Cik izmaksā “cūku gripa”?
2009. gada 10. novembris, 11:17

Cik izmaksā “cūku gripa”?

Jauns.lv

Gripa AH1N1 izsaukusi varenu diskusiju vilni medijos, sākot no “nav ko baidīties, tas ir tikai farmācijas kompāniju triks” līdz īstai panikai. Ko par šo fenomenu domā ārsts, psihoterapeits un rakstnieks Viesturs Rudzītis?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Vīrusi ir ļoti interesanta dabas sastāvdaļa, par kuru mums nepietiek informācijas. Ar to es nedomāju to ziņu daļu, kas ir izdevīga, pirmkārt, pasaules medikamentu industrijai un, otrkārt, medijiem, bet vēl daudziem citiem. Pirmie iegūst pamatojumu milzu apjoma pētījumiem un garantijas jaunu zāļu nepieciešamībai. Otriem ir ļoti labs iemesls piesaistīt uzmanību un satraukt, motivējot cilvēkus pieprasīt vēl vairāk informācijas, kuru mediji laipni, bet ne pārāk nesavtīgi apsola saražot.

Tajā pašā laikā publiskas informācijas dīvainā kārtā pietrūkst par vairākiem aspektiem – jaunu vīrusi parādīšanās iemesli, likumsakarības un iespējas to visu prognozēt. Varbūt ir iespēja, ka, tāpat kā datorvīrusus, arī īstos, bioloģiskos vīrusus kāds “saražo”? Interesants jautājums ir arī dabiski radušos vīrusu darbs, trenējot un modernizējot cilvēku imūnsistēmu un pat gēnus, līdz ar to – vīrusu noderīgums, pat neaizvietojamība. Un – vīrusi kā jaunas bioloģiskas informācijas pārnesēji.

Tā sauktā “cūku gripa” ir sagriezusi pasaulē virpuli, kurā tiek ierauti miljardos mērāmi naudas resursi. Tas ir kā īsts, nevis inscenēts meteorīts, kurš rada ķēdes reakciju, kurā spiesti iesaistīties arī politiķi. To darot, viņi ātri ierauga iespējas, ko šī gripa sniedz, un nekavējas tās izmantot.

Man tas viss stāsta par cūku gripas nepieciešamību šai tirgus regulētajai pasaulei. Tā parāda arī robežas, līdz kurām tirgus mehānismi ir izmantojami, ja gribam palikt saprātīgi cilvēki. Kā man patīk teikt – tirgus ir spēle, kas lieliski motivē kustēties. Bet tirgus nav radījis nevienu arhitektūras, mākslas vai literatūras šedevru. Arī vairākums zinātnisko atklājumu ir veikti, nedomājot par naudu, ko tie varētu atnest, un ne jau zinātniekiem tā ir atnākusi.

Ar to es gribu teikt, ka, piemērām, reliģiju vai cilvēku attiecību un ģimenes pētniecība nekad nevarēs tā interesēt tirgus spēkus, lai ienestu šajā darbā kaut simto daļu no resursiem, kas tagad tiek vīrusu pētniecībai. Bet tikko minētajos jautājumos slēpjas daudz ārkārtīgi svarīga, kaut vai karu cēloņi. Izšķirošais izrādās nevis tas, cik cilvēku tiek izglābti, bet – cik naudas problēma spēj piesaistīt.

Reizēm iedomājos, vai pasaule būtu daudz zaudējusi, ja nebūtu atklāta cūku gripa. Nomirtu tieši tikpat daudz cilvēku, cik nomiruši līdz šim, kamēr nav vēl drošu pošu pret šo infekciju. Bet vienmēr paliks jautājums, vai cūku gripa bija viņu nāves vienīgais iemesls, vai arī tā bija pēdējais piliens veselā veselības problēmu kausā.

Protams, arī viena cilvēka nāve ir traģēdija un pietiekams iemesls medicīnas zinātnes reakcijai. Tomēr, kā mēs redzam, ne jau rūpes par cilvēku dzīvībām ir visas šīs kņadas pamatā ap cūku gripu.

kasjauns.lv/Foto: Bulls Press