Kāpēc mātes Latvijā atsakās no saviem jaundzimušajiem bērniem un tos ievietoto glābējsilītēs?
Astoņu gadu laikā, kopš Latvijas lielākajās pilsētās izvietotas glābējsilītes, izglābtas 43 mazuļu dzīvības. Vairākas mātes no saviem jaundzimušajiem bija atteikušās, jo bija neglābjami slimas, citām negribētais bērns bija izvarošanas upuris. Tikai viens mazulis atdots atpakaļ bioloģiskajai mātei.
Pārējie visi bērniņi ir adoptēti Latvijas ģimenēs.
Latvijā pēdējo gadu laikā uzstādītas astoņas glābējsilītes pie lielākajām slimnīcām, kurās pieņem dzemdības: Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā dzīvība izglābta 26 mazuļiem (14 meitenītēm un 12 puisīšiem), Jelgavas slimnīcā – trijām meitenītēm un vienam puisītim, Daugavpils Reģionālajā slimnīcā – divām meitenītēm un vienam puisītim, Rēzeknes slimnīcā – vienai meitenītei un diviem puisīšiem, Madonas un Vidzemes (Valmieras) slimnīcā – katrā pa vienai meitenītei un puisītim, Liepājas Reģionālajā slimnīcā – divām meitenītēm un Ziemeļkurzemes Reģionālajā (Ventspils) slimnīcā – vienam puisītim.
Nu jau astoņus gadus Latvijā darbojas projekts “Babybox” – vieta bērna dzīvībai, kura laikā izveidotas astoņas glābējsilītes – vietas, kur vecāki anonīmi var atstāt savu jaundzimušo adopcijai.
“Kādreiz man likās, ka tikai psihiski slims cilvēks var atteikties no sava bērna, taču šo gadu laikā savu viedokli esmu mainījusi diezgan kardināli. Stāsti ir ļoti dažādi, un daudzi no tiem – vairāk nekā saprotami,” reģionālo laikrakstu izdevumam “Novadi domā” stāsta “Babybox” projekta vadītāja Laura Zvirbule.
Pirmā glābējsilīte Latvijā tika atklāta 2009. gada 8. septembrī Rīgā, taču darbs pie šī projekta sācies vēl trīs gadus iepriekš. „2006. gads Latvijai bija diezgan traģisks – viena gada laikā bija atrasti vienpadsmit miruši zīdaiņi. Sapratām, ka kaut kas ir jādara, lai glābtu šo bērnu dzīvību,” atceras Zvirbule. Jau pēc trīsarpus mēnešiem silīte sevi attaisnojusi – tajā nonācis pirmais puisēns. “Projekts būtu izdevies, pat ja būtu izglābta tikai viena bērna dzīvība. Taču uz šo brīdi izglābti ir jau 43," saka Zvirbule, piebilstot, ka liels ieguvums ir arī to gadījumu skaita samazinājums, kad zīdaiņi tiek atrasti miruši atkritumu konteinerā, mežā vai citās mazam bērnam tik baismās vietās. Visā glābējsilīšu darbības laikā atrasti vienpadsmit miruši mazuļi (tikpat cik vienā 2006. gadā).
Tāpat silītē ievietotajiem bērniem ir ievērojami atvieglots adopcijas process – jau dažas dienas pēc izņemšanas no silītes viņš var nonākt jaunajā ģimenē. Nākamo trīs dienu laikā policija pārbauda, vai bērns nav pazudis, nozagts. Ja nekas no tā neapstiprinās, mazulis kļūst brīvs tūlītējai adopcijai, un no slimnīcas viņu jau paņem jaunā ģimene. visi līdz šim glābējsilītē atstātie bērniņi ir atraduši jaunas mājas.
“Lielu daļu gadījumu zinu, jo šie cilvēki man personīgi zvana. Tāpat ir arī anonīmas vēstules e-pastā," atklāj Zvirbule. Vairākas mammas no saviem bērniņiem atteikušās nedziedināmas slimības dēļ. “Sievietei ir krūts vēzis agresīvā stadijā, un ārsts pateicis, ka viņas dzīves ilgums būs vēl seši mēneši. Viņa nolemj, ka labāk savu bērniņu atstāt, lai viņš uzreiz nonāk ģimenē, nevis pēc tam bērnunamā, kur viņu, Dievs vien zina, kad paņems," piemēru min glābējsilītes projekta vadītāja. Vairāki atstātie bērni bijuši izvarošanas rezultāts, kad mātes nav spējušas psiholoģiski ar to sadzīvot. Viens gadījums bijis, kad māte bērniņu atstājusi pēcdzemdību depresijas iespaidā." Kad viņa saprata, ko izdarījusi, vērsās bāriņtiesā un savu bērniņu diennakts laikā dabūja atpakaļ," skaidro Zvirbule, minot, ka tā gan gadoties reti, lielākoties bioloģiskie vecāki pēc bērniņa vairs neierodas.
