Izveidota izglītojoša interneta vietne bērniem

Speciālisti iesaka nevis aizliegt vai ignorēt internetu, bet gan iepazīt to kopā ar bērnu, izmantojot interneta vietnes, kas izveidotas speciāli bērniem. Kopš janvāra arī Latvijā ir pieejama speciāli bērniem izveidota interneta vietne www.barni.lv . Šajā lapā bērni kopā ar lācēnu Bārniju var mācīties rēķināt, iepazīt pulksteni, krāsot zīmējumus, kā arī lasīt pasakas par aizraujošajiem Bārnija piedzīvojumiem.

“Kā liecina Latvijā veikti pētījumi, vismaz 90% bērnu un jauniešu internetu lieto katru dienu. 75% no šiem jaunajiem interneta lietotājiem uzskata, ka šī vide nesatur nekādus apdraudējumus. Protams, mēs, pieaugušie, zinām, ka internetā ir ļoti daudz informācijas, ko bērnam nevajadzētu redzēt, – vardarbība, pornogrāfija, naidīgi komentāri. Mēs zinām, ka internetā klejo pieaugušie, kam ir nekrietni nodomi un kas var ļaunprātīgi izmantot mūsu bērnu uzticēšanos,” saka Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, “taču mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka internets ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu – līdzīgi kā agrāk par tādu kļuva grāmatas, radio, televīzija. Ja mēs to ignorēsim, mēs pakļausim bērnu riskam, ka viņi internetu iepazīs “mums aiz muguras”, mums nezinot. Tāpēc vislabākais veids, kā to izdarīt, ir kopā ar bērnu. Eiropas telekomunikāciju tīklu operatoru asociācijas (ETNO) pētījuma dati liecina, ka  Latvijas bērniem ir vismazākā vecāku kontrole – 71% vecāku bez bažām atļauj bērniem brīvu rīcību internetā. Tā ir bīstama tendence. Taču – Latvijā nav daudz interneta vietņu, kas ir speciāli veidotas tieši bērniem. Tāpēc www.barni.lv apsveicama ir veidotāju iniciatīva.”

Nevar bērniem aizliegt lietot internetu!

“Lai arī cik šī vide ir potenciāli bīstama,  neviens no mums nav tiesīgs bērnam principiāli aizliegt iespēju lietot internetu. Pretējā gadījumā tas būtu tas pats, kas bērnam aizliegt pārvietoties pa ielu, jo tā taču arī ir bīstama – daudz transporta līdzekļu, svešu cilvēku un tā tālāk. Internets ir modernā cilvēka neatņemama ikdienas sastāvdaļa, lai arī cik jauns vai vecs viņš būtu. Mēs paši lietojam internetu – attiecīgi arī mūsu bērni to grib un gribēs lietot, jo viņi, maziņi būdami, taču mīl atdarināt savas pasaulē lielākās autoritātes,” uzskata “Nākotnes parka” un “ZParks.lv” redaktors Jānis Lūsis. “Tieši tāpēc te vislielākā atbildība gulstas uz mums – uz vecāku pleciem. Mums jau kopš mazotnes saviem bērniem ir jāmāca noteikumi, kā bērniem jāuzvedas, izmantojot šīs modernās komunikācijas iespējas. Jāskaidro, kā rīkoties, sastopoties ar netīkamu saturu vai uzmācīgiem svešiniekiem, turklāt vislabāk sākumā bērniem internetu vajadzētu lietot kopā ar vecākiem. Mums jau iepriekš vajadzētu uzmeklēt, kas tad tās būs par interneta vietnēm, ko saviem mazajiem datordraugiem sākotnēji rādīt un atļaut lietot. Laikam ritot un bērniem kļūstot lielākiem, patstāvīgākiem, vecāki, protams, vairs fiziski nevarēs vienmēr sēdēt blakus savam bērnam, kad viņš lieto internetu, tāpēc es uzskatu, ka interneta lietošanas drošības noteikumu iemācīšana jau mazotnē ir ļoti būtiska.”

