Kurpēs ir spēks! Stāsta latvju Kerijas Bredšovas
Pasaulē visskaļāk izbazūnētā kurpju dievinātāja Kerija Bredšova nav vientuļa savā vājībā. Arī mūsu pašu lielpilsētā Rīgā ir ar papēžiem izdaiļoto mākslas darbu savaldzinātās.
Modes blogeres Agneses Kleinas (28) kolekcijā pēc pēdējās skaitīšanas ir apmēram 60 kurpju pāru. Turklāt neviens netiek atstāts novārtā. Plauktos ir tikai tās, kuras valkā.
Jau bērnībā gribēju „jēzulenes” spilgtajās krāsās, tad „Spice Girls” platformenes, kas savulaik Latvijā bija visām kājās. Toreiz nevienas no minētajām kurpēm nedabūju, tad izaugu, aizbraucu mācīties uz Japānu, ieraudzīju turienes kurpju trakumu un „saslimu” pavisam. Pēc pēdējās skaitīšanas – man ir ap 60 pāru. Pamatā augstpapēžu kurpes, jo uz papēžiem pasaule (un arī es) izskatās citādāk. Kurpes saliktas divos plauktos, ar papildinājumu ap tiem, jo visām nepietika vietas. Kurpes stāv vienādā attālumā viena no otras, taisni kā ierindā. Neglābjamas perfekcionistes sindroms.
Kurpes ir arhitektonisks dizaina objekts. Skulptūra. Māksla. Ar tām sākas un beidzas katrs mans dienas komplekts – izdomāju, kuras gribu vilkt, bet apģērbu un pārējos aksesuārus veidoju ap tām. Ar jaunajām kurpēm var izcelt piecas skapī „pastāvējušas” kleitiņas, jo visi tāpat raugās tikai uz apaviem. Tajā pašā laikā ar tām var arī nogalināt citādi izdevušos komplektu. Kurpēs ir spēks. Visās nozīmēs. Mani iecienītākie zīmoli – „Irregular Choice, Asos, Zofa”.
Vismīļākie man ir trīs kurpju pāri ar šķelto purniņu – izskatās pēc sivēna kājām, bet patiesībā aizgūtas no Japānas tradicionālajām geišu zeķītēm. Kopš gadu pavadīju Hirosimā, Japāna man uz visiem laikiem ir tuvākā valsts tūlīt aiz Latvijas.
Manā kolekcijā neglabājas kurpes, kuras nevalkāju. Ja ar kādu pāri sāku attiecības, tad a priori ticu, ka tās būs ilgstošas. Draudzenēm kurpes neaizdodu, bet pārdodu, kad pašai šķiet, ka nu ir par daudz un kāds pāris atstāts novārtā. Man nepatīk liekais balasts – lietas, kuras nevalkāju. Tās traucē racionāli un pārskatāmi uztvert skapja saturu un rada sajūtu, ka nav, ko vilkt. Ja kaut kas nav valkāts pusgadu, tas nonāk pārdošanā manis rīkotajā tirdziņā vai labdarības veikalā „Otrā elpa”.
Ar kurpēm, protams, ir gadījušies arī kuriozi. Piemēram, manā kolekcijā ir Pakistānā šūtas (roku darbs) iešļūcenes, no kurām viena savulaik ielidoja Liepājas kanālā. Morāle: nešūpojiet kājas virs atklāta ūdens. Par laimi, akurāt tobrīd pie maniem vecākiem ciemojās labs paziņa vārdā Vilnis (kur vēl labāka sakritība!), kas piekrita izlīdzēt ar saviem akvalangista pakalpojumiem. Iešļūcenes labi kalpo vēl arvien.
Interjera dizainere Agnese Rudzīte (35) atzīst, ka vājums pret kurpēm mantots no māmiņas un vecmāmiņas. Patlaban viņas kolekcijā ir ap 60 kurpju pāru.
Cik vien sevi atceros, tik ilgi arī ir pastāvējusi mana vājība pret kurpēm. Visdrīzāk tas nāk no mammas un vecmāmiņas – viņām piemita tā pati „atkarība”. Atšķirība vien tā, ka padomju laikā nebija tik plašu iespēju iegādāties to, ko sirds kāro. Taču arī viņu kolekcijas ir bezgala skaistas! Žēl, ka mammai ir par izmēru mazāka kāja, jo es patiesi būtu gribējusi valkāt viņas kurpes un zābakus, kas saglabājušies ļoti labā stāvoklī un kļuva aktuāli, kad modē atgriezās 70. un 80. gadu sākuma stils.
Manā kolekcijā ir apmēram 60 pāri kurpju. Neesmu ļoti akurāta apavu nēsātāja, jo katru dienu jābūt kādā celtniecības objektā. Tiklīdz apavi zaudējuši svaigumu, meklēju to vietā citus. Visvairāk man patīk augstpapēžu laiviņas. Īpaši ērtas tās nav, ņemot vērā manu darba specifiku, taču man ir svarīgi apzināties, ka valkāju apavus, kas izdaiļo mani un manu augumu.
