Ragaciema Agnese džungļos veic maģiskus rituālus, lai spēcinātu latviešu tautu

„Man šis ceļojums saistās ar bērnības sapni. Žila Verna darbs Kapteiņa Granta bērni bija viena no manām mīļākajām grāmatām. Savukārt filmu esmu skatījusies vairākkārt. Toreiz tas viss šķita kaut kas nesasniedzams, neticēju, ka kādreiz būšu Andu kalnos, piedzīvošu tropu lietu... Tagad šis sapnis ir piepildīts,” teic Agnese.

Savukārt Ansis, izsakoties par ceļojumu, smej: „Kad satikāmies ar Agnesi, viņai jau bija iegādāta biļete uz Peru. Līdz ar to kopš iepazīšanās sākuma man bija mērķis ne tikai iekarot Agnesi, bet arī darīt visu, lai tiktu viņai līdzi uz Peru, jo Dienvidamerikā esmu dzīvojis trīs gadus.”

Džungļos pie šamaņiem

„Dienvidamerikā, kur ir ļoti spēcīgas stihijas, es atjaunoju gaišreģes resursus, saslēdzoties ar mežonīgu pirmatnējo dabu,” stāsta gaišreģe. „Indiāņu senā medicīna piedāvā arī dažādus šamaņu rituālus. Pirmajā ceļojuma nedēļā, ko pavadījām džungļos, ļoti aktīvi devāmies ekskursijās, piedzīvojām ceremonijas, kuras vada indiāņu šamaņi. Tā arī bija praktizēšana šamanismā – atrasties paplašinātā apziņas stāvoklī. Tā kā mana profesija saistīta ar šīm lietām, tad tur izgāju tādus kā kvalifikācijas kursus,” uzsver Agnese.

Stāstot par ceļojumā redzēto dabas burvību, gaišreģe klāsta: „Amazones džungļi ir gandrīz vienīgie uz planētas, kas saglabājušies neskarti. Tur dabā nav notikusi agresīva cilvēku iejaukšanās tūkstošiem gadu ilgā laika posmā, un tas ir resurss, kur nav ienākušas mocības, bailes... Šī vide neko tādu nepazīst.
Mūžameži ārstē cilvēka apziņu, tāpēc ne velti ļaudis no Eiropas turp dodas ārstēties. Džungļu enerģija mazina trauksmi, jo cilvēks tur gūst neizmērojamu dabas enerģiju.”

Ar rituālu spēcina latviešu tautu

Agnese stāsta, ka džungļos padomājuši arī par latviešu tautas un mūsu zemes spēku. „To darījām dienā, kad paši savu transformācijas ceļu bijām izgājuši. Līdzi mums bija Lielvārdes josta – skaists, ar baltu sirdsapziņas enerģiju kodēts mūsu tautas gaismas misijas ceļš uz labāku pasauli. Lielvārdes jostu ielaidām Dievmātes jeb Svētās Marijas upē džungļos – tādējādi latviskais savienojās ar mūžamežu spēku, veidojot vienotu veselumu. Tagad latvieši gūst indiāņu spēku, bet indiāņi no latviskā gūst mūsu zināšanu bagātību,” pārliecināta ir Agnese.

Maču Pikču maģija

Agnese ar Ansi atklāj, ka viens no aizraujošākajiem ceļojuma brīžiem bijis Maču Pikču dievkalna apmeklējums. „Sešu stundu ilgais ceļš uz Maču Pikču ar autobusiņu bija ļoti bīstams – milzu kraujas, bez ceļmalu nožogojumiem. Lai arī bija ļoti ekstrēmi, tas bija skaistākais ceļš, pa kādu jelkad dzīvē esam braukuši. Krāšņi skati – no ļoti plašas perspektīvas līdz ārprātīgam mežonīgumam. Ja esi šo ceļu veicis, vari noticēt visam – ka pastāv troļļi, gari, pūķi, pat fejas... Jutāmies kā burvju pasaulē,” par redzēto stāsta gaišreģe.

„Maču Pikču vēsturiski ir inku pilsēta, enerģētiski sajutu, ka tā ir vieta, kas ģenerē laiku un mūžību, tur izjutu mūžības elpu. Šī vieta bija tik maģiska, ka pat prom braukt negribējās,” atzīst Ragaciema Agnese.

Ceļojumā labāk iepazīst viens otru

Lai arī Agneses un Anša attiecībām ir tikai pusgads, dodoties tālajā braucienā viņi paši bija pārliecināti, ka pietiekami labi zina viens otru, jo ikdienā dzīvo kopā. „Zinājām, ka varēsim trīs nedēļas viens otru izturēt ārzemēs, arī valodas barjeras ceļojuma laikā nebija, sarunājos spāņu valodā,” stāsta Agneses mīļotais.
Neraugoties uz to, no Dienvidamerikas viņi ir atgriezušies ar jauniem atklājumiem vienam par otru. Gaišreģe uzteic dzīvesbiedra zināšanas un teicamo iejušanos attiecīgajā vidē: „Peru es beidzot varēju būt sieviete, jo Anša temperaments visur gāja pa priekšu. Es, kā tāda kārtīga blondīne, staigāju ar muti vaļā un acis mirkšķinot... Tas bija super, varēju atļauties būt vāja. Ne tēlojot, bet tā pa īstam.”

Savukārt Ansis Agnesi slavē par drosmi: "Viņa nebaidās no grūtībām – ne fiziskām, ne morālām. Dažbrīd viņa bija ļoti nopietna, dažbrīd koķeta... Tas mīļums, kad bijām džungļos, un sīkstums, esot kalnos, mani Agnesē pārsteidza. Rotaļīgums, ziņkārība, mulsums, kautrība – Agnese vērās vaļā kā varavīksne."