Neticama pieredze: divreiz precējusies, bet nevainību zaudēja ar trešo 51 gada vecumā
Marija Luīze ir bijusi precējusies divas reizes, bet viņai nekad abu laulību laikā nav bijusi intīmas attiecības ar saviem vīriem. Te jāpiebilst, ka ārpuslaulību attiecības arī viņai nav bijušas. Kāpēc tā noticis, lasi Marijas Luīzes stāstu!
Sievietes pirmās laulības tika noslēgtas, kad sievietei bija vien 20 gadu. Ar sievietes otro vīru Karolu Marija Luīze sāka satikties, kad sievietei bija 25 gadi un abi apprecējās, kad viņai bija 38. Abi laulībā nodzīvoja 13 gadus. Sieviete visu šo laiku ir bijusi nevainīga.
Marija Luīze stāsta, ka viņa satika savu pirmo vīru Džonu 18 gadu vecumā. Džons bija klients Marijas Luīzes mātes ziņu aģentūrā un aicināja jauno sievieti uz randiņu, kad viņai bija 18 gadu. "Džons, kurš bija par mani 12 gadus vecāks, bija vienkāršs un nepastāvīgs. Lai arī viņam trūka harizmas, viņš bija nopietns un laipns. Viņa atturīgais izskats mani piesaistīja - tas mani pārliecināja, ka viņš netiecas pēc manis tikai seksa dēļ," stāsta Marija-Luīze.
Sekss kā pienākums
Skatoties pagātnē, sieviete saprot, ka viņas mātes neveselīgā attieksme pret seksuālām attiecībām ir ietekmējis arī viņu. Māte vienmēr ir atgādinājusi Marijai Luīzei, ka sekss ir jāpilda, nevis jāizbauda. Kādu nakti meitene dzirdēja savus vecākus strīdamies - tēvs ir vēlējies intīmu tuvību, bet māte ir viņu atraidījusi, sakot: ”Ja tu mani neliksi mierā, es iešu gulēt uz otru istabu!”. Tas lika jaunajai sievietei domāt, ka sekss ir kā pienākums, nevis mīlestības akts.
Kad Marija Luīze bija 16 gadus veca, viņai bija dažas nenozīmīgas attiecības, bet, tā kā septiņdesmitajos gados sekss pirms kāzām bija apkaunojums, meitene nolēma sevi saglabāt līdz kāzām. Tad viņa iepazinās ar Džonu.
Abi - gan Džons, gan Marija Luīze - nolēma, ka seksu atliks līdz kāzām. Pāris apprecējās 1977. gadā. Džonam bija 32, Marijai-Luīzei tikai 20 gadu. Pēc kāzām pāris devās kāzu ceļojumā, kas bija ļoti romantisks. Medusmēneša laikā Marijai Luīzei bijušas mēnešreizes, tāpēc mīlēšanās esot atlikta. Bet pāris par to neesot raizējies, jo domājuši, ka viņiem viss mūžs būs laika, lai iepazītu vienam otru fiziski.
Pēc kāzām - perfekta sieva
”Kad ieradāmies mājās pēc medusmēneša, es biju perfekta sieva - taisīju ēst, vīru vienmēr no darba mājās gaidīja džina un tonika glāze. Džons bija ļoti labs pret mani. Pēc launaga mēs sēdējām kopā uz dīvāna, turējām rokas, arī skūpstījāmies, bet nekad nekas nenonāca līdz seksam. Džons, kurš bija katolis, kādu dienu atklāja, ka tic seksam vienīgi, lai ieņemtu bērnu. Es nebiju gatava bērniem, tādēļ mēs nolēmām, ka ar seksu nenodarbosimies.