Uzskatu, ka kurpēm vienmēr jābūt labām. Apģērbu var pirkt tādos salīdzinoši lētos veikalos kā „Zara”, tas tēlu nebojās, taču kurpēm ir jābūt labām un dārgām. Tieši tās sievieti paceļ virs zemes un vairo pašpārliecinātību. Kurpes ir arī kā mākslas darbs. Nevajag tās novērtēt par zemu. Pat pasaka par Pelnrušķīti apliecināja, ka jauns kurpju pāris var mainīt dzīvi.
Man ir trīs ļoti mīļi apavu zīmoli – „Pedro Garcia, Roberto Del Carlo” un „Studio Pollini”. Tie apvieno ērtumu, kvalitāti un dizainu, turklāt nepārspīlētu – man noteikti nepatiktu Bārbijas stils.
Manās mājās ir neliela istaba, kurā iekārtoti plaukti ar kurpēm. Savai vājībai jāatrod pienācīga vieta! Jāteic gan, ka kolekcijā ir apavi, kas uzvilkti tikai vienu reizi. To sapratu, jau pērkot – nepraktiskas, taču tik skaistas, ka nespēju atturēties. Apavi prasa līdzekļus, taču – ja esmu tik daudz piepūlējusies, lai naudu nopelnītu, kāpēc lai sev liegtu šo prieku?! Vienu vājību varu atļauties. Jo neesmu nekāds šopinga frīks – klikšķis man ir tikai un vienīgi uz kurpēm.
„Nords Event Communications” valdes locekle Eva Juhņēviča (35) neglabā kurpes, kas zaudējušas aktualitāti. Pastāvīgā lietošanā ir kādi 30 pāri.
Tā ir mana atkarība, to apzinos. Un man tā ir jau sen – kopš parādījās iespējas kurpes iegādāties. Labas kurpes pašas par sevi ir skaistas. Ja tās valkā sievietes – pasaulē tiek vairots skaistums. Tāpēc pieņemu, ka man ir atkarība tieši no skaistuma
Manā kolekcijā ir visdažādākie apavi, tajā nevar atrast vienīgi siksniņkurpes – tās neprotu valkāt. Kolekcijas lielāko daļu aizņem augstpapēžu kurpes. Darbā esmu nemitīgos pārskrējienos, taču nu varu teikt – esmu iemācījusies pārskriet arī uz papēžiem. Vēl kolekcijā nav čību, jo mājās staigāju tikai basām kājām.
Man ir ap 30 kurpju pāru. Neglabāju tās, ko vairs nevalkāju. Vidēji kurpes nēsāju divus gadus, un tad tās tiek izmestas vai ceļo pie cita saimnieka. Arī tās, kas mīļas, bet netiek valkātas, atdodu citiem.
Esmu uzticīga zīmolam „Pedro Garcia”. Vēl esmu iepazinusi „Pura Lopez, Diesel”. Patīk arī angļu zīmols „Pretty ballerinas”. Regulāri sekoju līdzi šo zīmolu jaunumiem un, protams, arī kaut ko nopērku. Tāpēc jau kurpes nespēju novalkāt! Bet es no tām nespēju atteikties! Labāk neēdīšu, bet tās nopirkšu. Agrāk par savu vājību kaunējos, līdz sapratu – tajā, ka man patīk skaistas kurpes, nav nekā nosodāma, turklāt, ja sieviete atsakās no savām vājībām, viņa zaudē daļu savas sievišķības. Kurpju dēļ pilnīgi mierīgi varu atsacīties no dzīvokļa iekārtošanas, no daudzu saimniecības lietu iegādes. Piemēram, trīs gadus dzīvojamajai istabai nevaru nopirkt lampu. Un tas jau arī nav tik aktuāli, jo uz griestiem visu laiku neskatos, taču kurpes redzu, tiklīdz tās uzvilktas. Man pārmests, ka kurpēm tērēju par daudz, bet tā ir mana nauda – es taču zinu, cik daudz to varu izdot. Esmu sapratusi arī to, ka lētus apavus pirkt nav vērts. Pirmkārt, arī augstpapēžu apavi ir ļoti ērti un tajos negurst kājas, otrkārt, tie ir kvalitatīvi un praktiski nav novalkājami. Cena, kas sākotnēji šķiet augsta, ar laiku atmaksājas.
Ar kurpēm man īpašas attiecības. Parasti no rīta zinu, kuras vilkšu, un, ja uzvilktas neriktīgās, darbā tik ilgi trinos, līdz paņemu pauzi, lai aizskrietu uz mājām un uzvilktu citas. Ārējais izskats ir nozīmīgs, jo pati jūties labi un skaisti un arī citos cilvēkos redzi skaistumu – tas ir fantastiski.
Dāmu vājība – apavi! Slavenību stils
Ieva Konstante, žurnāls „Marta” / Foto: Rojs Maizītis
