Ūdens – veselības un dzīvības avots
Triviālais apgalvojums, ka ūdens ir visas dzīvības pamatā, ir patiess.
Ūdens ir pasaules labākā nesējviela. Piemēram, dziednieks, strādājot ar slimnieka ķermeni, praktiski maina viņa lauku caur organismā esošo ūdeni vai maina un uzlabo ūdens enerģētiku. Arī homeopātijā ūdens kā nesējviela tiek īpaši potencēts, proti, homeopātiskie preparāti ūdens šķīdumā saglabā auga vai vielas informāciju, potencējot to daudz spēcīgākā pakāpē, tādējādi piešķirot zālēm varenu iedarbību, kaut pašas vielas medikamentā ir maz. Tas ir ūdens -universālais šķīdinātājs, kas rada šo brīnumaino efektu.
Cik daudz ūdens jādzer?
Ūdenim nav itin nekādas uzturvērtības, bet tāpat tā ir viena no svarīgākajām uztura sastāvdaļām. Ja bez barības vielām spējam iztikt diezgan ilgi, tad bez ūdens tās ir praktiski uz pirkstiem skaitītas stundas, diennakts vai divas - atkarībā no ārējiem apstākļiem. Ūdens piedalās vielmaiņas procesos, palīdzot šķelt toksīnus, dzenot uz priekšu asinsriti, atšķaidot asinīs toksiskās vielas, piemēram, tās, ko uzņemam ar kafiju vai alkoholu - bez ūdens šie procesi nenotiek, un organisms pat var aiziet bojā.
Cilvēki nereti jautā, cik daudz ūdens dienā vajadzētu izdzert? Žurnālu lappusēs lasīti mediķu ieteikumi izdzert divus litrus diennaktī. Lasītājs, sekodams šiem ieteikumiem, kaut acis pārgriezis, cenšas sevī ieliet minēto ūdens daudzumu. Katra cilvēka prasības un organisma īpatnības ir ļoti atšķirīgas. Iespējams, kādam dienā pietiek ar nepilnu litru, bet citam būs vajadzīgi veseli trīs! Vērīgi ieklausoties sevī, jājautā, vai man ir slāpju sajūta? Dažiem šī sajūta nav spēcīgi izteikta, viņu vielmaiņa ir nedaudz citāda, un tie dzer maz. Pretējā gadījumā organisms tiek pārslogots ar sev nepiemērotu šķidruma daudzumu, un tā var izrādīties pārmērīga slodze. Proti, nav izslēgti atsevišķi gadījumi, kuros šie divi litri nebūs vajadzīgi. Diētas ārstu izveidotās tabulas nederēs 100% visiem. Gluži tāpat kā, ja gribētos dzert, bet divi litri jau izlietoti, pēc šo ieteikumu shēmas būtu jācieš slāpes!
Ja tomēr paliek pie tā, ka minētie divi litri ir vidējais aritmētiskais, operēsim ar šo skaitli, izskaidrojot, nevis CIK bet KA ūdenim jānokļūst mūsu ķermenī. Puse no dienas devā vajadzīgā daudzuma - šajā gadījumā -1 litrs - jāuzņem tīrā veidā, 900 ml varētu tikt iegūti kopā ar uzturu, un 300 ml mūsu organismā veidojas ķīmiskajos procesos vielmaiņas rezultātā.
Dzīvais ūdens
Kādu ūdeni dzert? Lūk, šis ir pats svarīgākais jautājums! Mūsu rīcībā ir krāna ūdens, ūdeni var iegādāties veikalā, to iegūst no urbumiem, avotiem, ūdens pa-smeļams no akas. Galvenais nosacījums - lai šis ūdens būtu DZĪVS! Ko saprotam ar terminu
- dzīvs ūdens? Ķīmiski jebkurā ieguves vietā ņemts tīrs ūdens ne ar ko neatšķiras. Taču netveramais elektromagnētiskais starojums - ūdens enerģija - var kardināli atšķirties pat ķīmiski pilnīgi vienādiem ūdeņiem. Tāpēc, uzņemti organismā, tie sniegs atšķirīgu efektu. Vidusāzijā uzskata, ka dzīvs ūdens ir tikai un vienīgi tekošs ūdens. Divas stundas «pastāvējis» traukā, tas jau pārvēršas par nedzīvu. Šī reģiona iedzīvotāji, lai ūdeni atkal padarītu dzīvu, pielieto šādu metodi - desmit reizes pārlej no viena trauka otrā no diezgan liela augstuma, tādējādi radot plūsmu un tecēšanas efektu, padarot ūdeni atkal dzīvu un tādējādi daudz iedarbīgāku.