Es biju jauna un naiva meitene, tāpēc pieļāvu, ka tas ir normāls attiecību modelis dažiem pāriem. Apmēram gadu pēc mūsu kāzām es kļuvu nepacietīga un ieteicu Džonam kopīgi apmeklēt ģimenes plānošanas klīniku, lai parunātu par izsargāšanos. Džons zaudēja samaņu, kamēr es runāju ar savu dakteri viņas kabinetā. Viņš teica, ka viņu apdullināja dezinfekcijas līdzekļi, bet ar šodienas prātu es pieļauju, ka viņam vienkārši ideja par seksuālām attiecībām bija nepanesama. Pēc kāda laika es jau pieņēmu domu, ka mēs esam pāris, kas vienkārši nenodarbojas ar seksu. Šobrīd esmu pārsteigta, kā tik viegli es to pieņēmu tajā laikā, bet ticu, ka atceroties mammas vārdus, es to pieņēmu kā veiksmi," stāsta Marija Luīze.
Tauriņi vēderā. Bet seksa joprojām nav...
Marija Luīze stāsta par iepazīšanos ar otro vīru: "Pēc triju gadu laulības es sāku izjust neapmierinātību. Es apprecēju Džonu, sapņoju par laulību, bet bez seksa tas viss šķita bezjēdzīgs. Sajūtas kļuva vēl spēcīgākas, kad 1982. gadā manā dzīvē ienāca Karols. Viņš bija 47 gadus vecs, tātad - 22 gadus vecāks par mani. Viņš tajā laikā bija precējies un audzināja divus bērnus. Kad man bija 25 gadi, mēs pirmo reizi skūpstījāmies. Pirmo reizi es sajutu taureņus vēderā, un es atzinos viņam mīlestībā.
1987. gadā es un Džons izšķīrāmies, un es ar Karolu sākām pavadīt aizvien vairāk laika kopā. Tomēr viņš atteicās nodarboties ar seksu ar mani, jo viņš bija joprojām precējies. 1987. gada beigās Karols pameta savu sievu, un es iedomājos, kā viss tagad mainīsies. Bet, man par sašutumu, viņš katrreiz atrada iemeslu nenodarboties ar seksu ar mani. Katrreiz, kad es viņam lūdzu fizisku tuvību, viņš man atgādināja, ka viņš manis dēļ ir jau atdevis tik daudz - savu ģimeni, savu māju, ka man ar to esot jāpietiek. Kādu laiku mēs nodarbojāmies ar intīmām lietām, bet tas nekad nebeidzās ar tradicionālo seksu."
Par spīti visam, attiecības bija labas
Kad sievietei jautā, kad viņus saturēja kopā, viņa atbild: "Ja neskaita seksa trūkumu, mums kopā bija brīnišķīga dzīve. Un es novērtēju, ko Karols ir darījis manis dēļ. Tomēr bija laiki, ka des raudāju skumju un neizpratnes dēļ. Kādu dienu sāku domāt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, jo Karols nodarbojās ar seksu ar savu bijušo sievu, bet ne ar mani. Dažreiz es uzvilku seksīgu apakšveļu un centos viņu savaldzināt. Viņš man apstādināja, sakot, ka tas neesot pieklājīgi. Par spīti visam, Karols bija romantisks. Viņš turēja manu roku, kad gājām pa ielu, viņš mani lutināja Valentīndienā, dāvināja mazas dāvaniņas, kad atgriezos no kāda brauciena. Es tos uztvēru kā zīmi, ka viņš patiešām mani mīl.
