Sniegs - auksts un pūkains, bet katram - savs
Pasakaina ziema, burvīgs sniegs, pat lielie mīnusi netraucē... Vai atceries, kad pēdējo reizi tā priecājies par gada aukstāko laiku? Ievai Rozentālei, TV raidījuma “100 g kultūras” projekta vadītājai, ir īpaša vieta, kur baudīt sniegu.
“Man lielākais prieks to baudīt Alūksnē, Latvijas ziemeļaustrumu stūrīti, kur dzīvo mani vecāki un kur parasti termometra stabiņš noslīd līdz zemākajai atzīmei Latvijas teritorijā. Tur mēs aizdodamies paslēpot uz nomaļu kalnu, kur, šķiet, civilizācija ir mazliet iebremzējusi. Ķauķu kalnā sniegs ir tikai dabisks, tur nav sniega pūtēju – un, kas šķiet dīvaini, sniega vienmēr pietiek. Viss ir vienkāršs, īsts un balts, sākot ar koka būdiņu, kurā izsniedz slēpes, un beidzot ar fantastisko baltu mežu ainavu, kas redzama no kalna virsotnes. Otrs šā gada baltais piedzīvojums ir jaunais Stinga ziemas dziesmu disks. Īstu mistēriju piedzīvoju, braucot putenī Vecgada naktī auto un klausoties īpatnajā balsī, neparastos dziesmu pārlikumos, kuros skan gan Stinga agrākās dziesmas, gan Pērsels, gan Bahs. Mazliet pārfrāzējot Stingu, es viņam piekrītu, ka ziema ir mistisks gadalaiks, noslēpumains, jo nosedz īsto realitāti: mēs saredzam ko citu, jūtamies citādāk, un sniegs ir tas, kas to ļauj,” saka Ieva.
