Reālas bažas vai viltus trauksme? Precēta sieviete greizsirdīga uz brīvo draudzeni

Aivita, 26 gadi: «Pēdējā laikā tiekoties ar draudzenēm, kas jau gadiem draudzējas ar saviem puišiem vai jau paguvušas apprecēties, dzirdu dažādas frāzes, kas man liek justies mazāk nozīmīgai. Pašlaik aktīvi plānojam, kā kopā pavadīt atvaļinājumu, bet jūtu, ka šogad pirmo reizi atpūtīšos pavisam citādi. Manas aizņemtās draudzenes jau vairākas reizes teikušas, cik žēl, ka man nav drauga. Tad varētu kopā vairākas dienas pavadīt pie jūras un doties apskatīt Latgales ezerus. Pie frāzes, ka, viņuprāt, visas brīvās meitenes ir dīvainas, neizturēju un jautāju, ko viņas ar to domā? Arī es pašlaik esmu brīva un vai tāpēc esmu dīvaina? Nedaudz minstinoties, draudzenes atbildēja, ka viņas domā – es meklējot savu ideālo vīrieti, bet tāda nemaz nav. Ja es samazināšot savas prasības pret cilvēku, kuru meklēju, man būšot vieglāk.

Šādas piezīmes mani tiešām aizkaitināja. Kāpēc manām draudzenēm ir tik svarīgi, lai es nebūtu viena? Kādēļ viņas tik daudz laika pavada, domājot par mani un manu statusu? Protams, arī es vēlos veidot savu ģimeni un būt kopā ar mīļoto vīrieti, bet, šķiet, likteņa kārtis manu dzīvi ir izlikušas citādi. Vispirms karjeru un pilnvērtīgu dzīvi vienai, bet tad – savu ģimeni. Tā vietā, lai šaustītu sevi par notiekošo un domātu, ko atbildēt uz kārtējiem līdzīgiem jautājumiem, dzīvoju šodienai, baudu katru dienu, bet, ja varu izvēlēties, vairāk laika pavadu kopā ar tiem draugiem, kam nav svarīgs mans attiecību statuss. »

Nejaušā pavedinātāja

Dagnija, 23 gadi: «Kopš draudzene dzīvo kopā ar puisi, mūsu attiecības ir pilnībā mainījušās. Pie tā, ka tiekamies retāk, esmu pieradusi. Grūtāk ir sadzīvot ar viņas attieksmi. Viņai patīk daudz runāt par savu puisi un to, kā abi pavada laiku. Tas jau būtu normāli, jo ir skaidrs, ka vīrietim viņas dzīvē ir nozīmīga loma.

Tomēr man nepatīk, ka viņa sarunas beigās parasti nejauši izmet frāzi: «Vai, piedod, aizmirsu, tev taču nav drauga, tādēļ droši vien sāpīgi visā, ko stāstu, noklausīties.» Kopā dodoties atpūsties, viņi pēkšņi manā klātbūtnē sāk mīlināties, šādi uzsverot – neaizmirsti, mēs esam pāris. Bet punktu uz «i» pielika viena ciemošanās pie manis. Viņi atbrauca ciemos, iepriekš mani nebrīdinot, tādēļ ir loģiski, ka mana māja nebija tik kārtīga, kā parasti uzņemot ciemiņus. Uz galda avīžu kaudzes, bet istabas stūrī žāvējas izmazgātās drēbes.

Mana draudzene, ieraugot, ka esmu izžāvusi arī savu apakšveļu, iesauca savu draugu manā virtuvē, bet man ar mājienu deva ziņu, lai novācu savu veļu. Protams, veļu novācu, bet nesaprotu, kā draudzenei varēja ienākt prātā, ka vēlos ar izžauto veļu pavedināt viņas vīrieti? Es pati to pirmajā brīdī  nemaz nemanīju, jo tā žāvējās aiz izkarinātajiem palagiem, spilvendrānām un citām manām drēbēm.»

Santa, 25 gadi: «Godīgi atbildot uz jautājumu, vai nebrīvās draudzenes baidās no savām brīvajām, varu atbildēt – baidās gan. Vienīgi es šīs bailes drīzāk sauktu par savu greizsirdību. Ar draugu dzīvojam kopā jau divus gadus, kopā it kā esam ļoti laimīgi. Bet ir reizes, kad neizturu un sarīkoju greizsirdības scēnas. Parasti tieši savu brīvo draudzeņu dēļ. Mums ir tradīcija piektdienās doties uz kafejnīcu, kurā uzstājas Latvijas dziedošie mākslinieki, paēst vakariņas, bet pēc tam visu vakaru pavadīt dejojot. Tas, ka esam kopā, protams, neliedz man dejot ar citiem vīriešiem vai manam draugam dejot ar citām sievietēm. Tomēr, ja viņš visu laiku aicina tikai manas brīvās draudzenes, vienā brīdī tas tiešām ir kaitinoši.

