Kāpēc svētkos tā pārtērējamies, ka pusgadu netiekam ārā no overdrafta
Pārtērēšanās ir tāda pati svētku pazīme kā pārēšanās. Bet ir pāris stratēģiju, kā novērst neizbēgamās finansiālās paģiras pēc Ziemassvētku un Jaungada trakajiem tēriņiem.
Pirms četriem gadiem iztērēju visu savu prēmiju (algas apmērā) Ziemassvētku dāvanās, maltītēs un citos „niekos”. Pirms trim gadiem janvārī man bija tā jāsavelk josta, ka biju gatava izīrēt kādam istabu uz mēnesi. Pirms diviem gadiem Ziemassvētkos izšķiedu tieši trīs reizes vairāk naudas, nekā biju paredzējusi. Pirms gada 31. decembrī mana konta atlikums bija Ls 8,70. Skaidrības labad – ne es viena tāda, jo kāda mana draudzene reiz vēl septiņus mēnešus nespēja tikt laukā no Ziemassvētkos iztērētā overdrafta.
Briti izpētījuši, ka puse salas iedzīvotāju pārtērējas Ziemassvētkos un katram piektajam tādēļ rodas problēmas ar īres vai hipotekārā kredīta atmaksu. Kas tas par apburto loku, kurā iekuļamies katru gadu no jauna par spīti iepriekš pieļautajām kļūdām?!
Iespējams, vissarežģītākās cilvēka attiecības ir attiecības ar naudu. Ja nauda būtu vīrietis, mēs jau sen to būtu iesēdinājušas aiz restēm par morālo vardarbību. Ja nauda būtu priekšniecība, mēs ne tikai iesniegtu atlūgumu, bet nodibinātu nevalstisku organizāciju, kas cīnās pret to. Ja nauda būtu radinieki, mēs jau sen būtu pārvākušās uz pēc iespējas attālāku pasaules nostūri, kur vien kādreiz bezmiega naktīs ļautos nostalģiski sentimentālām atmiņām. Baiļu, nožēlas un vainas izjūtas rūgtais kokteilis, kas saldināts ar varas un falšas drošības saldajiem cukurgraudiņiem – tāda ir nauda.
Pētījumos atklāts, ka aptuveni 90% sieviešu nejūtas finansiāli droši un puse no viņām izjūt gandrīz paniskas bailes no nabadzības. Turklāt tam nav nekādas saistības ar personas reālo finansiālo situāciju: pērnā gadsimta ietekmīgākā modes personība Koko Šanele rūpējās, lai viņas rokassomiņā regulāri turētos 10 000 franku; šī gadsimta ietekmīgākā amerikāņu TV zvaigzne Opra Vinfreja reiz atzinās, ka noglabājusi „zeķē” 50 000 000 dolāru.
Psihologi vienā balsī skandina, ka tam vistiešākais sakars nevis ar ekonomiku un krīzēm, bet gan ar mūsu pašapziņu. Atrasts malējais, kas vienmēr vainīgs, tik ko ar to darīt? Lūk, astoņi soļi, kas attiecības ar naudu Ziemassvētku un Jaungada laikā padarīs par iespējami normālākām.
Visiem zināms – ja aiziesi uz veikalu badā, iznāksi no turienes ar piecreiz vairāk pārtikas nekā, ja aizietu tur paēdusi. Šis pats princips darbojas arī uz nepārtiku. Mans šopingcelibāta maksimums ir mēnesis, pēc tam vairs par sevi negalvoju – pāris stundās varu sapirkties ne tikai viena mēneša, bet pat pusgada normu. Visbiežāk tam seko dziļa nožēla par nejēdzīgi iztērētu naudu. Tāpēc sevi disciplinēju, ik pa laikam iepērkoties – pa drusciņai, pa niekam, bet tas galu galā glābj manu kontu, turklāt pirkumi ir daudz jēdzīgāki.
2. Neizaicini paškontroli
Reiz Amerikā vienai grupai studentu tika pieteikts pusstundu nedomāt par balto lāci. Kad šis mazais mentālais uzdevums tika izpildīts, izrādījās, ka šie studenti iztērēja vairāk naudas grāmatnīcā nekā otra grupa, kam nebija dots nekāds uzdevums. Nauda, precīzāk, tās tērēšana ir veids, kā sevi atalgojam. Tāpēc decembrī visbīstamākais ir ievērot striktu diētu, jo varbūtība, ka neapēstais atspēlēsies trīsreiz lielākos tēriņos, ir ļoti milzīga.
