Grāmatas, kas maina dzīvi
Starp tūkstošiem grāmatu ir tādas, kas uzrunā īpaši. Četri sabiedrībā zināmi cilvēki neslēpj, ka, pateicoties konkrētai grāmatai, atklājuši pilnīgu jaunu pasauli, kas apgriezusi kājām gaisā skatu uz ierasto. Iespējams, kāda no šīm četrām grāmatām tāda izrādīsies arī tev!
Laima Muktupāvela, rakstniece: Lasīju, līdz «nogāja ūdeņi»
Īpašā grāmata:Mihaila Bulgakova „Meistars un Margarita”.
Īsumā: «Grāmatā ar ļoti lielu dievišķu spēku (jo arī sātaniskais spēks ir dievišķs) tiek parādīta cilvēces esība un būtība, kas ir vāja. Ceļš uz glābšanu ir mīlestībā.»
«Lai gan no kristietības viedokļa „Meistars un Margarita” var raisīt divējādas izjūtas, man šī grāmata dažādos dzīves brīžos palīdz atrast īsto atbildi. Pirmo reizi to lasīju, kad man bija kādi 17 vai 19 gadi. Manuprāt, labāk iztulkot šo Bulgakova darbu, kā to izdarījis Ojārs Vācietis, nav iespējams – viņam izdevies nepazaudēt krievu valodas garu. 30. gadu Maskava man asociējas ar Latviju PSRS sabrukumu pēdējos gados. Atceros, kā lasīju un kļuva vieglāk, saprotot, ka citiem bijis tikpat draņķīgi.
Šo grāmatu ņemu, kad jūtos skumji un gribas ko vieglu, priecīgu. Tā bija arī 1982. gada 13. jūlijā. Tas bija laiks, kad gaidīju bērnu. Todien izmazgāju aizkarus, paveicu vēl citus saimnieciskus darbus un, kārtīgi pastrādājusi, gāju uz balkona palasīt. Atšķīru to vietu grāmatā, kur burvestības iespaidā visi dzied „Slavnoje more, svjasčennij Baikal”. Tik jautri! Smējos, smējos, līdz nogāja ūdeņi un piedzima dēls Krišus. Tā burtiskā nozīmē šai grāmatai bija iespaids uz manu dzīvi.
Mani valdzina šis reālais misticisms vai mistiskā realitāte. Bulgakovs jau tikai salicis akcentus tam, kas reāli pastāv. Katru reizi, pārlasot grāmatu, rodas jaunas atziņas. Es ieteiktu darīt tā: uztaisīt kārtīgu tēju, ieritināties gultā, izslēgt telefonu un ļauties grāmatas burvībai. Tā ir neticama iespēja nonākt 2000 gadu senā vēsturē, kļūstot gan par to, kas Jēzu sit krustā, gan – augšāmceļ.»
Pēteris Kļava, anesteziologs:Kas es esmu?
Īpašā grāmata: „Šrī Rāmana Mahāriši mācība viņa paša izklāstā”.
Īsumā:«Šī grāmata ļauj uzklausīt apskaidrota, svēta, dievišķa cilvēka atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem, kurus spēj uzdot domājošs prāts.»
«Tā ir universāla grāmata, kas uzsver prāta, Dieva, pasaules vienotību. Pamatjautājums – kas tu esi? Kā mēs redzam pasauli, sevi, kas ir mūsu pašu Es? Šī ir viena no tām labajām grāmatām, kas palīdz izprast un atklāt pašam sevi. Tā ir metodika – ceļvedis, lai iedziļinātos savā apziņā, palīdzot iegūt iekšējo brīvību un harmoniju. Jūs nebijāt un nebūsiet – cilvēks baidās no šīm divām atziņām. Un tad pa vidu viņš precas, šķiras, trako, tā palīdzot sev pārvarēt prāta šaubas, bailes, neizpratni. Man šī grāmata gan lika mainīt dažus uzskatus, gan palīdzēja atbrīvoties no liekā, ko prāts sastrādājis. Manī kā jebkurā ir ilgas pēc mūžības, uz ko tiecamies, kas nav saistītas ar zemes dzīvi, pelēko ikdienu. Šī grāmata man iemācīja, kā vienu un otru savīt.»
