Ārsti: nav tādas slimības kā „seksa atkarība”
Dzīvesstils

Ārsti: nav tādas slimības kā „seksa atkarība”

Jauns.lv

Kaut arī līdzās citām atkarībām aizvien biežāk tiek piesaukta "seksa atkarība", psihiatri norāda, ka šāda diagnoze psihoterapijā nepastāv, uzskatot šo jēdzienu par konservatīvu moralizētāju izgudrojumu, vēsta laikraksts "Der Spiegel".

Ārsti: nav tādas slimības kā „seksa atkarība”...

Šo organizāciju nostādnes ir balstītas dziļi konservatīvās un reliģiskās idejās, savukārt liberālu attieksmi pret seksu un attiecībām tās uzskata par slimību, raksta avīze.

"Seksuālā iekāre ir neierobežotas izjūtas, kas mums liek ļaunprātīgi izmantot sevi, citus un priekšmetus iznīcinošiem mērķiem," brīdina viena no šīm organizācijām, kas "seksa atkarību" piedāvā ierobežot ar divpadsmit soļu programmu - līdzīgu "Anonīmo alkoholiķu" programmai.

Tomēr psihoterapeiti norāda, ka seksuālas tieksmes ir pilnīgi normāla cilvēka uzvedības daļa un tajā nav nekā patoloģiska, pat arī pārspīlētā formā.

"Viņi ir izgudrojuši slimību, piedēvējot to aktivitātēm, kas parasti ietilpst normālas seksuālas uzvedības robežās," norāda ASV psihoterapeits Martijs Kleins, kurš nesen izdevis grāmatu "Amerikas karš pret seksu".

Līdzīgu uzskatu laikrakstam pauda arī aptaujātie vācu cilvēku psihes eksperti.

"Pat seksuālo problēmu ārstēšanā specializējušos terapeitu vidū nav pilnīgi nekādas vienprātības, kā varētu diagnosticēt seksa atkarību," sacīja Hamburgas universitātes slimnīcas Seksuālo pētījumu un tiesu medicīnas psihiatrijas institūta direktors Pērs Brikens.

Tā kā diagnostikas kritēriji ir tik izplūduši, vai arī tādu nav vispār, Vācijas eksperti atsakās kādam pacientam pielāgot jauno moderno diagnozi. Brikena veiktā pētījumā no 43 aptaujātajiem speciālistiem 36 ir pārliecināti, ka "seksa atkarība" nav atsevišķs traucējums.

Viena no diagnostikas problēmām ir kritiskā līmeņa definēšana. Attiecībā uz alkoholu tas ir samērā vienkārši - ja cilvēks dienā izdzer pudeli stipra alkoholiska dzēriena, laika gaitā viņam parādīsies veselības problēmas. Taču neviens nespēj noteikt, cik daudz seksa cilvēka organismam varētu būt kaitīgs, raksta avīze.

"Seksa atkarības" kā slimības piekritēji par diagnozes noteikšanas kritēriju definējuši vismaz septiņu orgasmu sasniegšanu nedēļas laikā, personai seksuālām aktivitātēm veltot vienu vai divas stundas dienā.

Hārvarda Medicīnas skolas psihiatrs Martijs Kakfa tomēr norāda, ka "pārmērīga hiperseksuāla uzvedība bez personīga psiholoģiska saspīlējuma nevar tikt raksturota kā patoloģiska".

Pēc viņa novērtējuma, kritiskais faktors ir psiholoģiskais saspīlējums, kas saistīts ar pārmērīgu seksuālu tieksmi.

Tomēr Vācijas seksa pētnieks Brikens noraida šādus diagnostikas kritērijus kā nepārliecinošu argumentu.

"Iztēlojaties, ka jūs esat seksuāli atklāta persona, bet jūs esat kopā ar kādu, kas ir samērā kautrīgs. Tādā gadījumā, protams, jūs ļoti ātri iedzīvosieties psiholoģiskā saspīlējumā. Bet tāpēc tā nekļūst par klīnisku diagnozi," skaidro Brikens.

"Seksa atkarības" diagnoze izraisa lielu skepsi arī ASV ekspertu vidū. Amerikas psihiatru asociācija pašlaik izstrādā garīgo saslimšanu standartu "Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata" jauno versiju.

Līdz šim asociācija stingri atteikusies rokasgrāmatā iekļaut "seksa atkarību" kā diagnozi.

Līdz ar to pašpasludināto "seksa atkarīgo" ārstēšana pārsvarā nonākusi nespeciālistu rokās. Pārsvarā gadījumu tie ir bijušie narkomāni un alkoholiķi, kas par savas jaunās dzīves pamatprincipu ir padarījuši atlabšanu no kādas atkarības, norāda Kleins.

LETA / Foto: Bulls Press