Iedvesma ir ļoti reta viešņa, īpaši tik haotiskā darbā, kāds ir kino. Saruna ar režijas leģendu Jāni Streiču

Uzskatot priekšstatu par iedvesmu aplamu radošā procesa raksturlielumu, Jānis Streičs savu kreatīvo darbību raksturo ar Pētera Čaikovska vārdiem: “Katru rītu pie klavierēm sēžos ar nepatiku un milzu piespiešanos, bet darbu beidzu ar nožēlu un vēlmi turpināt.” Iedvesma ir ļoti reta viešņa, īpaši tik haotiskā darbā, kāds ir kino. “Kādreiz tā var nolaisties no debesīm, bet filmēšanas laukumā to nogalinās citu neizdarība, un tu tūdaļ to aizmirsīsi. Būs tikai nebeidzams darbu mudžeklis, kas jāšķetina tālāk,” saka režisors.

Profesijas izvēle drīzāk bijusi sakritība, nevis mērķtiecīgs ceļš. Jaunībā Jānis Streičs gleznoja un spēlēja teātrī un režijas jomā iemaldījās nejauši. “Kā aktieris izcēlos 1958. gada Latgales kultūras nedēļā Rīgā. Mūs rādīja pat televīzijā! Pēc tādiem panākumiem piedāvāja darbu jaundibinātajā Daugavpils teātrī, bet es gribēju mācīties. Diemžēl tajā gadā tika uzņemts tikai režisoru kurss, taču mēģināju. Nodomāju, ka gan jau varēšu būt arī aktieris. Sekmīgi izturēju eksāmenu gadā vidū un februārī jau biju students. Mācījos karavīra šinelī, jo tikko biju beidzis dienestu armijā. Vakaros piepelnījos kā mākslinieks noformētājs dažādos klubos.”

Ieguvis teātra režisora diplomu, Jānis Streičs auga praktiskajā darbā no pašas apakšas ar niecīgu algu. “Ja jaunais speciālists labi strādā, parasti to pamana un novērtē. Mani novērtēja uzreiz, lai gan biju tikai asistents. Man bija izcili skolotāji, kuri atsvēra studijas kino institūtā, – kinorežisors Aleksandrs Leimanis, operators Māris Rudzītis un mākslinieks Laimdonis Grasmanis.”

Par nozīmīgāko notikumu savā profesionālās karjeras dzīvē Jānis Streičs uzskata pirmo filmu, kurā bija asistents. “Būt skolniekam pie laba skolotāja ir reta laime. Aleksandrs Leimanis bija talantīgs pedagogs, un, kā pēc gadiem man pastāstīja viņa sieva Baiba Indriksone, es esot bijis viņa labākais students. Tobrīd to nejutu, bet viņš man septiņas ādas dīrāja nost. Tas lietas labā – visu mūžu esmu viņam pateicīgs! Lai cik jocīgi izklausītos, mācekļa gadi patiesībā ir lielie gaidīšanas svētki.”

No malas šķietami romantiskajai un skaistajai kino dzīvei ir sava garoziņa, patiesībā tā esot ciets rupjmaizes sausiņš. “Lai gan iecere šķiet iedvesmojoša, sākot filmēšanas procesu, katra diena ir vilšanās gan aktieros, gan sagatavošanas darbos, gan pašam sevī. Un visam pāri nabadzība. Katru dienu ir jārod kompromisi. Vai varat iedomāties, ka reiz visatbildīgāko skatu, kurā varoņi atvadās, mēs filmējām bez šo lomu atveidotājiem? Ja kāds ņemas apgalvot, ka ir īstenojis savu ieceri, es teikšu, ka tā ir bijusi formāla un ka šim cilvēkam nav iztēles!”

Sveicot Jānis Streiču 80 gadu jubilejā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: “Man nav ar ko tevi apbalvot, jo tev jau viss ir”. Patiešām, Jānis Streičs ir saņēmis daudz apbalvojumu, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni un Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. “Ja es uzskaitītu visus savus apbalvojumus, tas aizņemtu daudz vietas un izklausītos pēc lielības. Daudzi piemin pašmāju Lielo Kristapu, bet citi, daudz pārāki, viņiem nav zināmi.

Tas liecina, ka tiem nav tādas nozīmes, kā varētu šķist no malas. Izņemot vienu, kuru parasti pievienoju savam vārdam kā titulu, – esmu Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis. Tas tik tiešām ir liels pagodinājums. Un ne jau vārda dēļ, bet tāpēc, ka esmu aktīvi iesaistīts Latvijas Zinātņu akadēmijas dzīvē.”

Jāņa Streiča filmas uzsūkušās latviešu kultūrā un to citāti iegājuši tautas folklorā. Vai strādājot viņš varēja iedomāties, ka tā notiks? “Darba procesā ir tik daudz problēmu un grūtību, ka godkārei neatliek vaļas. Viens no mūsu režisoriem man lielīgi rādīja kādu savu kadru un pravietoja, ka tas kļūs hrestomātisks.

Diemžēl to filmu neviens vairs nepiemin, kaut gan režisors bija domājis par filozofiskiem zemtekstiem un simboliem, kam būtu jāizceļ filma pasaules līmenī. Nekas no tā nepiepildījās, jo, kā teica Baltais tēvs Raiņa Zelta zirgā, alga virza nost no mērķa. Ja cerēsi uz panākumiem, tie kavēsies. Negaidi, neplāno, bet strādā, un tie paretam var tevi apciemot.”