Dzēšot uguni, kuras nav
Meteorīts ir fikcija. Bet cik reāla ir nauda, kas iztērēta, lai novērtu tā radītās briesmas?
Nedēļas notikumus komentē
Viesturs Rudzītis, psihoterapeits, www.viestursrudzitis.lv
Atzīšos, kad atklājās, ka meteorīts ir reklāmas triks, jutos izjokots kā 1. aprīlī un drusku nikns. Bet šajā situācijā man pašsaprotama šķita izjokotāja uzslavēšana, kas spējis ar mani kaut ko tādu izdarīt. Nespēja saprast humoru kā realitāti, kas mūsu esamību parāda citā, negaidītā griezumā, ir raksturīga cilvēkiem ar pazeminātu intelektu, kurus psihiatri šad tad saudzīgi sauc par “konkrēti domājošiem”. Humors ir arī zāles pret šādu ligu, palūkosimies kaut vai kādu no “Policijas akadēmijas” sērijas filmām.
Bet te ugunsdzēsēju lempnumpilna atzīšanās, ka viņiem nav humora izjūtas, pieprasot to uzskatīt par normu šajos laikos. Tāpēc tie prasīs naudu no akcijas rīkotājiem par dienestam radītajiem zaudējumiem!
Šajā punktā rodas viela nopietnām pārdomām. Nevarētu taču būt, ka ugunsdzēsības dienestam ir izstrādāta instrukcija, kā rīkoties meteorīta krišanas gadījumos! Bet,ja tāda būtu, tad arī būtu dīvaini, vai ne – ņemot vērā, ka meteorīti Latvijā krīt ne biežāk kā reizi simts gados. Tas nozīmē, ka KĀDS izanalizēja, ka ir attiecīgs risks, pieņēma lēmumu un deva rīkojumu – mašīnām jābūt uz vietas pie bedres Mazsalacā!
Šķiet, te kaut kas nav kārtībā ar konsultēties un spriestspēju. Ja meteorīts ir nokritis un nekas nedeg, tad kurš bija tas gudrais, kas iedomājās, ka varētu aizdegties, un izlēma nodrošināties, tērējot tam valsts naudu? Vai bija kāda informācija, ka meteorīti krīt pa pāriem, tajā pašā bedrē, ar dažu stundu laika nobīdi? Kāpēc šis gudrais lēmuma pieņēmējs tagad nenāk priekšā un nesaka – es kļūdījos, iztērēju naudu, piedodiet, nākamreiz būšu gudrāks. Kāpēc viņš aizsargājas, vainojot citus, kam, veidojot šo akciju, diez vai bija jāienāk prātā uzņemties atbildību par attiecīgo dienestu mentālo funkciju jaudu? Viņš domāja par savu akciju!
Varbūt es kaut ko nesaprotu visā šajā pažarnieku lietā, bet kāpēc tad viņiem ir tāds speciāls sabiedrisko attiecību dienests, kas nodokļu maksātājiem nepaskaidro savu lēmumu adekvātumu? Izskatās, šiem valsts kalpotājiem neienāk prātā, ka tauta, kas viņus uztur, ir pelnījusi, ka tai atskaitās. Tā vietā tiek ieņemta bērnišķīga upura loma – mēs strādājam, bet ļaunie par mums ņirgājas.
Vai mēs, nodokļu maksātāji, atzīsim, ka cilvēki bez humora izjūtas un ar apšaubāmu spriestspēju ir piemēroti, lai ieņemtu amatus, kuros pieņem lēmumus par valsts naudas tērēšanu? Un vai mēs atļausim ugunsdzēsības dienestam spēlēt apvainotos, nepajautājot, vai tik jūs paši nebijāt tie, kas izšķērdēja naudu? Un vai Tele2 nebija tāds negaidītu mācību sarīkotājs, kurās skaidri parādījās viena otra steidzami uzlabojama lieta?
Man, protams, neliekas, ka viss būs tik vienkārši. Arī Iekšlietu ministrija atļaujas paziņot, ka vairs nesadarbosies ar Tele2 kā telekomunikāciju operatoru. Tik juridiski nepārdomātus paziņojumus var sniegt tikai cilvēki, kam kaut kas “aizgājis ciet” – kas ir emociju varā, nevis kurus vada veselais saprāts. Vai tādi cilvēki rūpējas par mūsu iekšējo drošību? Un vai tas nenozīmē, ka vēl ir daudz situāciju, kur arī krīzes laikā nauda nevis tiek taupīta, bet izšķērdēta?
kasjauns.lv
