Modes māksliniece Šeila: “Es nenovēlu bērniem ēst miroņus”
No klusas pārliecības veģetārisms un vegānisms ir kļuvuši par skaļiem trendiem. Kamēr daudzi pieaugušie eksperimentē ar gaļas un piena produktu izslēgšanu no uztura, jautājums – vai šāds dzīvesveids ir piemērots arī bērniem? Savu viedokli žurnālam "OK!" atklāj modes māksliniece Šeila un uztura speciāliste Signe Rinkule.
“Pirms trīs gadiem mani ļoti uzrunāja svaigēšana tāpēc pārgāju uz to vienas dienas laikā bez jebkādiem sarežģījumiem. Šobrīd kopā ar vīru ievērojam svaigēdāju –vegānu dzīvesveidu. Meita ir jau izaugsi un pati pieņēma lēmumu atteikties no svaigēšanas un atsākt ēst gaļu, taču bērnībā viņa bija veģetāriete.
Gaļu pārstāju ēst pirms divdesmit gadiem, jo kļuva žēl dzīvnieku, nevis rūpējoties par savu veselību. Tobrīd meitai Annai bija trīs gadi, un omīte ar viņas palīdzību centās pierunāt mani atsākt ēst gaļu. Agrāk valdīja uzskats, ka, neēdot gaļu, cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot. Pāris gadu vēlāk mana meita arī kļuva par veģetārieti – pat diezgan agresīvu! Veikalā gāja klāt cilvēkiem un jautāja: “Jūs zināt, ko jūs pērkat? Jūs taču saslimsiet! Un kāpēc jūs liekat to gaļu plastmasas maisiņā? Tas taču piesārņo dabu!”
"Mūsdienās bērni daudz slimo, un to izraisa nevis slikta karma, bet pārtika"
Bērni ir saprātīgi un līdz zināmam vecumam ir vecāku fani, un mēģina ievērot viņu dzīvesveidu. Mana meita stāstīja draudzenēm, ka nelieto šo un to, jo mamma tā dara. Cik tālu ir izaugusi māte, tik tālu ieguvējs vai zaudētājs ir bērns. Visu alerģiju un slimību pamati tiek ielikti jau gaidībās vai bērnībā.
Šobrīd bērni ļoti daudz slimo, un to izraisa nevis slikta karma, bet pārtika, tāpēc ir ļoti svarīgi, ko māte ēd, gaidot un barojot bērniņu. Ja māte, gaidot bērnu, nelieto neveselīgus produktus, bērniņš piedzimst brīvs no atkarībām un kaitīgām ietekmēm.
"Dzīvnieku izcelsmes produkti ir pilni ar toksīniem un kaitīgām vielām, kas rodas pūšanas procesā"
Organismā nav nevienas šūnas, kas izveidojusies uz miltu, cietes vai toksīnu bāzes, tāpēc tas arī nekliedz pēc tiem. Apskatot jebkura auga vai saknes sastāvu, redzams, ka katrā ir gandrīz visas uzturvielas. Nepiekrītu tam, ka veģetārisms ir bīstams bērniem. Kā var maziem bērniem novēlēt ēst mironi?
Dzīvnieku izcelsmes produkti ir pilni ar toksīniem un visām kaitīgajām vielām, kuras rodas pūšanas procesā. Kāds ir nogalināts, lai es varētu baudīt viņa miesu. Tā ir pūstoša matērija, kas tiek pagatavota, un visas vielas, kas varētu palīdzēt tai organismā pārstrādāties, tiek iznīcinātas. Lai to pārstrādātu, organismam nākas likt lietā visus savus fermentus, līdz ar to rodas ļoti daudz indes un toksīnu. Ieejot veikalā, redzam, ka ir nenormāli daudz plastmasas iepakojumu, nenormāli daudz produktu, kas nebojājas gadiem. Tā vairs nav pārtika!
"Vai ir daudz cilvēku, kam, ieraugot nogalinātu dzīvnieku vai asiņainu gaļu, rodas apetīte?"
Mūsu organisms nav ķīmijas industrija, kas spēj ar visu tikt galā. Tāpēc cilvēki ļoti daudz slimo, bet par to nav moderni runāt. Cilvēkiem netiek pietiekami stāstīts, ka piena produkti nelabvēlīgi ietekmē organismu – izraisa alerģijas un asins vēzi.
Kad pie kaut kā pierodam, organismā izveidojas atkarība, jo organismā viss veidojas uz kaut kādas bāzes. Cilvēki saka, ka nevar, jo organisms prasa. Protams, tur dzīvo visādi mošķi, baktērijas, parazīti, notiek pūšanas procesi. Roka stiepjas pēc šokolādes, jo visa dzīvība iekšā prasa ēdienu.
