Mūsdienu jaunieši ar seksu sāk nodarboties, pirms apjēdz, kas tas vispār ir

Viens no portālā kasjauns.lv šomēnes visvairāk lasītajiem ir 13 gadus vecās Elīzas stāsts “ Ja neizģērbsies, vaļā nelaidīšu! ”  Stāsts par to, kā meiteni kādā jauniešu tusiņā gandrīz izvaroja 16 gadus vecais Toms. Nepilngadīgā meitene, gluži vēl bērns, stāsta, kā 7. klasē atklājusi puišus, ballītes un jaunas draudzenes. Par pirmo alu un cigaretēm. Skola viņu maz interesēja, bet vecāku draudi un mājas arests nemotivēja mainīties. Reiz pēc krietnas apreibšanas no alus viņai naktī kādā pirtī uzmācās dažus gadus vecāks puisis – lika izģērbties, grābstījās, iemeta gultā. Elīzai puskailai izdevās izlēkt pa logu un aizbēgt. Tēvs viņu atrada pārsalušu un pārbijušos. Ir pagājuši trīs gadi, bet trauma palikusi.

Naivais stāsts izgaismo tendenci – seksuālas attiecības sāk briedumu nesasnieguši pusaudži. Akceptējot, ka hormonu plosīti pusaudži ar seksu nodarbojas kā ar fizkultūru, mēs apzogam savus bērnus, atņemot iespēju piedzīvot visskaistākās jūtas, kādas ir uz šīs planētas. Kad sekss kļūst bezpersonisks, mehānisks, lakonisks, bez intimitātes plīvura un jūtu burvības, pamazām zūd arī mūsu identitāte, jo seksualitāte ietver kontekstu, kurā sevi apzināmies kā vīrieti vai sievieti.

Diskusija internetā

•    Pati bija pelnījusi. Likumsakarīgs noslēgums tādam dzīvesveidam, kādu šī sīkā puņķutapa piekopa.

•    Upura vainošana – trešās pasaules valsts domāšanas līmenis. Puisis vecāks un pastrādāja noziegumu, kam nav pilnīgi nekāda attaisnojuma: “pati vainīga, ka dzēra un gāja uz tusiņiem”, “ pati uzprasījās” vai “bija nepiedienīgi apģērbusies”. Šāda viduslaiku domāšana ir iemesls lielajam vardarbības procentam pret sievietēm mūsu valstī!

•    Andrejs Dripe, aprakstot līdzīgu situāciju, jautāja: ja tu vazājies pa svešām mājām, dzer, zīdies, ar ko pagadās, ko tad sāc pēkšņi kliegt, ka nevēlies to, kas ir diezgan loģisks turpinājums visam iepriekšējam?

•    Ja vecāki būtu sakarīgi, tad meita trīspadsmit gados domātu ar galvu, nevis reproduktīvajiem orgāniem. Izskatās, ka tāds jēdziens kā gods, kura dēļ viduslaikos pat duelējās līdz letālam iznākumam, vairs nepastāv.

•    Brīvība ir ļoti vērtīgs cilvēku izgudrojums, bet prasa spēju domāt ar galvu.

•    Situācija tiek skatīta tikai no vienas puses. Neģēlīgais, trulais, cilvēciskas jūtas nepazīstošais jaunietis un cēlā, visaugstāko ideālu vadītā, līdz bērnišķībai naivā meitene. Šīs vienpusīgās kritikas dēļ arī savairojas tādas meitenes, kuras ir ļoti tālu no sabiedrībā pieņemtā ideāla.

•    Sīkās pašas vicinās ar saviem zirnīšiem un tad brīnās. Čalis arī, protams, nav bez vainas, tāpat arī vecāki. Ja trīspadsmitgadīgs sīcis dzerstās, pīpē utt., tad lai labāk tup mājās. Un varbūt arī vajadzēja ar to siksnu pa dibenu. Ak, jā, pareizi, nevar taču – bērnu tiesības.

•    Šobrīd uz skolām tiek aicināti dažādi “speciālisti”, kas stāsta un popularizē, ka sekss trīspadsmit gados ir tikai normāli. Tāpēc jau arī tā notiek! Puiši pat neapjēdz, ka tā ir vardarbība. Arī meitenēm iepotē, ka tā tagad dara visas. Super, tikai uz priekšu! Un, ja vēl parakstīs to Stambulas konvenciju, tad šāda “izglītošana” būs obligāta.

•    Nevar noliegt, ka meitenes, kuras ģērbjas kā palaistuves vai uzvedas tā (kājiņas resnas, bruncīši īsi), atbilstoši tiek uztvertas, kaut arī varbūt tādas nav. Reizēm skatos un domāju, kā viņu vēl neviens nav izvarojis, katra šūna kliedz, ka viņa dabūjama. Diemžēl dzīvē sievietei ir jādomā vairāk nekā vīriešiem, jo mēs esam stiprais dzimums. Vienlaikus – lai Dievs stāv mums visām klāt, ja pretī ir slims cilvēks.

