Zīdaiņu joga. Vai tā ir bērniņa mocīšana? Latvijas speciālistu viedokļi

Neticīgie mierināja sevi ar domu — video redzamais nav bērns, bet lelle. Bet... Izrādās, ka tas tiešām ir īsts bērniņš un šo žonglēšanu saucot par zīdaiņu jogu.

Ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv nolēma noskaidrot — kas īsti ir zīdaiņu joga un vai video redzamie vingrojumi mazulītim tiešām ir iesakāmi.

Komentē bērnu fizioterapeite Klaudija Hēla, klīnika „Premium Medical”:

„Lai pārliecināti spriestu par zīdaiņu jogu, būtu jāveic pētījums par bērnu, kuri šādā veidā vingrināti, attīstību vēlākajos vecuma posmos. No fizioterapijas viedokļa būtu jādomā par iespējamo saišu vājumu un pārstiepšanu, kā arī locītavu nestabilitāti. Neesmu ar šādiem pētījumiem saskārusies. Manā praksē ir gadījumi, kad bērniem nevis uzreiz pēc dzemdībām, bet pēc mēneša vai vairākiem uzrādās problēmas smadzenēs. Esmu pārliecināta: ja ar šiem bērniem būtu veikti šādi jogas vingrinājumi, sekas būtu dramatiskākas nekā tās ir tagad. Vai vecāki, kuri pavisam mazam zīdainītim uzsāk jogas vingrinājumus, var būt 100% droši, ka bērns ir pilnībā vesels?

Interesējoties par šo zīdaiņu jogu vairāk, konstatēju, ka fizioterapeitu vidū pastāv bažas, ka bērns, kam jogas vingrinājumu laikā galvā ir lielāks asins pieplūdums un rodas zināms „kaifa” efekts,  vēlāk vēlas arvien lielākus „kaifus”. Iespējams, ka tas var veicināt atkarības problēmas pusaudža vecumā vai pārāk lielu tieksmi pēc ekstrēmiem piedzīvojumiem. Vēlreiz uzsveru, ka pati neesmu šādus pētījumus lasījusi, vecākiem tikai varu ieteikt kārtīgi pārdomāt, vai izvēlēties savam zīdainim šādus vingrinājumus. Aizliegt, protams, nevar, bet noteikti nevajadzētu ļaut kuram katram tādus veikt. Vēl varu piebilst — bērni jau pacieš ļoti daudz ko un pieņem to, par ko vecāki ir pārliecināti, un, ja no zīdaiņu vecuma ir pie kaut kā radināti, tad pieņemt to nav grūti. Bet vai ir kāds pierādījums tam, ka bērns bez šiem jogas vingrinājumiem nebūtu tik pat vesels un kustīgs?

Godīgi sakot, skatoties šos video, esmu mazliet šokēta — vai tiešām tas ir vajadzīgs? Pat trūkst komentāru, jo manī tas izraisa skumjas.”

Jogas pasniedzēja Evita Ruza: „Savu bērniņu turēju aiz kājām gaisā”

„Kad manam pirmajam bērnam bija aptuveni divi trīs mēneši, mēģināju uz viņu vingrojumus pēc grāmatas „Joga bērniem”. Sākumā tie bija tādi vienkārši izvingrināšanās vingrojumi. Ekstrēmākais, ko darīju — no guļus stāvokļa uz vēdera, satverot abas potītes, lēni pacēlu un, turot ar galvu uz leju, viņa karājās. Tad lēni noliku atpakaļ gultā, novietojot pakāpeniski galvu, plecus, gurnus, kājas. Man tas likās ļoti ierasti, viņai arī patika. Ja kāds no malas to redzēja — šausminājās. Sāku arī viņu mest gaisā un ķert ļoti nelielā augstumā, bet tas mazajam nepatika, un es šo nodarbi neturpināju.

Nevaru komentēt visu raidījumu, jo dators man ielādēja tikai nepilnas trīs minūtes no raidījuma. Bet tas, ko redzēju, principā man nelikās nekas šausmīgs un draudīgs. Ar noteikumu, ja bērnam pašam tas patīk, sieviete perfekti izjūt mazulīti un ir pārliecināta, ka izpildījums ir perfekts.

