Speciālisti atgādina: bērnu vakcinēšana ir nepieciešama
Vakcinācija ļauj uzlabot mazuļu turpmāko dzīves kvalitāti, kā arī ilgtermiņā ietaupīt līdzekļus valsts budžetā, kas jāizmanto jau saslimušo bērnu ārstēšanā. To atzīst veselības aprūpes speciālisti organizācijas "Māmiņu klubs" rīkotajā diskusijā par bērnu veselības veicināšanas un uzlabošanas iespējām.
Kā norādīja "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka, vecākiem bieži vien trūkst argumentu, lai izvēlētos, vai vakcinēt bērnus. Taču vienlaikus valstī samazinās B hepatīta un pneimokoku infekcijas, kā arī tuberkulozes vakcināciju apjomi jaundzimušajiem.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate uzsvēra, ka bērni pārsvarā neslimo ar hroniskām slimībām, līdz ar to biežākie hospitalizācijas, invaliditātes un pat nāves cēloņi ir tieši infekcijas slimības un traumas.
Pēc viņas teiktā, vecākiem vajadzīga individuāla izskaidrošana no ģimenes ārstu puses, kuri var pamatot vakcinācijas nepieciešamību, taču vienlaikus atzina, ka aptuveni 240 no 1400 Latvijas ģimenes ārstiem nav iesnieguši nav informējuši par infekciju slimību gadījumiem savās praksēs, kas liecinot, ka ārsti infekciju slimību nopietnību nereti vērtē nevērīgi un pat vieglprātīgi.
"Kāpēc gan jāļauj bērnam slimot - 21.gadsimtā bērniem nevajadzētu mirt no infekcijas slimībām. Protams, katriem vecākiem ir tiesības uz atšķirīgu viedokli, taču ir jāieklausās nozares speciālistos un autoritātēs," akcentēja Šmate.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas direktora vietnieks Dzintars Mozgis piebilda, ka bērniem, izslimojot infekcijas slimības, nereti visa mūža garumā tiek samazināta dzīves kvalitāte.
Mozgis vērsa uzmanību faktam, ka 21.gadsimtā, kad Latvijā visiem ir pieejams tīrs dzeramais ūdens, kā arī iespējas nomazgāt rokas, vēl arvien esot ārkārtīgi augsts rotavīrusu un salmonellas infekciju skaits, kas turklāt ļoti izteikts lielākajās pilsētās. "Kas notiek lauku rajonos, var tikai minēt," piebilda Mozgis.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska izteica priekšlikumu, ka ģimenēm, kuras laicīgi un profilaktiski ved bērnus pie ārsta un veic visas nepieciešamās vakcinācijas, jāpiemēro nodokļu atvieglojumi, kā arī finansiāli jāstimulē ģimenes ārsti, kuri mudina vecākus uz aktīvu rīcību, jo tas ļauj ieekonomēt līdzekļus no valsts budžeta, kas tiek tērēti slimību seku novēršanai.
Bērnu slimnīcas infektoloģe Ilze Grope pauda, ka valsts par vienu rotavīrusa pacienta hospitalizāciju maksā 260 latus, līdz ar to, ja valsts pērn nebūtu atlikusi vakcinēšanas programmu līdz 2014.gadam, tad 19 000 jaundzimušo bērnu imunizācija 2010.gadā būtu izmaksājusi mazāk nekā saslimušo mazuļu ārstēšana šogad.
Kā problēmu viņa arī minēja faktu, ka vairāki ģimenes ārsti neuzskata rotavīrusu par nopietnu slimību. "Ārsti, kuri nostājas pret vakcināciju, veic noziegumu pret valsti," pārliecināta ir Grope.
Viņa arī norādīja, ka bērni ar infekciju slimībām slimo neatkarīgi no ģimeņu sociālā statusa.
Tāpat diskusijā izskanēja priekšlikumi ieviest savdabīgas "bērnu servisa grāmatiņas", kurās vecāki un ārsti var sekot līdzi jau paveiktajam un vēl vajadzīgajām lietām jaundzimuša mazuļa veselības nostiprināšanai, kā arī stiprināt veselības mācības programmu skolās, kas veicinātu pašu bērnu - nākotnes vecāku - izpratni par veselību.
Šmate atbalstīja priekšlikumus, norādot, ka "nekas nav nepaveicams". Viņa atzina, ka katra priekšlikuma ieviešanai nepieciešams papildu finansējums, taču piebilda, ka ilgtermiņā tas var sniegt atbalstu valsts budžetam un bērnu veselībai.
Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas mikrobioloģijas laboratorijā 2011.gada pirmajos divos mēnešos konstatēti 356 rotavīrusa saslimšanas gadījumi, kas, salīdzinot ar 2010.gada pirmajiem diviem mēnešiem, ir vairāk nekā 300% pieaugums.
Savukārt martā konstatēti 210 rotavīrusa saslimšanas gadījumi, kas ir par 89 saslimušajiem vairāk nekā pērn šajā mēnesī.
Pēc Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) datiem par pēdējiem desmit gadiem, ar rotavīrusu vairāk slimo bērni līdz divu gadu vecumam, īpaši vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem. Vecuma grupā līdz diviem gadiem pērn bija 59,2% no visiem saslimšanas gadījumiem. Jaunākais ar rotavīrusu infekciju saslimušais bija sešas dienas vecs bērns.
Kā ziņots, saslimstība ar rotavīrusu gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 201%, bet, salīdzinot ar piecu gadu vidējo radītāju, - par 162%, liecina LIC dati. Janvārī un februārī 1351 cilvēks slimojis ar rotavīrusu.
LETA
