garšīgāk, sagriež nelielos gabalos.”