Divi akadēmiskie, nepabeigta autoskola... Kā pareizi sasniegt mērķi

Studēju, bet nu jau divi akadēmiskie... Vai esmu dumja zoss? Mācījos braukt ar auto, jau pāris reižu gandrīz tiku līdz eksāmeniem, un tomēr... Kaut kas nesanāca... Bail no instruktora, bail no luksofora, bail no kravas auto blakusjoslā. Gribu savu uzņēmumu, bet tālāk par kladītē pierakstītām idejām netieku. Tikmēr citi nāk un dara, reizēm šķiet, viņi dzīvo manu dzīvi, piepilda realitātē to, par ko esmu tikai sapņojusi... Tie ir tikai daži tipiski stāstiņi, kādus draudzenes nereti atklāj pēc divu, trīs kokteiļu iztukšošanas un ar kuriem čum un mudž interneta forumi.

 “Kad esmu iemīlējies, ar ziediem steidzos pie mīļotās, nespēju iztēloties, ka pusceļā pēkšņi iegrieztos krogā iedzert alu. Esmu sajūsmas un aizrautības pilns, un mani nekas nenovirzīs no mērķa, ja vien šīs jūtas tiešām ir īstas un intensīvas,” salīdzina personības izaugsmes treneris Andžejs Reiters un min trīs svarīgākos iemeslus, kādēļ mēdzam neizdarīt līdz galam labi iesākto.

Pirmais klupšanas akmens: nav motivācijas

Mums izdodas tas, kam simtprocentīgi ticam. Ja motivācija nav pietiekami spēcīga, nekas nesanāks. Sakostiem zobiem sasniegtais rezultāts tev nedos gandarījumu. Mācies, bet gribas ņemt akadēmisko? Visticamāk, joma nebūs īstā. Kad jutīsi, ka vienkārši nevari nedarīt, vienalga, vai tā brīža prioritāte būs darbs, studijas, ģimene vai attiecības, viss sakārtosies tā, ka spēsi iecerēto sasniegt, lai tur vai kas.

Izdarīšana vai neizdarīšana līdz galam saistīta arī ar cilvēka personības tipu. “Da Vinči jeb mednieka, jaunatklājēja tipa cilvēkam vienmēr vajag jaunradi, adrenalīnu. Viņš var izdomāt, ka grib medīt lāčus Sibīrijā un krās tam naudu, atradīs kompanjonus, pārcietīs grūtības – aukstumu, risku, taču sasniegtajam mērķim seko paģiru un tukšuma sajūta, izdarīt līdz galam šādam cilvēkam zemapziņā ir kā šķietama iekšēja nāve,” stāsta Andžejs Reiters.

Īsi pirms uzvarošajām beigām jaunatklājēja tipa cilvēkam ir tendence aizskriet malā, tā teikt, kad sunim jau pārkāpts, astītei tomēr nevar tikt pāri... Uzdodot tiešu jautājumu, kāpēc tā ir, cilvēks pat nevarētu atbildēt. Novest līdz galam iesākto sniedz milzīgu enerģiju, taču bīstamais moments ir garlaicības iestāšanās, ja tūlīt nav kāda jauna, iekarojama virsotne. Cilvēks var sajusties milzīgā emocionālā diskomfortā, pat slims, jo šķietami zaudē dzīves jēgu – kalnā kāpšanas azarta sajūtu.

Ja nav skaidra mērķa, tu visu darīsi ar noguruma sajūtu. Varbūt kādā brīdī aizrautība liks acīm iemirdzēsies, bet ne uz ilgu. Tomēr slinkums ir tikai psiholoģisks stāvoklis, nevis iemesls kaut ko nedarīt.

“Ir cilvēki, kas raduši bēdāties un raizēties. Ja pēkšņi bēdu iemesls pazūd, viņi drīz vien atrod dzīvē kādu citu kreņķi, par ko skumt, jo ir iemācījušies, kā dzīvot tieši ar šo sajūtu. Tas ir modelis, vesela uzbūvēta mājiņa, kurā viss ir ērts un pazīstams. Māksliniekiem, dzejniekiem tā ir regulāras iemīlēšanās sajūta, kas viņiem, šķiet, vajadzīga jaunradei. Līdzīgi ir arī sliņķiem. Lai cik interesantu mērķi viņi iegūtu, vienalga drīz sāks to apšaubīt, spriedelēs, polemizēs,” norāda Andžejs Reiters.

Lai vai kādi būtu iemesli, kas neļauj sasniegt kāroto mērķi, lielākoties tu tos vari uzveikt. Vai no tiem izvairīties. Izvirzi prioritātes un nosaki skaidru mērķi: ko tieši un kāpēc gribi. Vienlaikus pieļauj iespēju, ka tev nav sevi jāmoka un čerez ņemogu jāievēro izdomātais scenārijs. Pieļauj, ka mērķis var realizēties dažādos veidos, arī atšķirīgi no sākotnēji iecerētā, jo ceļā uz to tu vari sastapt apstākļus, kas maina mērķa sasniegšanas pareizības principus. Mērķis ir dinamiska lieta!

