Iedvesmai, ne greznībai. Mākslinieces Heinrihsones māju izjūta
„Esmu domājusi, ko citiem, iekārtojot savas mājas, varētu novēlēt. Lai ir silts. Un pietiekami gaišs, lai var lasīt grāmatas!” stāstot par savu dzīvokli, saka māksliniece Helēna Heinrihsone. Ejam ciemos!
Helēnas Heinrihsones mājas interjera detaļas
„Esam lasoša ģimene. Vienīgais pirkums, kam nevajag attaisnojuma, ir grāmata. Par pārējiem aizbildinos – man tos vajag inspirācijai. Arī, kad pārvedu mājās spoguli, kas tagad grāmatplauktam priekšā, jo īsti to pat novietot nav, kur. Labi, ka uz riteņiem. Nopirku, to neredzot, pēc fotogrāfijas, ko draudzene parādīja. Dzērām šampanieti un viņa teica: „Tev vajag.” Ļoti labi! Spogulis sver 100 kilogramu. Kungs, kas viņu pārdeva, ir no Francijas un Eiropas kinostudijas apgādā ar autentiskām lietām. Spogulis ir pilnīgi oriģināls Art Deco, tam pat aizmugurē ir speciāla zīmīte. Šausmīgu naudu par to samaksāju. Taču tagad var sēdēt uz dīvāna, skatīties grāmatas un tajā spogulī visu redzēt.
Grāmatplaukts pirms tam piederēja kādam mācītājam. Uz grāmatplaukta ir Maijas Tabakas glezniņas. Esam tādi, kas šad tad, ja ir iespēja, arī pērk mākslas darbus. Atkal – inspirācijai. Grāmatas esam saveduši absolūti no visurienes. Lasu tikai oriģinālvalodā – krievu vai angļu. Dažādas klases literatūru, bet pārsvarā detektīvus.
Arī visas keramikas atvestas, turot klēpī lidmašīnā.
Ziemassvētkos uzdāvināju Ivaram divas grāmatas. Viena no tām — par baletdejotāju Nurijevu (Rūdolfs Nurijevs – red. piezīme), jo grāmatā ir ļoti labas fotogrāfijas, ko Ivars varēs izmantot. Un arī par Ticiānu (renesanses laika gleznotājs – red. piezīme). Atceros, kā senāk sapirkos Ziemassvētku dāvanas un saslēpu tās. Pienāca brīdis, kad tās jāsaiņo, un es nevaru atrast.”
Aiva Alksne / Foto: Rojs Maizītis