Vai tas ir vajadzīgs... Domāju, bez šī var iztikt, bet dvēselītes, kas par saviem vecākiem izvēlējušās ekstrēmistus, jau laikam zināja, ar ko rēķināties...”

Jogas trenere Zane Eriņa: "Kāpēc bērnam jākrata smadzeņu šķidrums?!"

„Es šo video noskatījos deviņas minūtes, ilgāk neizturēju, tas ir kārtējais šovs un tiem ir savi piekritēji,  bet, vai tur kaut kas atbilst patiesībai.... Grūti spriest.

No jogas es arī tur nekā neredzēju, izņemot to — ka šo vārdu atkārto tikai šova vadītājs — bet vispār tur stāsts ir par dinamisko aerobiku vai kaut ko tamlīdzīgu...

Neesmu kompetenta medicīnas jautājumos, bet no malas tas izskatās briesmīgi un neredzu tam nekādu vajadzību — kāpēc ir jāstimulē bērna organisma locītavu un saišu ātrāka izstaipīšana, nospriegošana? Kāpēc jākrata smadzeņu šķidrumu?! Šajā ekstrēmajā jaundzimušā bērna mētāšanā neredzu neko dabisku, kas mazuli saistītu ar māti un to līgano sajūtu mātes vēderā. Tas nabaga mazulītis neizdvesa nekādu skaņu, sejā neredzēja nekādus mīlīgus vaibstus, rociņas kulaciņos savilktas, nekādas atbrīvotības sajūtas tur nemanīju....

Domāju, ka šeit komentāri lieki...

Ar bērniem, jaundzimušajiem un grūtniecēm jau eksperimentēja Otrā pasaules laikā koncentrācijas nometnēs un no tā veidoja zinātniskus un medicīniskus pētījumus, kam nebija nekāda sakara ar cilvēcisko faktoru, viss notika zinātnes un medicīnas vārdā...”

Skaidro Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja ar specializāciju grūtnieču un pēcdzemdību jogā:

„Negribētos, lai TAS, kas redzams video, jebkādā veidā tiktu asociēts ar jogu, turklāt ar īpaši uzsvērtu Kundalinī jogu. Es domāju, ka tas ir ļaunprātīgs cilvēku stulbums: zīdainis sevi nevar aizstāvēt. Es kā māte, kurai mājās ir apmēram tāda izmēra cilvēciņš, to filmiņu nespēju ilgāk par trīs sekundēm noskatīties.

Manā izpratnē zīdaiņu joga ir ļoti kvalitatīvi kopā pavadīts laiks starp mammu (un/ vai tēti) un mazuli. Tas ir laiks, kad mamma ļoti "kvalitatīvi" un nesteidzīgi pievēršas savam mazulim — masē, glāsta, vingrina, priecājas, iepazīst, murca un ņurca, runājas un viņam dzied. Varbūt kaut ko stāsta par to, kā bērniņu gaidīja, vai par to, ko viņi darīs, kad viņš paaugsies. Varbūt priecājas, ka viņa kāju pirkstiņi ir tieši tādi paši kā opim. Tas viss noris ļoti nesteidzīgi, ērti, skatoties acīs.

Principā tie ir pavisam vienkārši vingrinājumi, kādi mazulim varētu patikt, un to māmiņa savam mazulim palīdz veikt. Ir pamatmasāžas elementi, ko māmiņa var mazulim piedāvāt pēc jogas, jo bēbim var būt kaut kur kādi saspringumi, gribas izstaipīties, un mamma palīdz viņam apjaust savu ķermeni. Kad bērniņš piedzimst, viņam nenāk līdzi rokasgrāmata, kā savu ķermeni lietot:). Mamma viņam to var parādīt, iemācīt. Un viņa arī jūt, ko mazais grib, kas viņam patīk, kas nē. Katrs bērns ir savādāks un katram patīk kaut kas cits.

Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammam.lv/tetiem.lv / Foto: ekrānšāviņš no video