19. gadsimtā izgudrotājs Tomass Edisons veica neskaitāmus eksperimentus, līdz viņa iecere vainagojās rezultātiem, vienu no kuriem lietojam ikdienā arī mēs – elektrisko spuldzīti. Viņš izgudrojis arī fotogrāfiju un kinokameru. Starp citu, Edisona panākumi nebija superizglītība vai vecāku bīdīta karjera. Skolas solā viņš pavadīja vien pāris mēnešu, bet turpināja mācīties mājās. Pirms izgudrotāja “karjeras” Edisons realizēja sevi uzņēmējdarbībā, bērnībā pārdeva saldumus vilcienos, bet vēlāk izveidoja dažādus uzņēmumus, kas veiksmīgi darbojās (viens no tiem ir joprojām pasaulē labi zināmais “General Electric”). Tomass Edisons vienkārši bija ļoti aizrautīgs un lieki sevi nešaustīja ar prātojumiem.

“Mērķa pareizības formulu mēs varētu raksturot šādi: lietai, ko daru, jāsniedz man bauda gan no paša darīšanas procesa, gan tā iznākuma,” ir pārliecināts Andžejs Reiters.

Jāsaprot: vai tu to patiešām vēlies

Ne mazāk svarīgi ir iemācies atšķirt patiesu mērķi no gribulības. Patiesais ceļarādītājs būs tava rakstura īpašību un dzīves ceļa realizēšanās pozitīvos, gandarījumu raisošos rezultātos. Gribulība vairāk saistās ar materiālām lietām. Tev šķiet, ka jānopelna tik un tik naudas, jānopērk mašīna, māja, jātiek pie vīra un suņa. Sakostiem zobiem tu mocies, bet rezultāts gandarījumu nedod vai arī prieka brīdis ir trakoti īss, un tam seko tukšuma sajūta. Tieši gribulībām izšķiežam daudz savu iekšējo enerģijas resursu un laika. Kā tos atšķirt? Samērojot ar ķermeņa sajūtām, ko domas par šiem mērķiem sniedz. Tu vari iztēloties, vizualizēt un pavērot sajūtu pretreakciju – vai raisās pozitīva enerģija, siltuma sajūta. Ja nē, visticamāk, tā nav tava lieta un procesā būs jācīnās ar slinkumu.

“Esmu sācis darboties ar jaunu projektu, un viens no darbiem, kas tajā ietilpst, ir dzīvnieku, konkrētāk, kamieļu, dresēšana. Lai panāktu to, ko man no dzīvnieka vajag, es viņam piesolu cepumiņus, un viņš darbojas. Treniņi notiek no rītiem, un tagad ir tā, ka mostos un man gribas traukties uz darbu, tau

stu kabatās pēc cepumiņiem un skrienu uz mašīnu, kaut vispār man patīk rītos pagulēt. Tomēr enerģija, ko šis darbs sniedz, ir lielāka, un slinkumam tur nav vietas,” stāsta Andžejs.

Reizēm kāda ideja tev galvā dzīvojusi tik ilgi, sagatavošanās posms bijis tik rūpīgs, ka savā prātā un emocijās mērķi jau esi izdzīvojusi, un tieši tāpēc īstenot to dzīvē šķiet neinteresanti. Iedomājies, ka mēģini kādu lomu izrādē, esi to apguvusi, un tev nemaz nevajag atrādīt kārtējo etīdi – režisors saka: “Ejam tālāk! Mērķis ir mobils – ejot laikam, mainoties situācijām, mainās arī cilvēks un viņa vajadzības, prioritātes. Iespējams, reiz izsapņotā virsotne tev vienkārši vairs nav aktuāla.

Protams, atceries, ka pilnīgi neko nevar paveikt bez gribasspēka. Tāpēc neatmet svarīgu mērķi tikai tāpēc, ka tev pašlaik jāpārvar kādas grūtības vai iestājies posms, kas nešķiet īpaši aizraujošs. Mērķtiecīgu būtni raksturo spēja atrisināt nepatīkamas situācijas – apēst pa vardei, un nevis kampaņveidīgi, kad jau ūdens smeļas mutē, bet katru dienu, kārtojot savu dzīvi. Reizēm tieši grūtas lietas ir vieglāk izdarāmas, jo mobilizē savu enerģiju.

Bieži laiku un spēkus, ko vajadzētu veltīt, lai iesākto pabeigtu, izšķiežam, raugoties uz citiem, salīdzinot sevi un viņu un bažījoties, ko citi par mums padomās un kā novērtēs. Visiem nekad neizpatiksi, bet darbu, ko dari no sirds, arī citi novērtēs!

I