Kā vislabāk novērtēt, cik kvalitatīvs ir apģērba materiāls?
Stiliste Ineta Lesīte iesaka pirmām kārtām noskatīto apģērbu rūpīgi izpētīt, ieskaitot vīles kreisajā pusē – vai ir labi apstrādātas, nav pārāk mazas, neplīsīs vaļā.
Vēl viens ieteikums – pavērtēt, kas ar audumu notiek, ja to mazliet paburza saujā.
Ineta novērojusi, ka par sliktu auduma kvalitāti bieži vien liecina fakts, ka, uzvilkts mugurā, apģērbs slikti “sēž”. Taču tikpat bieži gadoties, ka labs audums tiek sabojāts, nekvalitatīvi uzšujot – tādu noteikti nav vērts iegādāties. Varbūt labāk nopirkt kvalitatīvu audumu un aiznest pie labas šuvējas, tad apģērbs gan teicami izskatīsies, gan ilgi kalpos, un ilgtermiņā šāds ieguldījums izrādīsies izdevīgāks nekā nopirkt sliktas kvalitātes gatavo apģērbu.
Stiliste uzsver: ļoti liela nozīme, iegādājoties apģērbu, ir tam, cik daudz laika cilvēks var veltīt tā kopšanai un uzturēšanai kārtībā, vai tas atbilst viņa darba un dzīves ritmam. Kā zināms, visvairāk laika nereti prasa tieši dabīgo audumu kopšana – burzīgais lins, ko nav tik viegli izgludināt, rūpīgu apiešanos prasa arī izstrādājumi no dabīgā zīda, šifona. Savukārt vilnas apģērbs ātri noveļas, audums sāk spīdēt.
Nevajag baidīties no sintētisko šķiedru piejaukuma, tām ir daudz pozitīvu īpašību, ne velti tās tik plaši izmanto sporta un tūrisma apģērbu ražošanā. Sintētisko šķiedru piejaukums dabīgajām padara apģērbus vieglāk kopjamu un izturīgāku. Piemēram, audums no 100% viskozes ir ļoti burzīgs, bet ar sintētiskās šķiedras (poliakrils, poliamīds u.c.) piejaukumu kļūst mazāk burzīgs, labāk valkājas. Nav slikti, ja audumam ir neliels likras piejaukums – tāds apģērbs labāk pieguļ. Svarīgi, lai sintētiskā šķiedra nebūtu pārsvarā pār dabīgo. Tas attiecas ne vien uz audumiem, bet arī adījumiem un dziju. Piemēram, ja vilnas dzijai pievienots akrils, adījums no šādas dzijas labāk notur formu, labāk valkājas, to var mazgāt veļas mašīnā.