Maikla Talbota „Hologrāfiskais visums”.
Īsumā: «Grāmatā atklāts vairāku zinātnieku skats uz dažādiem jautājumiem, apliecinot to, kas pierādīts – mēs paši spējam ietekmēt mums apkārt notiekošo.»
«Pašlaik ir tik daudz grāmatu, ko esmu sākusi lasīt. Man patīk slavenu cilvēku autobiogrāfijas, kas uzsviež uz tāda pozitīva viļņa, jo tu saproti – arī tu vari! Un vēl mani saista grāmatas, kas aicina lauzt stereotipus, paraudzīties uz sevi un savu vietu pasaulē no malas. Mani neieinteresē grāmatas, ko iesaka citi. Joprojām vēl neesmu lasījusi, piemēram, „Da Vinči kodu”. Tomēr Maikla Talbolta grāmata „Hologrāfiskais Visums”, kas pašlaik ir ļoti aktuāla un pieprasīta, mani uzrunāja. Tā ievirza cilvēka domas citā gultnē. Tajā uzsvars ir uz to, ka mēs paši veidojam vidi sev apkārt, pasaule ir mūsos. Mēs paši spējam ļoti daudz, tāpēc vajag nevis tikai pakļauties liktenim, bet ar savu domāšanu to ietekmēt. Esmu pārliecinājusies – ir pavasara rīts, saulīte spīd, putniņi čivina, eju uz teātri un domāju, kaut varētu pa ceļam kādu stundiņu pabūt parkā... Un pēkšņi atnāk īsziņa no režisora par to, ka mēģinājums tiek pārcelts stundu vēlāk. Tu gribi, un tas notiek! „Hologrāfiskais Visums” man licis saprast, cik ļoti savstarpēji saistīti ir cilvēki. Arī spēlējot izrādi, esam ļoti atbildīgi to priekšā, kam spēlējam, jo ietekmējam viņu dzīvi ar vārdu, darbību. Paralēli tagad vēl lasu Grega Bradena „Notici sev! Cilvēka spēju patiesās robežas”. Tāds muļķīgs nosaukums, parasti šādas grāmatas neizvēlos, tomēr te arī ir tā doma – mēs visi esam saistīti, visi esam viens, arī ar to izsalkušo bērniņu Irākā. Atslēgas vārds ir mīlestība, kas spēj ļoti daudz paveikt. Materiālām vērtībām nav nozīmes pasaules kopainā, katram ir savs augstāks uzdevums. Man tagad tas ir ļoti svarīgi – atrast savu vietu, saprast, kāds ir mans uzdevums. Talbota grāmata veicina atteikties no stereotipiem, un to es tiešām cenšos tagad darīt – mēģinu paraudzīties uz visu no cita skatupunkta.»
Toms Grēviņš, dīdžejs: Skaistais un skumjais nav atdalāmi
Īpašā grāmata: Marka Olivera Evereta „Lietas, kas mazbērniem būtu jāzina”.
Saturs īsumā:«Tā ir dziesminieka Marka Olivera Evereta (plašāk pazīstams ar pseidonīmu "Eels") autobiogrāfija – ģimenes traģiskais liktenis, ceļš līdz atzīta mūziķa statusam un neizdevušās laulības dzīves sīkumi.»
«Mēdz teikt, ikviena cilvēka stāsts ir svarīgs, taču uzskatu, ka Everets ir pieredzējis daudz lielāku visdažādāko emociju pārdzīvojumu spektru nekā citi. Ļoti vienkāršā un patiesā veidā viņš gan lieliski parāda septiņdesmito un astoņdesmito gadu Ameriku, gan pierāda, ka skaistais un skumjais mēdz būt nešķirami lielumi. Dzīve ir neprognozējama, un ikviens var no Evereta mācīties nepadoties, neapstāties un novērtēt katra mirkļa dāvāto prieku. Esmu izlasījis daudzu mūziķu autobiogrāfijas, taču emocionāli nekas nelīdzinās „Lietām, kuras būtu jāzina mazbērniem”!»
Aija Ivanova, Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