•    Ja meitene sāk uzvesties kā mauķele, tad puiši viņu par tādu arī uzskatīs, un ļoti iespējams, ka šī pati meitene pēc piecpadsmit gadiem raudās psihoterapeites kabinetā, ka pati sev atņēmusi spēju veidot normālas attiecības. Tikai skaidrot to no visatļautības apdullušiem bēbijiem ir bezjēdzīgi.

•    Tagad pavisam jauni skuķi paliek stāvoklī un laiž pasaulē bērnus, pat īsti nezinot, kas ir tēvs. Nemaz nedomā precēties, lai gan nav ne profesijas, ne izglītības. Vecāki tikai vaimanā, bet neko neiebilst. Tas ir dramatiski. Kādreiz bija tikums, meitenes gods. Uz sievietēm, kuras nezināja, kas ir bērna tēvs, skatījās ar nepatiku. Tagad lepni staigā izgāzušas resnos vēderus, bet kas no tā bērna izaugs.

•    Baigi jau ātri sīkie sāk seksot. Trīspadsmit, četrpadsmit gadi – tā jau ir norma. Tos, kuri piecpadsmit gadu vecumā vēl nav nodarbojušies ar šitām lietām, klasesbiedri izsmej. Protams, ka pie vainas ir filmas, internets, reklāmas, tomēr arī vecāku audzināšanai ir liela nozīme.

•    Ai, ko tas skuķis fleitē. Visos laikos bijuši tusiņi, alus dzeršana un pīpēšana, tad kāda pirts un grābstīšanās, ko pavadījušas asaras un kliegšana. Neticu, ka daudzas dāmas, kurām tagad trīsdesmit, četrdesmit vai mazliet vairāk, savā jaunībā nav staigājušas pa disenēm un sūkušās pa stūriem. Pa vidu gadījās arī sekss, un nevarēja īsti saprast – gribēts vai ne. Tie ir tādi jaunības eksperimenti, pārdrošība, muļķošanās. Vienmēr tā bijis un būs. Pusaudzi var ieslēgt mājās, bet hormonus savaldīt nav iespējams, taču galva dikti vējaina tajā laikā. Tikai tā arī pasaule griežas.

•    Mūsdienu bērni žagarus nav redzējuši, uz zirņiem nav tupējuši, jāstrādā viņiem nav, pienākumu nav, tāpēc arī tādi izaug, kam prātā tikai pirkt, pieprasīt, pucēties, nēsāties pa pasauli. Izklausās pēc moralizēšanas, bet, ja iedziļinās būtībā, tā arī ir. Nenormāli izlutināti. Bērniem ir vajadzīga disciplīna, lai viņi izaugtu par cilvēkiem.

•    Esmu Toma pusē. Ko sīkā skuķene gāja, piedzērās alu, bučojās, dejoja, gorījās un aizmiga piedevām. Pilnīgi normāli, ka džeks domāja, ka spīd kaut kas vairāk. Domāju, ka viņa melo. Pati gribēja, bet tad sabijās.

•    Lai iet un iztrakojas – būs mācība turpmākajai dzīvei. Ir tādi bērni, kas agri attīstās un kurus pāragri interesē sekss. Ir jāpaskaidro, kas un kā, jāiedod prezervatīvs, jāiemāca, kā to lietot, un lai iet. Ar runāšanu ne vecāki, ne skolotāji neko neizmainīs. Jaunībai ir savi likumi, ko diktē evolūcija.

Kā pūstošs ābols

Ilona Bremze, asociācijas Ģimene valdes priekšsēdētāja:

– Agri sākt dzimumattiecības jauniešus motivē sabiedrības un mediju seksuālās uzvedības stereotipi un apkārt valdošā seksualitāte. Tiem, kas tam nav gatavi, ir grūti pārvarēt apkārtējo spiedienu. Organizācijas, kas gadiem nodarbojas ar pusaudžu un jauniešu seksuālo izglītošanu, neakcentē jautājumus par gadījuma sakaru saistību ar seksuāli transmisīvajām slimībām un iespējamo grūtniecību. Patiesībā jaunieši meklē nevis fizisku baudu, bet gan to, ko nesaņem ģimenē, – mīlestību, uzticību, atzinību, piepildījumu. Sekss sporta pēc cilvēku iztukšo. Ja gribam, lai Latvijā būtu stipras ģimenes, ir jāmaina fokuss no kontracepcijas domāšanas un brīvu attiecību glorificēšanas uz ģimenisko vērtību atzīšanu. Fakts, ka jaunieši fiziski ir gatavi seksam, vēl nenozīmē, ka viņi tam ir gatavi psiholoģiski un emocionāli. Izglītojot pusaudžus par kontracepciju, trūkst vispusīgas informācijas par hormonālo preparātu iedarbību uz sievietes – topošās mātes – organismu. Par riskiem tikpat kā nerunā. Kontracepcija nav risinājums – tas ir viltus instruments, aiz kura stāv finansiālas un citas intereses. Stāsts – lūk, prezervatīvs, tikai nepaliec stāvoklī – pusaudžu apziņai dod signālu, ka grūtniecība – tas ir kaut kas nevēlams. Cilvēka psiholoģiskie mehāniski ir ļoti sarežģīti, tāpēc nav brīnums, ka pēc gadiem, kad ģimene vēlas bērniņu, sievietei neiestājas grūtniecība. Uzstādījums “ar seksu var nodarboties, tikai jāievēro drošības nosacījumi” veicina agrīnu seksuālo dzīvi, burtiski pagrūžot nepieredzējušus pusaudžus un jauniešus uz ceļa, kas ved morālas degradācijas virzienā. Patiesībā jauniešiem skolas laikā nevajadzētu sākt nopietnas intīmas attiecības. Dzīvē jāprot pagaidīt, lai ieguvums būtu lielāks. Situācija mainītos un mēs varētu cerēt uz jauniešiem ar augstāku pašapziņu, ja izglītības sistēmā uzsvars tiktu likts uz tikumību, kas mūsdienās tiek izsmieta un uzskatīta gandrīz par lamuvārdu. Jaunās dzimumu līdztiesības un vienādošanas tendences nonivilē arī vīrišķības tēmu, lai gan puišiem vajadzētu mācīties uzņemties atbildību par sievieti un bērnu. Mēs – sievietes – varam izlikties ļoti emancipētas, bet patiesībā gribam būt kopā ar vīrieti, kurš spēj aizsargāt un radīt drošības izjūtu. Sievietei var būt izcila karjera un veikties biznesā, bet mājās vientulībā viņa tāpat alkst pēc uzticama dzīvesbiedra. Tāda ir sievietes būtība. Emancipācija un feminisms zāģē zaru, uz kura pašas sēžam. Tas pazemo arī vīrieti, padarot viņu pasīvi gļēvu vai agresīvu. Sākot attiecības agrā vecumā, tiek nonivilēta pieķeršanās burvība, laime, ko piedzīvojam, uzticoties otram cilvēkam. Katras attiecību beigas meitenei nozīmē atraidījumu un traumu, jo, neraugoties uz ārējo bravūrību, sirdī viņa meklē bruņinieku. Vīrietis kļūst patiesi vīrišķīgs, kad var pierādīt savu drosmi, pārvarēt izaicinājumus, ir gatavs aizsargāt sievieti, uzņemoties atbildību. Pāragras seksuālās attiecības ir kā pūstošs ābols. Ap gadiem astoņpadsmit divdesmit, kad dzīvei tikai vajadzētu sākties, jaunieši ir iztukšoti un nelaimīgi, tāpēc seko grimšana atkarībās, depresija un vardarbība.

Agrās seksualitātes mīts

Iveta Ķelle, biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja:

– Eiropā un Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka vidējais vecums, kurā jaunieši sāk dzimumdzīvi, ir septiņpadsmit gadi. Pētnieki norāda, ka agrīnu dzimumdzīvi ietekmē vairāki faktori, viens no būtiskākajiem – attiecības ģimenē. Agrāk par saviem vienaudžiem seksuālas attiecības sāk tie jaunieši, kam ģimenē pietrūkst mīlestības un uzmanības, kam ir problēmas mācībās, nav interešu vai ir problēmas iekļauties vienaudžu vidē. Šo jautājumu nevar vispārināt, jo cilvēki attīstās dažādi. Ir meitenes, kam mēnešreizes sākas deviņu, desmit gadu vecumā, bet citām četrpadsmit gados, un tas ir normāli. Ir meitenes, kas dzemdē piecpadsmit gadu vecumā, un ir jaunieši, kas divdesmit triju gadu vecumā ir nevainīgi. Tomēr kopējās tendences rāda, ka jaunieši, kas ģimenē baudījuši mīlestību un sapratni, apmeklē pulciņus, par daudz ko interesējas, ar intīmajām attiecībām nesteidzas. Riska grupā ir jaunieši, kas uzturas bērnunamos. Grūtniecība meitenēm šķiet kā glābiņš, cerība, ka viņas kādam būs vajadzīgas. Meiteņu seksuālo aktivitāti ietekmē arī attiecības ar tēvu, viņa klātbūtne ģimenē. Agru dzimumdzīvi nevar nodalīt no atkarības izraisošo vielu lietošanas. Ceturtajai daļai jauniešu pirmā seksuālā pieredze saistīta ar alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu. Nav pārsteidzoši, ka tādos brīžos par kontracepciju tiek aizmirsts. Tāpēc ir jārunā par stiprā alkohola pieejamības politiku. Ja runājam par dzimumaudzināšanu un informācijas pieejamību, jāņem vērā, ka brīdī, kad bērnam tiek uzdāvināts mobilais telefons, vecāku iespēja kontrolēt, ko bērns skatās, zūd, pat ja ierīcei ir uzlikti informācijas filtri. Ir visai iespējams, ka astoņus gadus vecā Jānīša dažus gadus vecākie draugi gribēs redzēt, kā sīkais reaģēs, kad ieraudzīs pornogrāfiskus kadrus. Mums jārēķinās ar to, ka internetā ir pieejama vecumam nepiemērota informācija bērniem. Līdz ar to ļoti svarīga ir pareiza, uz vērtībām orientēta seksuālā izglītošana, kas ietver gan sava ķermeņa un jūtu izprašanu, gan iecietību un cieņu.