Ūdens uzlabošana un aktivizēšana
Labi zināma ūdens uzlabošanas metode ir ar sudraba palīdzību. Mūsu senči ūdeni uzglabāja sudraba traukos. Tādi tagad pieejami tikai retajam, taču sudraba monēta vai tējkarotīte nu jau būtu atrodama vai iegādājama.
Sudraba joni izdalās ūdenī, tā dezinficējot, iznīcinot mikrobus, baktērijas, un tādējādi ūdens kļūst tīrāks un derīgāks. Ar sudraba joniem piesātinātu ūdeni var iegādāties arī tirdzniecībā. Jāsaprot, ka šajā gadījumā ūdens netiek nostādināts sudraba cisternās, bet gan joni tiek pievienoti mākslīgi. Šādu sudraba ūdeni nevajadzētu lietot ilgstoši, kaut īslaicīgi tā lietošana ir ieteicama. Sudrabs lielākā koncentrācijā spēj iznīcināt resnās zarnas mikrofloru, sabeidzot gremošanas procesus. Taču ar sudraba monētu vai karotīti uzlabots ūdens lietojams droši un bez laika ierobežojumiem.
Vēl ūdeni var uzlabot ar kvarca vai silīcija palīdzību. Neliels krama gabaliņš ūdens uzglabājamā traukā to noteikti padarīs enerģētiski vērtīgāku. Silīcijs uzlabos ūdens kvalitāti un arī infekciju laikā palīdzēs gan gripas uzveikšanā, gan pret galvas vai kaulu sāpēm.
Ūdens attīrīšanai ļoti labi kalpo parastie māli, kas uzsūc visu negatīvo gan enerģiju ziņā, gan gluži mikrobioloģiskā līmenī. Arī zemē māla slānis kalpo kā dabīgais filtrs. Ne velti mūsu vecvecmāmiņas karstajās vasarās mālu bēra pienā, tādējādi svaigu un nebojātu to saglabājot daudz ilgāk. Nevajadzētu baidīties, ka ūdens būs duļķains - māls ir smags un, kad savu darbiņu būs paveicis, nosēdīsies trauka dibenā. Nekas ļauns nenotiks, ja nedaudz māla «iedzersies» ari kopā ar ūdeni - tas tikai būs par labu kuņģim, zarnām, visam gremošanas traktam.
Ūdens maina savas enerģētiskās īpašības, notiekot pārejai no viena agregātstāvokļa otrā. Ne velti tieši tādēļ tik enerģētiski spēcīgs un derīgs ir rasas ūdens: vai ir bijis sasalis un nu atkusis. Enerģētiski ļoti vērtīgs, ja neņem vērā piesārņojumu, ir sniega ūdens, bet ari, sasaldējot ūdeni ledusskapī un pēc tam atkausējot, tas jau būs ar gluži citām un organismam daudz derīgākām īpašībām, kā vienkārši no krāna iztecējis. Lūk, vēl viena metode, kā uzlabot ūdeni! (Interesanti, ka sasaldēšana noņem negatīvo informāciju ne tikai ūdenim. Piemēram, ja vēlaties izdzēst Second Hand veikaliņā iegādātas drānas iepriekšējo informāciju - ielieciet apģērbu saldētavā! Arī akupunktūrā zināma šī metode, lai atbrīvotu adatas no svešas enerģijas. Adatas, kas lietotas kādam citam cilvēkam, tiek liktas kamerā, un svešā negatīvā informācija zūd. Un tam nav nekāda sakara ar antiseptiku, bet tikai un vienīgi ar enerģētiku!)
Cik vērtīgs ir dziļurbuma ūdens?
Diemžēl ūdens, kas nāk no pat tikai 200 vai 300 metru dziļas pazemes, nav un nevar būt dzīvs, nemaz nerunājot par lielākos dziļumos iegūto veldzi. Pazemē dzīvības nav, jo tur nav tās eksistencei pielāgotu apstākļu, tāpēc ari no lieliem dziļumiem nākušas vielas, tajā skaitā, ūdens, nevar būt īpaši piemērotas dzīvības uzturēšanai. Cits jautājums, ja šis ūdens jau savā dabīgajā veidā ir pacēlies līdz zemes virsai, pārvarot zemes slāņus, «nogatavojies», it kā pati zeme, daba, mums to dod! Šāds ūdens ir nonācis tajā šaurajā atmosfēras slānī vai sfērā, kurā eksistē dzīvība: cilvēks, augi, dzīvnieki! Un tikai, te nonākot, tas ir «gatavs», iekļāvies dzīvības apritē, šāds ūdens dos labumu, uzturēs dzīvību un palīdzēs tās uzturēšanas procesiem. Ja ūdeni mākslīgi izpumpējam no liela dziļuma, no dzīlēm, kur atrodas nafta vai gāze (nonākot dzīvajā slāni, nafta rada tikai piesārņojumu, iznīcību un nāvi, kā to ne reizi vien var redzēt TV ekrānos - ekoloģisko katastrofu vietās!), arī tas rada «nedzīvu» enerģiju. Tātad labāk dzersim avota ūdeni. Nav, ko raizēties par baktērijām vai ūdenī sabirušiem dabīgajiem gruzīšiem lapām vai skujām, bet toties šis ūdens ir dzīvs! Tas enerģētiskajā ziņā ir daudz vērtīgāks un derīgāks nekā nedzīvie ūdeņi no zemes dzīlēm.
