Krīze attiecībās. Iet pie psihoterapeita vai labāk cīnīties pašam?
Brīdī, kad vīrieša un sievietes attiecības ir samezglojušās tik ļoti, ka pašiem ir grūti tās nogludināt, psihoterapija var būt viens no labākajiem veidiem, kā pamatīgi sakārtot sevi un sadzirdēt otru. Vairāk stāsta Latvijas vecāku organizācijas rīkotās pāra attiecību stiprināšanas akcijas “#MīlaRestart. Iemīlies no jauna!” vēstnese, psihoterapeite Inese Putniece.
Tieši attiecību krīze ir viens no brīžiem, kad palīdzība un atbalsts ir vēlams un efektīvs. Kā zināt, ka ir pienācis laiks meklēt palīdzību? “Ja ilgstoši ir emocionāls diskomforts, kas nepāriet pat tad, ja esi izmēģinājis 3–4 paša izdomātus vai citu ieteiktus variantus, kā izkļūt no esošā stāvokļa, turklāt krīze ir ievilkusies vairāk par pusgadu, tad ir īstais brīdis apsvērt speciālista palīdzības meklēšanu,” teic psihoterapeite.
Kad meklēt palīdzību
Ieteicams terapiju apmeklēt divatā, jo tad vislabāk var redzēt, kā viens no pāra mijiedarbojas ar otru. Tomēr, kā atzīst psihoterapeite, visai bieži ir situācijas, kad viens no pāra ir gatavs doties meklēt risinājumu, bet otrs atsakās. Iemesli, kāpēc partneris atsakās, var būt pavisam cilvēcīgi – ir kauns un neērti ar svešinieku runāt par kaut ko tik intīmu kā attiecības. Ir bail, ka psihoterapeita kabinets būs vēl viena vieta, kur viņš tiks kritizēts un vainots samilzušajās problēmās.
“Attiecības vienmēr ir divvirzienu ceļš. Vienmēr! Puse atbildības ir vienam, puse – otram. Nedaudz šīs proporcijas var mainīties, ja ir runa par tādiem smagiem klupšanas akmeņiem kā krāpšana vai atkarības, tomēr arī šādās situācijās kaut kāda loma ir arī cietušajai pusei. Atšķirībā no draudzenes, kas vienmēr atbalstīs, psihoterapeits ne tikai uzklausīs, bet palīdzēs ieraudzīt arī savu līdzatbildību notiekošajā. Terapeits vienmēr mudina paskatīties uz situāciju no cita viedokļa – ko tu pats esi ieguldījis tajā, kas nu ir iznācis. Vai tiešām tu vienmēr esi tik balts un pūkains?” skaidro Putniece.
Ir vērts iet arī vienam
Ja tomēr viena no pusēm atsakās apmeklēt pāru psihoterapiju, noteikti ir vērts doties vienam. “Pētījumi un prakse pierāda, ka, mainoties vienam ķēdes posmam, ar laiku būs spiesti mainīties arī pārējie posmi. Proti, tiklīdz mainās viena ģimenes locekļa uzvedība, arī citiem nākas ar to rēķināties,” tā speciāliste.
Viens no punktiem, kas noteikti jāizrunā, uzsākot terapiju, ir apzināšanās, ka psihoterapija nav līdzeklis tam, ka šīs attiecības noteikti saglabāsies un uzlabosies. Terapijas laikā var nonākt pie secinājuma, ka esošās attiecības prasa pārāk daudz kompromisu un piekāpšanos.
Kā izvēlēties savu speciālistu
Domājot par to, kā izvēlēties savu speciālistu, faktiski darbojas divi galvenie kritēriji.
Formālais kritērijs ir apmeklēt tikai sertificētus speciālistus. Latvijā ir divas asociācijas, kurās ir apvienojušies sertificēti psihoterapeiti, – Latvijas Psihoterapeitu biedrība un Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija. Tās izsniedz sertifikātus, kam ir jābūt speciālista kabinetā pie sienas klientam redzamā vietā.
Otrs kritērijs ir ļoti subjektīvs. Tāpat kā izvēloties partneri, arī izraugoties psihoterapeitu, ir jābūt simpātijām pret šo cilvēku.