Tikai papīrs un tikai metāls lai decembrī atrodas tavā makā, ja vēlies aizbēgt no nejēdzīgiem tēriņiem. Kādā pētījumā atklājās, ka cilvēki, kas pārtiku iepirka, norēķinoties ar skaidru naudu, tērējās daudz prātīgāk, turklāt izvēlējās veselīgākus produktus nekā tie, kas maksāja ar kartēm. Pēdējie biežāk iekrita impulsīvo un neplānoto pirkumu slazdos ar tendenci sapirkties grēcīgos produktus – cepumus, kūkas un čipsus. Nauda kartē ir kaut kas abstrakts, tāpēc no tās šķiramies bez bēdām. Banknotes un monētas iepretim ir pavisam reālas, un tās izdot ir daudz sāpīgāk. Arī kontrolēt ir vieglāk pēdējās nekā karti. Vismaz es vienmēr esmu šokā, kāpēc tas skaitlis, ko ieraugu konta bilances izdrukā, aizvien ir krietni mazāks, nekā man bija saskaitījies prātā.
4. Turies pie triptofāna
Impulsīva uzvedība ir pie vainas tam, ka ģeķīgajam onkulim dāvanai nopērkam zeķes par Ls 20 un nogurdinoši pļāpīgajai tantei kafijas galdiņa grāmatu – par vismaz tikpat latiem. Vai viņiem to vajag? Nē! Tad kāpēc pirki? Nav ne jausmas. Izrādās, ar šīm nekontrolējamām iepirkšanās lēkmēm labi tiek galā tītara cepeša šķēle ar kartupeļu biezputru, precīzāk – triptofāna un ogļhidrātu apvienojums. Jūtas biznesa skolas pētījumā noskaidrojās, ka cilvēki, kas dienas laikā bija ieturējušies ar šo Pateicības dienas klasisko kombināciju, mazāk uzķērās uz izpārdošanu āķiem.
Tam ir neiroloģisks skaidrojums: aminoskābe un triptofāns palīdz organismam izstrādāt hormonu serotonīnu, kas ietekmē ne tikai mūsu garastāvokli, miegu un citas svarīgas lietas, bet arī mazina impulsīvu uzvedību. Tītara vietā labi der arī vistas fileja, lasis, sojas pupiņas vai liellopa gaļa.
Vecais labais pirkumu saraksta padoms der tikai attiecībā uz pārtiku. Dāvanas nevar īsti iegādāt šādā veidā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav zināms, vai tas, ko iedomājies, vispār atrodams veikalu plauktos. Man tā ir tradicionāla problēma – ne es tādu vilnas džemperi atradu, ne es tādus leļļu ratus sadzenāju. Galu galā pēc desmitā veikala durvju aizciršanas esmu gatava pirkt pirmo, kas pagadās, vienalga par kādu cenu. Tāpēc tagad laikus noskatu un laikus apdomājos, vai tā ir vislabākā dāvana. Tas prasa laiku, bet atmaksājas neizšķērdētā kontā un dāvanās, kuras pēc tam neatdāvina tālāk.
6. Aizmirsti par dāvanām
Protams, dāvanas ir jauka lieta. Bet tici man, par tādām neviens neuzskata pēdējā mirklī nopirktas nocenotas zobupastas vai „ņem trīs un maksā par divām” sveces. Kā atklājās šogad veiktajā tirdzniecības centra „Spice” veiktajā aptaujā, vairāk nekā puse cilvēku pērk Ziemassvētku un Jaungada dāvanas tikai tamdēļ, ka tā ierasts. Kamdēļ tad mocīties un izdot naudu par draņķiem, kurus nekad negribētu pati saņemt kā dāvanu?
Viena no manām draudzenēm kā dāvanu radiem un draugiem pasniedz pašmorētas vakariņas. Kāda cita paziņa ik gadu taisa Ziemassvētku jampadraci visiem radu un draugu bērniem, jo viņā ikdienā sēž neizmantotais organizatores talants. Un es līdz mūža galam cienītu to, kas man Saulgriežos atsūtītu ar roku rakstītu un man veltītu vēstuli.
Vairies no veikaliem, ja esi sliktā noskaņojumā! Iepirkšanās nenoliedzami ir labs anestētiķis brīžos, kad nejūties lāgā, bet vienlaikus arī pārāk dārgi un ne īpaši saprātīgi pirkumi tiek veikti tieši šādos mirkļos. Galu galā tavs garastāvoklis nevis uzlabosies, bet tam pievienosies nožēlas un dusmu astīte.
8. Ai, vienalga!
Ir vēl viena stratēģija, ko der izmēģināt – sūtīt pie vella paškontroli un visus labos padomus, un šķērdēties pa labi un kreisi. Bet tā, pa īstam, un, līdz mielēm to izbaudot, lai visu nākamo gadu, maksājot pārtērētās kredītkartes, tu nevis grimtu nožēlā, bet gan cukurainās atmiņās. Un visa radu saime vēl gadus desmit atcerētos TĀS dāvanas un TO mielastu.