Mēs domājam, ka cilvēki ir īpaši, bet īstenībā esam dabas sastāvdaļa. Ir ļoti daudz augu valsts produktu, kuros ir viss, kas skaitās neaizvietojams dzīvnieku valsts produktos, piemēram, Omega-3 ir linsēklās un valriekstos. Neviena žirafe vai mērkaķis izmisumā nemirs no B-12 nepietiekamības, taču cilvēki ir nolēmuši, ka viņiem nāve klāt, ja nepietiek B-12. Īstenībā organisms visu trūkstošo spēj sintezēt pats. Organisms ir ļoti gudrs un spējīgs, ja neesam to noveduši līdz tādam katastrofālam stāvoklim, kad tas cenšas izglābties un vienkārši noturēties pie dzīvības.
"Neuzskatu, ka visiem bērniem jābūt veģetāriešiem"
Dzīvnieki ir plēsēji – tiem ir ilkņi un īsāks zarnu trakts. Cilvēki nav plēsēji – nostājies pie spoguļa un apskaties, kur ir ilkņi? Vēl viens rādītājs – ir maz cilvēku, kam, ieraugot nogalinātu dzīvnieku vai asiņainu gaļu, rodas apetīte. Es uzskatu, ka tā nav izaugsme, tā ir degradācijas pazīme.
Mazākais, ko vecāki var darīt, – izvērtēt, kas ir pārtika. Pārtika ir dzīvības enerģijas iegūšana. Raugoties no šāda viedokļa, 90 procentos pārtikas nav nekādas pārtikas. Augošiem bērniem ir nepieciešami bioloģiski produkti un pēc iespējas tīrāka pārtika. Nevaru teikt, ka visiem bērniem jābūt veģetāriešiem, ja viņu vecāki tādi nav, tas nebūtu iespējams. Es neesmu par vegānisma ideju, esmu par sevis izvēlētu ceļu.
EKSPERTA KOMENTĀRS
Signe Rinkule, sertificēta uztura speciāliste (lieto uzturā gan gaļu, gan zivis, pievēršot uzmanību to kvalitātei):
“Ir populāri un moderni kaut ko noliegt vai krist galējībās. Viss tiek raksturots kā melns vai balts, bet jāatceras, ka starp baltu un melnu ir arī daudz citu nokrāsu. Ir vairāki veģetārā uztura veidi, piemēram, lakto-ovo-veģetārieši, kas uzturā lieto gan piena produktus, gan olas, un vegāni, kas uzturā atsakās no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Daudz kas atkarīgs no tā, cik spējīgs cilvēks ir izveidot savu ikdienas ēdienkarti, ja ievēro kādu no veģetārā uztura veidiem. Tas ir īpaši svarīgi, ja ģimenē arī bērni tiek ēdināti pēc kāda no veģetārisma principiem. Vienmēr ir jādomā, vai ar uzturu tiek uzņemtas visas organismam nepieciešamās uzturvielas, īpaši tas attiecas uz bērnu uzturu, un par to ir jādomā visiem vecākiem neatkarīgi no tā, ko izvēlas ēst. Ja pieaugušie ir izglītoti, zinoši uztura jautājumos un pievērš uzmanību uztura dažādībai, tad ar veģetāro uzturu arī tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas, bet jāatceras, ka uzturvielu uzsūkšanās principi augu un dzīvnieku valsts produktiem ir atšķirīgi. Vienmēr, izslēdzot vai, nepietiekami uzņemot kādu no uzturvielām, var rasties šo uzturvielu deficīts, kas visbiežāk uzreiz nebūs pamanāms, bet parādīsies pēc kāda laika jau ar nopietnām sekām, un būs nepieciešama nopietna ārstēšana. Ir jāseko līdzi bērna attīstībai, kā arī analīžu rādītājiem, jo veselīgs uzturs ir pamatā ne tikai bērna fiziskajai, bet arī kognitīvajai attīstībai.
Šeilai ir diezgan ekstravaganta pieeja, bet tā ir viņas izvēle. Var saprast viņas ētiskos un morālos principus nelietot uzturā dzīvnieku dabas produktus, bet galvenais ir sekot, lai tiktu uzņemtas visas uzturvielas adekvātā daudzumā, kas cilvēkam ir nepieciešamas, neatkarīgi no tā, kādi ir ēšanas paradumi un uzskati.
Žurnāls "OK!" / Foto: Toms Norde, no Signes Rinkules privātā arhīva / Grims: Linda Akmeņlauka