Jaunā gripa - nieks vai bieds?

Jaunā gripa (agrāk saukta arī par cūku gripu) ir līdz šim nezināms, tātad jauns gripas vīrusa apakštips, ko izraisa A gripas vīruss A(H1N1).  Šis vīruss satur jaunu gēnu segmentu kombināciju – to veido cūku, putnu un arī cilvēka gripas vīrusa genoma segmenti. Jaunā gripa ir lipīga un izraisa cilvēku saslimšanu, infekcija var pāriet no cilvēka uz cilvēku.

Kāpēc jauno gripu dēvē par “cūku gripu”?

Jaunā gripa sākotnēji tautas valodā tika dēvēta par “cūku gripu”, jo, analizējot vīrusa sastāvu, tajā tika konstatēta līdzība ar gripas vīrusu, kas izraisa saslimšanu cūkām. Turpmākā vīrusa analīze parādīja, ka jaunais vīruss ir dažādu genomu sajaukumu kombinācija, tāpēc nebija pamata turpināt šo vīrusu saukt neprecīzajā vārdā – cūku gripa. Ņemot vērā to, ka šis vīruss bija līdz šim nezināms un spēja strauji izraisīt saslimšanu cilvēkiem līdzīgi kā sezonālā gripa, tam tika dots nosaukums “jaunā gripa A(H1N1)”.

Jaunās gripas A(H1N1) simptomi parasti ir tādi paši kā parastai, sezonālai gripai:

•       straujš saslimšanas sākums;

•       ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (38 grādi un vairāk);

•       sauss klepus un sāpes kaklā;

•       sāpes muskuļos (kaulu “laušanas” sajūta);

•       galvassāpes, drebuļi, nogurums, apetītes zudums;

•       iespējami arī citi simptomi – vemšana vai caureja (nav tipiski gripas simptomi, tomēr dažos gadījumos novēroti).  

Laiks no inficēšanās brīža līdz pirmajiem simptomiem (inkubācijas periods) parasti ir 48–72 stundas, var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

Labā ziņa – simptomi nav pārlieku patogēni, turklāt jaunā gripa pašreiz noris ārpus sezonas gripas perioda. Taču joprojām aktuāls jautājums – kas notiks, kad sezonas gripa aktivizēsies un līdz ar to arī “krustošanās” iespēja ar “cūku gripu”? Tad vīruss var mutēt un kļūt daudz patogēnāks un bīstamāks. Tāpēc šogad jo īpaši ir vērts potēties pret sezonas gripu.

Kā var inficēties ar “cūku gripu”?

Jaunā gripa no cilvēka uz cilvēku izplatās tāpat kā ik gadu sezonālā gripa – ieelpojot (ar acīm nesaredzamus) slima cilvēka kakla un deguna sekrētus, kurus viņš izdala runājot, klepojot vai šķaudot.

Inficēties iespējams arī pastarpināti – kad pilieni no slima cilvēka elpceļiem nonāk uz dažādām virsmām (traukiem, rokturiem, krāniem u. c.). Vesels cilvēks var inficēties, pieskaroties šīm inficētajām virsmām un tālāk savai mutei un degunam. Tāpēc sabiedrības veselības speciālisti tiek bieži atgādina, ka tīras rokas pasargā no saslimšanas. Cilvēku saslimšanas gadījumi pēc kontakta ar cūkām vai citiem dzīvniekiem nav zināmi. Arī vīrusa izcelsmes vieta nav noskaidrota.

Kam ir visaugstākais inficēšanās risks?

Cilvēkiem, kuri nonāk ciešā saskarsmē  – līdz vienam metram –  ar saslimušo, kurš klepo vai šķauda. Tāpat tiem, kas saskaras ar priekšmetiem, uz kuriem ir nonākuši slimnieka elpceļu sekrēti.

Jāpaliek mājās, izvairoties inficēt citus. Kārtīgi jāizguļas un jālieto daudz šķidruma, piemēram, silta tēja. Vēlams konsultēties ar ārstu un rīkoties atbilstoši norādījumiem.

Vai jaunā gripa ir nāvējoša?

Parasti saslimšana ar jauno gripu norit vieglā vai vidēji smagā formā, tomēr tā var izraisīt arī smagu saslimšanu, un ir reģistrēti arī nāves gadījumi.

