Trauslo kaulu slimība
Osteoporoze ir hroniska slimība, kuras dēļ samazinās kaulu blīvums, tie kļūst trausli un palielinās to lūzuma risks. Osteoporozei progresējot, tiek palielināts kaulu lūzuma risks. Tipiskākie ir mugurkaula, gūžas un plaukstas locītavas lūzumi.
Paaugstināts risks saslimt ar osteoporozi ir tad, ja:
• iestājusies menopauze;
• pieaugušā vecumā ir bijuši lūzumi nenozīmīgas traumas dēļ;
• mātei vai citiem radiniekiem ir bijuši lūzumi pēc 50 gadu vecuma;
• uzturā nav pietiekams kalcija un D vitamīna daudzums;
• mazkustīgs dzīvesveids;
• osteoporozes rašanos var vecināt arī dažu medikamentu lietošana hronisku slimību ārstēšanā.
“Osteoporoze var veidoties arī kā sekundārā slimība. Piemēram, reimatoīdā artrīta pacientiem, kas lieto hormonu preparātus, bieži rodas osteoporoze. Arī ilgstoša pacienta imobilizācija veicina osteoporozi,” komentē ārsts Dainis Kaņeps.
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Centrālās valdes locekle Marika Karlsone uzsver: “Osteoporozes izraisītie lūzumi ir trešajai daļai sieviešu un astotajai daļai vīriešu, kas vecāki par 50 gadiem. Diemžēl vēl joprojām visbiežāk par šo slimību pacienti uzzina tikai tad, kad jau notikuši lūzumi, piemēram, gūžās vai mugurkaula skriemeļos. No šāda veida lūzumiem var izvairīties, ja osteoporoze tiek laikus diagnosticēta un ārstēta.”
Ārsts Ingvars Rasa, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents, stāsta: “Slimībai ir vairāki rašanās un attīstības iemesli. Pirmkārt, osteoporozi var izraisīt hormonu disbalanss sievietēm menopauzē pēc 50 gadu vecuma, vīriešiem – pēc 70 gadu vecuma. Otrkārt, var būt dažādas endokrīnas slimības, piemēram, 1. tipa cukura diabēts. Treškārt, dažu medikamentu, piemēram, prednizolona, lietošana dažādu hronisku slimību, piemēram, bronhiālās astmas, plaušu slimību, ādas slimību, ārstēšanā. Ceturtkārt, osteoporoze var rasties tiem cilvēkiem, kas atrodas vairāk nekā sešus mēnešus guļus stāvoklī vai pārvietojas ratiņkrēslā – imobilizācijas dēļ.”
Ārste Ināra Ādamsone skaidro: “Kauls ir dzīva substance, kurā vielmaiņa notiek visu mūžu. Kaulu vielmaiņai ir trīs nosacīti posmi. Agrā bērnībā, kad skelets aug, dažādu hormonu, fiziskas aktivitātes ietekmē kaulu veidošanas šūnas darbojas aktīvāk. No 20–25 gadu līdz 45–50 gadu vecumam organisms sintezē tikpat daudz kaulu šūnu, cik ir noārdījušās. Savukārt 45–50 gadu vecumā lielāka loma ir kaulu noārdīšanās procesiem, un kauli kļūst trauslāki.”
Ārste Signe Zelča pauž bažas par pacientu nepietiekamo ieinteresētību attiecībā uz savu veselību: “Cilvēki nelabprāt iet pie ārstiem profilakses nolūkā. Osteoporozes gadījumā ļoti bieži pie ārsta nonāk tikai tad, kad jau ir smagi lūzumi, nereti pat vairākkārtēji. Lielākoties ir tāda situācija, ka tad, kad ugunsgrēks ir noticis, mēs to dzēšam, nevis veicam savlaicīgu izmeklēšanu, lai ugunsgrēku neizraisītu. Ja osteoporoze tiek laikus diagnosticēta, to ir iespējams ērti ārstēt, ir pat pieejamas zāles, kas jālieto tikai reizi mēnesī. Ja šādi lūzumi ir bijuši, sievietēm noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta. Arī meitām un dēliem es no sirds ieteiktu šādos gadījumos mudināt mammu doties uz izmeklēšanu.”
Diagnosticējot osteoporozi, ir jāveic īpašs, rentgenam līdzīgs izmeklējums, ko sauc par osteodensitometriju. Ar to nosaka kaulu minerālvielu blīvumu mugurkaulā un gūžas kaulā. Osteodensitometriju ieteicams veikt visām sievietēm pēc 65 gadu vecuma un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma, kā arī sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, ja ir citi riska faktori, un visiem pieaugušajiem, kuriem bijis kaulu lūzums minimālas traumas dēļ.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar osteoporozi, pirmkārt, ir jāēd veselīgi – jālieto daudzveidīga, ar kalciju bagāta pārtika; otrkārt, jābūt fiziski aktīviem, vismaz pusstundu dienā pastaigājot vai pavingrojot; treškārt, jāizvairās no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana, kafijas un alkoholisko dzērienu pastiprināta lietošana), kā arī jābūt informētiem – plaša informācija par osteoporozi, tās iemesliem, ārstēšanas iespējām un vēlamo rīcību ir pieejama mājaslapā http://www.osteoporoze.lv.