Sandis Ratnieks, ģimenes psihoterapeits:

– Tendence agri sākt dzimumdzīvi kļūst izteiktāka, jo laikmets, sabiedrība un kultūra aktualizē seksualitātes tēmu, ko nav iespējams izolēt no jaunās paaudzes. Tas, kas kādreiz notika divu cilvēku starpā, tagad tiek nodots publiskai apspriešanai. Sabiedrībā pazīstami cilvēki medijos apspriež savu intīmo dzīvi, kā par kaut ko pašsaprotamu tiek runāts par gadījuma seksu. Trūkst pētījumu par pusaudžu un jauniešu seksualitāti, tāpēc nav īsti skaidrs, vai situācija kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem, deviņdesmitajiem gadiem ir radikāli mainījusies. Bērnu fizioloģiskā attīstība notiek straujāk nekā psiholoģiskā, tāpēc priekšlaicīga seksualizācija ir ārkārtīgi negatīva un saistīta ar dažādiem riskiem. Jautājums par seksu vienmēr ir par impulsu kontroli, spēju saprast, kas notiek ar diviem cilvēkiem, un atbildību. Tāpat tas norāda uz situāciju ģimenē, to, cik tajā ir mīlestības, kādas ir ievirzes un intereses. Sekss ir pieaugušo spēle, un, ja to sāk bērni, viņiem jārēķinās, ka samaksa būs augsta, jo jauniešu psihe ir labila. Ja pirmās attiecības, ko jaunietis uztver kā mīlestību, beidzas neveiksmīgi, gūtie ievainojumi var būt ļoti dziļi. Dvēselei nevar uzvilkt prezervatīvu.

Diāna Feldmane, psiholoģe, sieviešu auglības konsultante:

– Es saskaros ar jauniešiem, kam sekss nav svešvārds. Raksturīgi, ka viņi nāk no izjukušām ģimenēm, kurās nav saņēmuši pamata sajūtas. Ja meitene ģimenē tiek mīlēta un akceptēta kā topošā sieviete no mātes, tēva, brāļu vai māsu puses, viņa apzinās sava ķermeņa vērtību. Ja puisi ģimenē akceptē kā topošo vīrieti un neapsaukā par memļaku, viņš savā ķermenī jūtas labi. Turpretī, ja vecāki izturas negatīvi un nicinoši, piemēram, pusaugu meiteni nosaucot par resnu vai tizlu, bērns smagi pārdzīvo. Esmu ievērojusi, ka agri attiecības sāk meitenes, kurām nav kontakta ar tēvu. Primārais ir saruna ar bērnu. Bērni grib runāt par mīlestību un seksualitāti, bet vecāki baidās. Tad nu bērni internetā atrod informācijas surogātu. Arī filmās sekss ir pirmajā vakarā. Ir svarīgi runāt par šķīstību, par to, ka nevar iet ar jebkuru, jo tiksi novazāta kā košļene, ko pārliek no vienas mutes otrā. Ir jaunieši, kas saprot, ka nav jāsteidzas ar intīmajām attiecībām, bet viņi ir mazāk pamanāmi. Kāda meitene man teica: “Cik labi, ka jūs pastāstījāt par šķīstību. Es jutos kā baltais zvirbulis, bet tagad zinu, ka neesmu slima, ka viss ir normāli.” Ģimenes ekoloģijas institūtā vadu interaktīvu nodarbību meitenēm “Cikla šovs”. Mēs izspēlējam visus procesus, līdz meitenes izprot, kas notiek ar viņu ķermeni, kā rodas mēnešreizes. Meitenes iztaisno muguru: cik forši būt meitenei! Viņas kļūst par sava ķermeņa ekspertēm, tāpēc, domāju, sev pāri nedarīs.