"Ja parādīsies kāds ar "Porsche", es vairs nebūšu vajadzīgs" - kas liek vīriešiem domāt, ka nauda ir galvenais
Vai esat dzirdējušas stiprā dzimuma pārmetumus, ka sievietēm vajadzīga tikai vīriešu nauda? Kas īsti liek šādi domāt, izskaidrot lūdzām psihoterapeitam Arnoldam Cerbulim.
Lūk, kāds viedoklis ir psihoterapeitam Arnoldam Cerbulim:
«Ja vīrietis uzsver, ka sievietēm vajag tikai vīrieša naudu, rodas jautājums, kas tad viņaprāt ir attiecību piepildījums? Dažkārt nākas dzirdēt „brīvo randiņu” stāstus, kad vīrietis sievieti aizved uz šiku krogu, vēl viņai kaut ko uzdāvina, tad starp viņiem ir sekss un kad sieviete nākamajā rīta uzdod jautājumu: «Kas tad īsti starp mums pašlaik ir?», vīrietis pilnīgā neizpratnē atbild: «Bet kam tad būtu jābūt? Ko tu vēl gribi?» Vīrietis pat nav formulējis, kam attiecībās būtu jābūt ārpus dāvanām un seksa.
Zēns izaug ģimenē, kurā vecāki neprot viens otru samīļot
90. gados vienā preses izdevumā bija publikācija, kurā bija aprakstīts, kādam jābūt lielajam un mazajam džentlmeņa komplektam. Lielajā tika iekļautas jahtas un villas Dienvidu jūras krastā, savukārt mazajā – mašīna, labas kurpes un patīkams odekolons. Respektīvi, zemteksts bija sekojošs: ja tev šīs materiālās lietas ir, ar tevi kā ar vīrieti viss ir kārtībā. Vīrietim būtu svarīgi saprast, kas un kāds viņš ir. Ja vīrietis domā, ka viņš ir foršs, jo viņam ir labs dzīvoklis, dārga mašīna un daudz naudas, tas nozīmē, ka viņš sevi identificē ar materiālajām lietām. Un to viņš ir apguvis dzīves laikā.
Ir vīrieši, kas uzskata, ka viņi nevar veidot attiecības tādēļ, ka viņiem nekas nepieder. Jo ja parādīšoties kāds cits džeks ar „Land cruiser”, viņš uz sievietes sirdi vairs nespēs konkurēt. Līdz ar to viņam šajā spēļu laukumā nav ko meklēt. Bet notikušajā vīrietis vainos sievietes, viņš sievietēm pārmetīs mantkārību. Taču, ja uz šo situāciju raugās objektīvi, materiālo lietu glorificēšana piemīt pašam vīrietim. Kādā veidā vīrietis sadzird, ka sievietēm svarīgāka par visu ir nauda? Ja zēns aug ģimenē, kurā materiālā pasaule nomācoši dominē pār emocionālo, viņš saņem ziņu, ka vērtīgas ir tikai taustāmās lietas. Ja jūtu pasaulei netiek piešķirta nepieciešamā vērība, bieži šajās ģimenēs izaug cilvēki, kas gluži tāpat kā viņu vecāki, savā dzīve neprot otru samīļot, uzklausīt, sarunāties.
Nespējot attiecībās ienest jūtas, cilvēks sāk to aizvietot ar materiālām lietām
Ar bērniem jāsāk sarunāties jau ļoti agrā vecumā. Bērnam jāvaicā, kā viņš jutās, kad Anniņa, kura viņam tik ļoti patīk, visu dienu spēlējās ar Klāvu? Vai ko zēns pārdzīvoja, kad spēļu laukumā viņam atņēma spainīti? Ja šādas tēmas pārrunāt nav pierasts, ja vecāki bērniem nepalīdz izcīnīt emocionālās uzvaras, bet vērību pievērš vienīgi tam kā savilkt kopā galus, vai kā uz izdevīgākiem noteikumiem paņem kredītu, garīgā joma izpaliek. Turklāt attiecībās ar dēliem šīs sarunas izpaliek biežāk nekā sarunājoties ar meitām. Joprojām valda stereotips, ka ar zēniem par jūtīgām tēmām nav jārunā. Rezultātā izaug cilvēks, kurš savā dzīvē spēj operēt ar materiālām lietām, taču nespēj formulēt, ko īsti viņš vēlas piedzīvot jūtu pasaulē. Nespējot attiecībās ienest jūtas, viņš attiecības sāk piepildīt ar materiālām lietām.
Kad attiecības pajūk, vīrietis ir neizpratnē: «Es viņai nopirku smalkas rotaslietas, bet viņai nebija labi, tad uzdāvināju mašīnu un cerēju, ka vismaz tagad mani novērtēs, taču viņa vienalga mani pameta. Tātad viņa gribēja vēl vairāk.» Šādiem vīriešiem šķiet, ja viņi kaut ko nevar dabūt par naudu, to var dabūt par ļoti lielu naudu. Ja cilvēks uzdrīkstas apzināt un nosaukt vārdā savas patiesās ilgas, kas viņu plēš kopā, vīrietis ar laiku var atvērties un materiālajām vērtībām blakus nolikt cilvēcisko kvalitāti. Tomēr bieži vīrieši, kas priekšplānā izvirza materiālās vērtības, partneri atrod tieši tādu pašu. Šajās attiecībās abi uzturēs katrs savu mītu. Sieviete vīrietim apliecinās, ka viņai nepieciešama viņa nauda, savukārt vīrs, kurš jutīsies sievieti nopircis, apliecinās pieņēmumu, ka visi vīrieši ir emocionāli kurli. No šī burvju loka pārim ir grūti iziet. Sievietei, kas sevi pārdevusi īpašniekam, ir visai naivi cerēt, ka vīrs viņu jūtīgi mīlēs, savukārt vīrietim velti gaidīt, ka sieviete, kura pret viņu neko nejūt, kļūs maiga un mīloša. Lai šādā pārī kaut kas mainītos, cilvēkiem vispirms ir jāgrib emocionāli atvērties. Ja tas nenotiek, pāris tā arī nodzīvo ārēji pārtikušu dzīvi, taču emocionāli nespējot savas ilgas piepildīt.»