Ūdens izvadīšana
Notiekot dabīgajai cirkulācijai, ūdeni uzņemam un arī izvadām. Tas notiek ar urīnu un fekālijām, svīstot, izelpojot, ar siekalām un asarām. Starp citu, ja raudam nevis teatrāla efekta dēļ, šī procesa laikā notiek ļoti laba organisma attīrīšanās no negatīvām enerģijām. Raudāšana reizēm var būt pat ļoti veselīga. Taču nevajadzētu uztvert burtiski - neviens ārsts nevar ieteikt - tagad raudāsim trīs reizes dienā un būsim veseli! Tik vienkārši nav un nebūs! Raudāšana izvada stresu, bet ar šo dabīgo organisma reakciju nevajadzētu parazitēt! Proti, pašiem ir jārūpējas par to, lai šķidruma izvade būtu adekvāta. Tiklīdz notiek kāda aizture, bloķēšana, organisms nekavējoties reaģē, piemēram, ja atsaka nieres - parādās tūska.
SVĪŠANA. Nereti sev nodarām pāri paši, piemēram, aizraujoties ar dezodorantu lietošanu, tādējādi bloķējot svīšanu (svīstot dienā cilvēkam būtu jāizvada diezgan pieklājīgs šķidruma daudzums: 400 līdz 600 ml ūdens šķidruma) un aizverot poras. (Turklāt jāzina, ka daudzu dezodorantu sastāvā ir alumīnija oksīdi, kas spēj veidot potenciālo augsni krūts vēža attīstībai!) Organismam rodas nepieciešamība izvadīt šķidrumu kādā citā ceļā. Arvien biežāk TV reklāmas piedāvā ieliktnīšus urīna nesaturēšanai. Nu jau par globālu problēmu uzskatītā nelielā urīna nesaturēšanas problēma sievietēm jau diezgan agrā vecumā - patiesībā ir alternatīva šķidruma novadīšana pēc tam, kad nobloķēti svīšanas procesi. Tas ir veids, kā organisms cīnās ar mūsu muļķību.
ELPOŠANA. Elpojot izdalām 350 līdz 400 ml šķidruma dienā. Problēmu gan rada pašlaik tik modernie pakešu logi, kuru radīto blakus efektu dēļ iegādājamies elektriskos gaisa mitrinātājus. Tiek izkropļots dabīgais gaisa mitrums un ventilācija - tā vietā dzīvokļos, kuros nav normālas vilkmes, tiek radīta patoloģiska mikrovide. Tāpēc veselām ģimenēm attīstās plaušu slimības, grūti ārstējami bronhīti, kakla un deguna sausums, izkalst gļotādas. Organismam ir grūti uzturēt elementāras funkcijas, kam būtu jānotiek dabiski, bet ļoti jāsaspringst, lai procesus sabalansētu.
ŠĶIDRUMA IZVADĪŠANA CAUR NIERĒM. Slavenajam diētas ārstam Zigurdam Zariņam ir teorija, ka veselīga cilvēka urīns nedrīkst nejauki ost. Tam nevar nepiekrist. Smaka liecina par organisma piesārņošanu! Normāli visiem organisma izdalījumiem vajadzētu būt bez smakas. Jo tā izteiktāka un nepatīkamāka, jo jādomā, kas mūsu organismā nav kārtībā. Un nav runas tikai par ēšanu vai dzīvesveidu, bet arī par emocijām! Izvadīšana lielā mērā atkarīga no mēness fāzes - dilstošā mēnesī šis process noris labāk. Izvadīšana arī ir atkarīga no emocijām. Dusmas spēcīgi ietekmē limfātisko sistēmu, bloķējot to. Turpretī labā noskaņojumā limfātiskā sistēma strādā daudz sekmīgāk!
Aija Kažoka/Konsultēja Agrita Kalsnava