Galvenais – sākoties gripas simptomiem, nav jākrīt panikā. Panika nelīdzēs gluži burtiskā nozīmē, jo rada stresu, kas savukārt, samazinot virsnieru funkciju (virsnieres izdala hormonu, kas stiprina organismu), grauj imunitāti.

Jaunās gripas vīruss bīstamības ziņā ir līdzīgs sezonālās gripas izraisītājam, tādējādi sezonālā gripa ir krietni vien postošāka, jo ir daudz izplatītāka – katru gadu pasaulē tā nogalina daudzus tūkstošus cilvēku.  

Vislabāk – no tās izvairīties! Tas nozīmē – neuzturēties publiskās vietās, kur pulcējas daudz ļaužu, iespēju robežās atteikties no ceļošanas uz gripas skartajām valstīm. Sevi var aizsargāt ar sejas masku, taču jāzina, ka vienkāršs auduma gabaliņš vai ķirurģiskās maskas vis nelīdzēs. Būs vajadzīgas respiratorās maskas, kas pārklātas ar pretvīrusu līdzekli. Maska paredzēta vienai dienai, to nav jēgas lietot atkārtoti, jo pretvīrusi pārklājums darbojas 24 stundas. Taču šie pasākumi iedzīvotājiem darāmi tikai patiešām lielas epidēmijas gadījumā. Toties jau tagad var ieteikt cītīgi mazgāt rokas, ar netīrām rokām neaiztikt seju, muti, degunu, neberzēt acis.

Kā ražo vakcīnas?

Lai tiku izgatavota vakcīna, vispirms ir jāiegūst pats vīruss. Tāpat arī šajā gadījumā – pagāja laiks, kamēr Pasaules Veselības organizācija identificēja un izolēja jaunās gripas vīrusu.

Vakcīnu izgatavošanā ir divu veidu – šūnu un biežāk lietotā olu – tehnoloģija. Vīrusu audzē šūnu kultūrās vai ar vīrusu inficē vistas olu, tajā vīruss savairojas. No iegūtā izejmateriāla izgatavo vakcīnu. Sezonālai gripai no vienas olas var pagatavot vienu vakcīnas devu, jaunai gripai – vairākas devas. Tad pavairoto vīrusu “saskalda”, un šie “gabaliņi” kļūst par vakcīnas galveno sastāvdaļu. Vīrusa “gabaliņš”, iekļūstot organismā, spēj izraisīt imūno atbildi, bet nespēj ierosināt slimību. Taču vakcīna vēl arī jāpapildina ar speciālām antivielām, kas pastiprina imūno atbildi, jāpārbauda, jāpiereģistrē – jāveic liels pasākumu klāsts, lai tā būtu gatava lietošanai.

Vai vakcīna spēs izārstēs no “cūku gripas”?

Vakcīna no slimības pasargā, bet to neārstē.

Pret šo vīrusu remantadīns nedarbojas. To svarīgi zināt un saprast, jo Latvijā šis līdzeklis ir ļoti populārs.

Vai iespējams paaugstināt imunitāti ar dabas līdzekļu vai vitamīnu palīdzību?

Ķiploki, ehinācija, dzērvenes un citi tautas līdzekļi ir labi, ja vien nav jāuzturas publiskā telpā ar lielu infekcijas risku. Ko īsti nozīmē vārdi “celt imunitāti”? Ko gribam paaugstināt, un kā šo “paaugstināšanu” izmērīt? Imunitāte vai nu ir, vai tās nav kā HIV inficētiem pacientiem. Tādējādi runas par imunitātes celšanu zināmā mērā ir mīta uzturēšana un, iespējams, arī uztura bagātinātāju radīts mārketinga triks. Ķiploki, piemēram, satur fitoncīdus, un tiem ir ietekme uz asinsvadu caurlaidību. Tāpēc ķiploki var palīdzēt pret iesnām, taču diemžēl tiem nav itin nekāda sakara ar imunitātes celšanu. Gripas epidēmijas laikā var lietot C vitamīnu (1 g dienā), jo tam piemīt antioksidantas īpašības, līdz ar to tiek pasargātas asinsvadu sieniņas. Savukārt veseli, elastīgi asinsvadi noteikti ir labs ieguldījums cīņā pret infekciju.

Veselīgs dzīvesveids – tas ir pozitīvs lēmums, taču tam jābūt arī neatkarīgi no gripas pandēmijas.

Informāciju sniedza SVA preses nodaļas vadītāja Laura Bundule,

“GlaxsoSmithKline” valdes priekšsēdētājs ārsts Dins Šmits