Gadi gāja, mūsu dzīves mainījās. Kad man tuvojās 30 gadu, sāku saprast, ka gribu bērnu. Karols atbildēja noliedzoši, sakot, ka man ir jāstrādā. Ap to laiku es biju gatava viņu pamest, bet ap to laiku Karols smagi saslima ar sirds slimību. Es tajā laikā biju 38 gadus veca, Karols - 60 gadus vecs. Viņš nevarīgs gulēja slimnīcas gultā, nespēdams parunāt, viņš uz papīra lapiņas uzrakstīja "Vai tu precēsi mani?" Es domāju, ka beidzot viņš parāda savu jūtīgo pusi. Es biju viņam vajadzīga. Es atbildēju ar "jā". Es domāju, ka tad, kad būsim precēti, vairs nebūs neviena iemesla nenodarboties ar seksu. Mēs apprecējāmies 1995. gada decembrī. Karols joprojām bija smagi slims, tāpēc seksuālas attiecības mūsu starpā nebija. Arī tad, kad viņš atlaba, nekas nemainījās. Viņš izgudroja dažādus vakara rituālus, lai tikai nebūtu jāiet reizē ar mani gulēt. Es biju ļoti dusmīga un vīlusies, es biju gatava pamest Karolu, bet viņa slimība noturēja mani. 2002. gadā es zaudēju savu darbu, bet, tā kā es vienmēr esmu vēlējusies dzīvot Francijā, Karols ieminējās, ka šis būtu perfekts laiks, lai to darītu. Kādu laiku pēc pārvākšanās es pat aizmirsu, ka man pietrūkst seksa, jo biju aizņemta ar jaunās mājas iekārtošanu. Kādu laiku mēs dzīvojām kā laimīgi iemīlējies pāris, tikai, protams, bez seksa."
Vīrs lielās: esam kā trusīši...
"Kādu dienu pie mums bija atbraukuši draugi no Lielbritānijas, kad es izdzirdēju viņu sarunu ar manu vīru. Draugi bija pārliecināti, ka man vīrs ir laimīgs ar tik jaunu sievu kā mani, ka mēs gan jau nodarbojamies ar seksu katru dienu. Un mans vīrs piebalsoja, ka "jā, mēs esam kā divi trusīši". Es biju sāpināta, ka Karols lielās ar mūsu neeksistējošos mīlas dzīvi. Tajā naktī es ietērpos atsedzošā apakšveļā un uzstādīju ultimātu, ka gribu nodarboties ar seksu. Viņš mani atraidīja. Kopš tās dienas mūsu attiecības bija ļoti sliktas. 2005. gadā Karolam bija sirdlēkme, kas radīja pagriezienu manā dzīvē. Tims, viņa franču ārsts, ienāca mūsu dzīvēs. Viņš bija izskatīgs, 47 gadus vecs, tumsnējs un garš ar zemu balsi. Kopš brīža, kad viņu ieraudzīju, es biju apburta. Manai laulībai nebija lemts ilgs mūžs. Beigās Karols bija tas, kurš mani pameta. 2005. gadā, mani nebrīdinot, viņš pārvācās dzīvot pie savas meitas.
Sekss... Beidzot!
Es uzaicināju Timu uz vakariņām manās mājās. Kad viņš man sniedza atvadu skūpstu, man vēderā viss sagriezās. Man bija 51 gads, bet es ķiķināju kā jauna meitene. Pirms mūsu pirmās reizes es viņam atzinos, ka man nekad nav bijis sekss. Viņa žoklis burtiski atvērās līdz grīdai. "Bet tu biji precējusies!" Un es izstāstīju savu garo stāstu. Tajā naktī, pirmo reizi savā dzīvē, es izbaudīju kaislīgu, brīnišķīgu seksu. Man bija 51 gads, un beidzot es vairs nebiju jaunava. Turpmāko 5 gadu laikā es atguvu nokavēto. Mēs nodarbojāmies ar seksu pat 6 stundas no vietas.
Mēs mīlējāmies gan virtuvē, uz grīdas, uz dīvāna. Pirmo reizi mūžā es izbaudīju pilnīgu intimitāti. Tas bija tik jautri, īsta mīlestības izpausme. Bet tad, negaidīti, 2012. gadā Tims mani pameta citas sievietes dēļ. Es viņu mīlēju un cerēju, ka mēs pavadīsim visu mūžu kopā. Daļēji es vainoju sevi un to, ka seksa jomā esmu tik nepieredzējusi. Tomēr tikpat negaidīti šī gada pavasarī sagājām atkal kopā. Šobrīd mēs būvējam kopā savas dzīves, balstoties ne tikai uz seksu, bet arī uz emocionālo saderību. Mūsu attiecības man iemācīja, ka sekss nav tikai par to, kā gūt baudu un kā to sniegt. Pats galvenais, tas liek man justies kā īstai sievietei.”
