No Rīgas dzīvokļa - uz dzīvi dabas vidū. Ciemojamies Jura Kalniņa un Katrīnes Pasternakas ģimenes mājā Baltezerā
Šovasar Latgales radio katru nedēļu raidīja viņa iestudēto Klūgu mūku, rudenī iestudējumu dzirdēs visā Latvijā. Darbs filmu ieskaņošanā, režija, valstiski svarīgo pasākumu vadīšana – tas viss saistās ar aktiera Jura Kalniņa vārdu. Bet, izrādās, Jurim ir vēl viens talants – viņš ir meistarīgs amatnieks, kam padodas gandrīz visi darbi, kas nepieciešami mājoklī.
No vasaras uz ziemas māju
Ciemojoties pazīstamo aktieru Jura Kalniņa un Katrīnes Pasternakas ģimenes mājā Baltezera krastā, laiks paiet, aplūkojot daudzos Jura rokām darinātos iedzīves priekšmetus un klausoties interesantos stāstus par katras lietas radīšanu.
Sākumā ģimenei bija vasaras māja, kas celta pirms četrdesmit gadiem no Līgatnes mežos stāvējušas guļbaļķu klēts, kura izjaukta pa sastāvdaļām un pārvesta uz Baltezera krastu. Kādā skaistā rudenī pirms pieciem gadiem, kad vasara negribēja un negribēja beigties, dzīvošana ezera krastā ievilkusies līdz vēlam rudenim, un ģimene nolēma, ka būtu skaisti pārcelties no Rīgas dzīvokļa uz dzīvi dabas vidū.
Māja gan bija jāsiltina, citādi ieklausoties drūmajā laikā varēja dzirdēt, kā vējš pa pakšiem svilpo, un raudzīties, kā pie loga pland aizkari. Ceļot māju, celtnieki pēc veciem paņēmieniem baļķu starpas bija aizdarījuši ar sūnām, kas gadu gaitā vietām bija galīgi izdrupušas. Tad nu Juris izpirka veikalā visas pakulas un metru pa metram aizdrīvēja baļķu spraugas. Savukārt logus bija darinājis ļoti labs amatnieks – tos Juris izņēma, nopucēja un pielīmēja blīvgumijas.
No veca – jauns
Izmantot vecos kokmateriālus nav nekas jauns; vecu materiālu izmantot radoši kaut kā jauna darināšanā daudziem sagādā prieku un gandarījumu. Arī Jurim iezibējās acis, kad kaimiņiene, nojaucot šķūnīti, vecos dēļu grasījās mest ugunskurā. Tagad, skaisti noēvelēti un nokrāsoti, tie kalpo par virsmu dārza galdam.
Sēžot pie tā, iedzerot glāzi vīna un klausoties, kā no ezera atskan dīvainie dumpja saucieni vai kaimiņos kāds spēlē klavieres, tiek pavadītas brīnišķīgas vasaras vakara stundas ģimenes un draugu lokā. No vecās klēts būvmateriāliem bija saglabāts durvju pārsedzes baļķis ar iezīmētu celšanas datumu – no tā Juris izveidojis virs galda pakarināmu lampu.
Diemžēl koka brusē iestrādātā rieva neļāva veco uzrakstu eksponēt pareizā virzienā, bet doma un vēsturiskais koks ir saglabāts. Vajadzīgajās vietās kokā tika izurbti caurumi, ieskrūvēti lampas cokoli, ievilkti vadi un lampa tagad apspīd ēdamgaldu, kur Katrīne un Juris brokasto un vakariņo. Arī dārzam Juris no veciem logu rāmjiem sastellēja mazu siltumnīciņu.
Katrai lietai sava vieta
Gandrīz visās istabās Juris ir sameistarojis plauktus: tie ir gan virs logiem, gan patrepē, gan pie sienām. Vasarnīcas projektētājs bija paredzējis, ka māju apdzīvos tikai vasarās, tāpēc tā ir ļoti kompakta un nav daudz vietu pie sienām, kur varētu novietot skapjus vai lādes. Internetā un pie draugiem Juris noskatījis plauktu izvietošanas paraugus, lai daudzās lietas varētu uzglabāt glīti un ērti.
Skaists plaukts izbūvēts virs logu sienas. Tur Katrīne novietojusi savus baltos traukus. Tumšā vieta virs gaismu nesošajiem logiem tādējādi kļūst gaišāka un telpiski paplašinās. No drauga noskatīts veids, kā mazā telpā izveidot plauktu ap durvīm. Visi filmu un mūzikas diski tagad atrodas vienuviet.
Plaukti krāsoti baltā krāsā, kas optiski saplūst ar sienas krāsojumu, tādēļ nesaraibina sienu ap durvīm un rada viegluma sajūtu. Īsts meistardarbs ir plaukts, kas saskrūvēts, izmantojot lielā skursteņa virsmas platību. Aiz skursteņa ir neliels brīvs laukums, ko Juris ir izveidojis par drēbju skapi, plauktu konstrukcijai piemontējot priekšā durvis.
Ja ikdienas maizes darba būtu mazāk, Juris varētu tā pa īstam pievērsties mājas sakārtošanas darbiem: padomā ir gan vecās grīdas ciklēšana, gan nojumes šķūnīša celšana, kam betona plātnes pie mājas sienas jau izklātas. Koka mājā vienmēr var atrast darbu, pie kā rokas pielikt, un šos darbus Juris uzskata par īsteniem mājas darbiem.
