Anna Rozīte par veģetārismu: "Gaļas ēšana automātiski nenodrošina veselību. Diemžēl..."
No klusas pārliecības veģetārisms un vegānisms ir kļuvuši par skaļiem trendiem. Kamēr daudzi pieaugušie eksperimentē ar gaļas un piena produktu izslēgšanu no uztura, jautājums – vai šāds dzīvesveids ir piemērots arī bērniem? TV raidījumu un pasākumu vadītāja un meitas māmiņa Anna Rozīte uzskata, ka ažiotāža ap veģetārismu ir pārspīlēta.
“Smejos, ka mūsu mājās ēšanas paradumi tiek pakļauti manai diktatūrai. Kopš bērnības neēdu gaļu un zivis, jo man šie produkti negaršo, tāpēc gaļas un zivs ēdienus gatavot nemaz nemāku. Mūsu mājas ēdienreizes vienmēr ir veģetāras, bet līdz šim vēl neviens nav sūdzējies.
Tā kā pati biju bērns veģetārietis, protams, uzskatu, ka bērnam ir pašam jāizvēlas savs ceļš arī ēšanas jautājumos. Es tiešām ticu, ka bērns pats vislabāk jūt, kādi produkti viņam ir nepieciešami konkrētā laika posmā. Manuprāt, svarīgāk ir piedāvāt veselīgu un plašu uzturu kopumā, nevis koncentrēties uz kādu pārtikas grupu atsevišķi.
Visēdājiem ir pārspīlētas un nepamatotas bailes no veģetārisma. Tas nav nekāds jauns vai nepārbaudīts modes kliedziens!
Zinu, ka bērnudārzā un pie vecvecākiem mana meita Emīlija noteikti ir pagaršojusi gan gaļas ēdienus, gan jūras veltes, un man nav nekas pret, jo tā ir viņas dzīve, un es vēlos, lai viņa pati izdara savas izvēles. Mājās viņa nekad nav lūgusi, lai gatavoju kādu gaļas vai zivs ēdienu, tāpēc domāju, ka viņa, visticamāk, nav izslāpusi pēc dzīvnieku valsts produktiem.
Lai arī neesmu mediķe, uzskatu, ka visēdājiem ir pārspīlētas un nepamatotas bailes no veģetārisma. Tas nav nekāds jauns vai nepārbaudīts modes kliedziens! Piemēram, agrāk Eiropā veģetāriešus dēvēja par pitagoriešiem, jo, izplatot Eiropā Pitagora darbus, atklājās, ka visu godātais matemātiķis, filozofs Pitagors un viņa sekotāji jau savas dzīves laikā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras veselības un ētisku iemeslu dēļ bija atturējušies no gaļas ēšanas. Veģetārieši bija arī Ļevs Tolstojs, Bernards Šovs, Tomass Edisons, Alberts Einšteins un citi pasaulē slaveni cilvēki.
Pareizi saplānota veģetāra ēdienkarte var pilnībā nodrošināt visas vajadzīgās uzturvielas ikvienā vecumā.
Veģetārisms tiek uzskatīts par veselīgu un pilnvērtīgu uztura veidu. Uztura speciālisti atzīst, ka pareizi saplānota veģetāra ēdienkarte pilnībā nodrošina vajadzīgās uzturvielas ikvienā vecumā, un plaša mēroga pētījumi pierādījuši, ka veģetārisms par 25–50 procentiem samazina vēža, sirds išēmijas un citu nāvējošu saslimšanu risku. Arī Latvijas Republikas Veselības ministrija piekrīt apgalvojumam, ka veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs un augu valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas.
Uztura speciāliste Guna Bīlande, kas, manā skatījumā, ir viena no zinošākajiem speciālistiem Latvijā, arī domā, ka veģetārisms var tikt uzskatīts par veselīgu un pilnvērtīgu uztura veidu, ja tas ir daudzveidīgs. Pareizi saplānota veģetāra ēdienkarte var pilnībā nodrošināt visas vajadzīgās uzturvielas ikvienā vecumā.
Dažkārt ažiotāža ap veģetārismu mani pat uzjautrina – nav jau tā, ka visi gaļēdāji būtu veseli, bet veģetārieši bieži slimotu.
Neaizstājamās aminoskābes ir ne tikai dzīvnieku, bet arī dažādos augu izcelsmes produktos (piemēram, pākšaugos, graudaugos, riekstos, sēklās), bet visbiežāk vienā produktā tās visas nebūs vienkopus, vai to apjoms būs neliels, tāpēc ir nepieciešams produktus kombinēt un ievērot daudzveidīga uztura principus. Daudzveidīgs un veselīgs viennozīmīgi var būt arī veģetārs uzturs.
Agrākie uzskati par iespējamo olbaltumvielu deficītu veģetāriešu uzturā nav apstiprinājušies. Lietojot daudzveidīgus augu izcelsmes produktus, īpaši pākšaugus, riekstus, sēklas, sēnes, var tikt nodrošināts vajadzīgais olbaltumvielu daudzums. Veģetāriešu uzturā dzelzs ir pietiekamā daudzumā, tomēr svarīgi būtu pievērst uzmanību arī C vitamīna daudzumam, jo tas nepieciešams dzelzs absorbcijai. Gan veģetāriešu, gan visēdāju uzturam būtu jābūt pēc iespējas daudzveidīgam, lai tas būtu atzīstams par veselīgu. Ja uzturs ir vienveidīgs, tas būs neveselīgs neatkarīgi no tā, ko lietojam uzturā.
Arī veģetārs uzturs var būt ļoti neveselīgs, ja ēd, piemēram, tikai kartupeļus frī, čipsus, baltmaizi un konfektes, saldinātus ēdienus un dzērienus.
Dažkārt ažiotāža ap veģetārismu mani pat uzjautrina – nav jau tā, ka visi gaļēdāji būtu veseli, bet veģetārieši bieži slimotu. Par savu veselību ir jārūpējas visiem, neatkarīgi no tā, ko tu ēd. Gaļas ēšana automātiski nenodrošina veselību, bieži vien tieši otrādi, diemžēl.
Arī veģetārs uzturs var būt ļoti neveselīgs, ja ēd, piemēram, tikai kartupeļus frī, čipsus, baltmaizi un konfektes, saldinātus ēdienus un dzērienus un tikai rūpnieciski pārstrādāti pārtiku, tāpat arī ar gaļas ēšanu. Tāpēc viss nav tikai balts vai melns. Manuprāt, uzturam ir jābūt daudzveidīgam un kvalitatīvam, neatkarīgi no tā, vai tie ir dārzeņi vai gaļas produkti. Uztraukums par dzīvnieku izcelsmes produktu nelietošanu ir krietni pārspīlēts, jo esam ļoti dažādi, tāpēc katram vajadzētu personīgi sekot līdzi savai veselībai un organisma vajadzībām un tikai tad pieņemt lēmumus, nevis akli sekot citu izvēlēm. Visiem gribas burvju recepti, bet diemžēl katram no mums tā ir individuāla.
“Nav jau tā, ka visi gaļēdāji būtu veseli, bet veģetārieši bieži slimotu,” saka Anna. Viņas mājās ēdienreizes vienmēr ir veģetāras, taču meita Emīlija bērnudārzā un pie vecvecākiem ir pagaršojusi gan gaļas ēdienus, gan jūras veltes.
