Glābējzvans dūmos

Oža pamostas pēdējā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka lielākā daļa – vairāk nekā trīs ceturtdaļas – ugunsnelaimēs bojāgājušo Latvijā ir nevis sadeguši uguns liesmās, bet nosmakuši. Ugunsgrēks var nebūt liels, bet cilvēks iet bojā no indīgajiem dūmiem, par kuriem laikus varēja signalizēt detektors. Jau pirmajās sekundēs pēc nelaimes izcelšanās tas signalizē tik skaļi, ka spēj izraut arī no dziļa miega. “Cilvēka oža diemžēl pamostas pēdējā. Lai gan visa telpa ir liesmās, deguns vēl snauž, līdz ar to arī cilvēks nepamostas. Bet dzirde faktiski vispār tā pavisam neiemieg, tāpēc reaģē uz trauksmes signālu. Turklāt troksnis ir tik milzīgs, ka pat mironi spēs uzcelt augšā,” skaidro Uģis Ieviņš, apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” privātpersonu īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs. “Dūmu detektors dažkārt var novērst lielāku ugunsgrēku, tomēr tā pamatfunkcija ir glābt nevis mantu, bet gan cilvēku.”

Zviedrijā praksē pierādījies, ka, ieviešot dūmu detektorus kā obligātu prasību, bojāgājušo skaits ugunsnelaimēs samazinājās par 25 procentiem. “Mums šis rādītājs, protams, nebūtu tik augsts, jo ir daļa iedzīvotāju, kas gluži vienkārši likumam nepakļautos. Cilvēku kultūra ir atšķirīga,” teic Ieviņš, taču ir pārliecināts, ka daudzos gadījumos dūmu detektors dzīvības glābtu.

Aizsargierīču varianti

Detektors ir pavisam vienkārša iekārta, kas, sajūtot dūmus, sāk skaļi signalizēt un dažkārt nosūta vienlaikus arī signālu apsardzei. Ierīces izmērs ir mazliet lielāks par plaukstu, krāsa – parasti balta, un tas ir ērti piestiprināms – visbiežāk pie griestiem.

Pēc darbības principa dūmu detektorus var iedalīt divos veidos – vieni analizē gaisa sastāvu, otros ir optiskie sensori, kas reaģē uz izmaiņām gaismā, dūmiem to izkliedējot.

Vēl detektorus var klasificēt autonomajos un sistēmas. Autonomie ir lokāla iekārta, kas reaģē uz palielinātu dūmu klātbūtni telpā, dodot ļoti skaļu un spalgu signālu – no 65 līdz 120 decibeliem. Šī iekārta būs efektīva, ja mājās tajā brīdī atradīsies cilvēki, kuri būs rīcībspējīgi glābt tuviniekus un izsaukt ugunsdzēsējus. Ja māja vai dzīvoklis ilgāku laiku paliek bez iemītniekiem, tad no drošības viedokļa labāk ir uzstādīt sistēmas dūmu detektorus, kas pieslēgti pie kontrolvadības pults. Sistēmas ugunsgrēka detektoru darbības princips ir ļoti līdzīgs lokālajiem – tie reaģē uz paaugstinātu dūmu koncentrāciju, paaugstinātu temperatūru vai citu ugunsgrēka faktoru telpā, ieslēdzot sirēnu un vienlaikus nododot signālu apsardzei.

Pēc traģiskiem, medijos plaši atspoguļotiem ugunsgrēkiem pieprasījums pēc detektoriem pieaug. Tie nopērkami gan specializētajos ugunsdrošības, gan saimniecības preču veikalos, kā arī interneta veikalos. Cenas ir, sākot no 5–6 latiem līdz 70–100 latiem. Dārgākie detektori reaģē arī uz tvana gāzi.

Maksimālai drošībai detektorus var uzstādīt katrā istabā (izņemot virtuvi, vannasistabu un garāžu). Tomēr dzīvoklī vai mājā, kurā ir tikai viens stāvs, pietiek arī ar vienu iekārtu, kuru vēlams novietot iespējami tuvāk guļamistabai. “Ja dūmu detektors ir viens, tad to vajadzētu uzstādīt ģeometriski ēkas vidū, iespējami augstāk. Virtuvē šai ierīcei nebūtu labākā vieta, jo dūmi izceļas, arī ielejot karstā pannā ūdeni, un tas var likt ierīcei nostrādāt. Arī kamīntelpā dūmi nejauši vai izšauties no kamīna, atverot tā durtiņas,” stāsta Ieviņš. Tāpat arī vannasistabā tvaiki var izsaukt viltus trauksmi. Nav vēlams detektorus novietot blakus ventilācijas šahtām un vietās, kur iespējams caurvējš, jo tas aizpūtīs dūmus prom no detektora un izraisīs viltus trauksmi.

Parasti detektori tiek pieskrūvēti pie griestiem, vēlams maksimāli tuvāk telpas centram, ne zemāk kā 15 centimetrus no griestiem un vismaz 30 centimetru attālumā no gaismas ķermeņiem. Ir bezjēdzīgi, baidoties sabojāt interjeru, detektoru ieslēpt kādā skapī, jo līdz ar to tā darbības iespējas samazinās līdz minimumam un tas sāks reaģēt tikai tad, kad dūmi iekļūs norobežojumā.

kasjauns.lv/Foto: LETA