Arī portāla mammam.lv/tetiem.lv galvenā redaktore un trīs bērnu mamma Sindija Meluškāne uzskata, ka internetu nevajag ignorēt, bet gan iepazīt kopā – vecākiem un bērniem: “Internets sniedz visplašākās iespējas ātri, viegli un bez maksas atrast to, ko tu meklē.” Sindija Meluškāne kopā ar saviem bērniem internetā meklē krāsojamos zīmējumus, interesantas un attīstošas spēles, dzejoļus, skaitāmpantus, mīklas un rotaļas. Viņas dēls spēlē ģitāru, un, lai viņu iedvesmotu un motivētu, Sindija kopā ar dēlu internetā kopā skatās pasaules labāko ģitāristu spēli. Kopā ar bērniem viņa skatās spilgtākos fragmentus no futbola vai hokeja spēlēm, asprātīgus klipiņus par dzīvniekiem ar īpašām vajadzībām, multiplikācijas filmas un klausās pasakas.

“Bārnija lapā var atrast gan noderīgu informāciju vecākiem, gan interesantas spēles bērniem. Dēlam (9 gadi) piemērota ir atmiņas spēlīte, savukārt meitas (2 un 3 gadi) ir sajūsmā par krāsojamajām lapām. Es pati biju pārsteigta, ka mana vidējā meita Anna tik veikli prot darboties ar peli. Šobrīd tas viņām vēl par sarežģītu, bet tagad zinu, ka nākotnē ar šīs lapas palīdzību varam mācīties skaitīšanu un pulksteņa ciparus,” saka Sindija Meluškāne.

“Es domāju, ka mēs varam vilkt paralēles starp grāmatu drukāšanu un interneta lietošanu,” ir pārliecināts Rīgas Stradiņa universitātes lektors sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. “Abi šie fenomeni nodrošināja informācijas pieejamību plašām sabiedrības grupām, un abiem ir fundamentāla ietekme uz sabiedrību. Drukas ieviešana ir viens no modernās pasaules veidošanās dzinuļiem. Plašā grāmatu un preses pieejamība radīja pirms tam nepieredzētas informācijas apmaiņas iespējas, kas savukārt pavēra ceļu vidusslāņa, buržuāzijas, arī nāciju izveidei. Maz ticams, ka Gūtenbergs, radot savu spiedi, spēja iztēloties, ka šis rīks būs viens no buržuāziskās, sociālistiskās un kultūras revolūcijas iemesliem. Līdzīgi arī mēs vēl nespējam aptvert, kā tieši sabiedrību izmainīs internets. Taču ir skaidrs, ka tieši tās sabiedrības grupas, kas vislabāk spēj adaptēties šim jaunajam informācijas ieguves veidam, būs ieguvējas.”

“Interneta vide ir kļuvusi par būtisku mūsdienu pasaules sastāvdaļu, kas ietver visu to pašu, ko sastopam reālajā pasaulē, – gan dažādas iespējas, gan bīstamību,” uzver psihoterapeite Zane Krūmiņa, “Vecāku uzdevums ir gādāt, lai bērni saņemtu balstu savai izaugsmei un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par fizisko un emocionālo drošību un stabilitāti. Līdzīgi kā runājot par drošību uz ūdens, ielas vai personīgo drošību attiecībās, ir svarīgi bērnu iepazīstināt ar drošības jautājumiem interneta lietošanā. Kopīgās aktivitātēs pavadīts laiks stiprina emocionāli ciešas attiecības starp vecākiem un bērniem. Arī internets var būt kopīga laika pavadīšana, jaunu lietu apgūšana. Tomēr būtiski, lai interneta vide neaizstātu reālu komunikāciju, lai neveicinātu norobežošanos un atsvešināšanos.”