Vistrakākais, ka draugs nepamanīja, kā es, dusmās neatvadījusies, aizgāju. Man viņš piezvanīja tikai tad, kad biju jau viena vēlā vakara stundā aizgājusi mājās. Nerunājām vairākas dienas. Bet viņš vismaz saprata, ka man nepatīk, ja par mani pavisam aizmirst.

Cits strīds izvērtās tad, kad, atnākot no darba, uz galda ieraudzīju zīmīti: «Esmu pie Baibas!» Viņa ir mūsu kopīgā, bet brīvā draudzene! Atkal jau domāju, kāpēc viņš aizgājis viens. Piezvanīju, bet izrādījās, ka mans draugs palīdz viņai nokrāsot matus. Man gan viņš neko tādu nekad nepiedāvāja! Kad viņš atnāca mājās, protams, sarīkoju nākamo strīdu! Draugs nesaprot, kāpēc esmu greizsirdīga uz savām draudzenēm, jo viņas taču ir tikai draugi. Bet es zinu, kādas mēdz būt sievietes. It sevišķi tādas, kuras man bieži saka – cik tavs draugs ir foršs!»

Negribas vilties! Psihoterapeites Ingas Lubānes komentārs

Greizsirdība, bažas un nedrošība – emocijas, kas visskaidrāk raksturo sajūtas, ja mīļoto attiecībās sieviete īpašu uzmanību pievērš savām brīvajām draudzenēm.

Ilgstoši just šīs emocijas ir grūti. Kādēļ baidāmies no brīvajām draudzenēm? Jo ļoti uzticamies gan savām brīvajām draudzenēm (jo tad jau viņas nebūtu mūsu draudzenes), gan arī savam mīļotajam. No domas vien, ka abi tevi varētu krāpt, var samesties nelabi. Ja puisis aizietu pie tavas draudzenes, tā būtu dubulta vilšanās un dubultas sāpes. Arī bailes no iespējamām sāpēm var būt ļoti mokošas. It sevišķi, ja par tām nerunā.

Atšķetini apburto loku

Ir arī labā ziņa – apzinot baiļu iemeslu, ar tām vari strādāt un savaldīt. Izrādās, nemiers un bažas par kādu ļoti saistās ar katra iekšējo sajūtu. Ja nejūties par sevi droša un stabila, nepārtraukti gribas raizēties par otru, domājot, ka iekšējā nemiera cēlonis ir viņš, nevis pati. Tikai tad, ja jutīsies droša un pārliecināta, spēsi dot brīvību cilvēkiem, kas ir kopā ar tevi.

Protams, iekšējā stabilitāte nekādā ziņā nesniegs garantiju, ka nekad netiksi pievilta, toties smagās vilšanās sāpes un zaudējums šādos brīžos tevi tik ļoti nesagraus. Parasti bailēm, ka draugs varētu pievilt, ir kāds iemesls. Visgrūtāk ir, ja tikai intuitīvi šķiet, ka kaut kas mīļoto attiecībās nav kārtībā. Mierinājumam – šāda sajūta ir daudzām! Ja dzirdi mīļoto sakām, ka viss taču attiecībās ir kārtībā  un ko tu te lieki streso, bet tavs satraukums nemazinās, iespējams, tas liecina, ka jūties par sevi tik nedroša, ka nespēj novērtēt patieso situāciju.

Paskaties uz notiekošo no malas! Sajūtas – neesmu sava vīrieša vērta, citas sievietes par mani ir labākas, neesmu pelnījusi tik skaistu mīlestību, cik draugs to pašlaik sniedz – tās ir vistiešākās pazīmes, kas liecina: apstājies un iemīli sevi! Rēķinies, lai iemācītos justies drošāk, būs vajadzīgs darbs ar sevi. Toties, jo ātrāk tas izdosies, jo ātrāk pārrausi apburto neveiksmju loku. Vai esi pamanījusi, ja cilvēks dzīvo, baidoties, ka tikai kaut kas slikts nenotiek, tieši tas ar viņu pēc kāda laika notiek, vai ne? Ja baidies zaudēt mīļoto, visticamāk, attiecībās esi nobijusies, vēlies vīrieti noturēt, kontrolēt, neļauj viņam brīvi rīkoties, iespējams, arī apvainojies par katru sīkumu. Tad seko strīdi un pārmetumi, kas savukārt gluži likumsakarīgi vīrieti mudina domāt – ja reiz mana draudzene tāpat slikti par mani domā, beidzot viņas bažām jārada pamats! Attiecību vilšanās  parasti kalpo tikai kā apliecinājums, ka bažas bijušas pamatotas. Tomēr bieži vien tieši sievietes pašas projicē šādu attiecību scenāriju.

Otra galējība ir tad, ja dzīvo gluži vai ar «klapēm» uz acīm un neredzi, kas patiesībā notiek. Šādos brīžos vilšanās ir milzīga. Arī izvairīšanās atklāt realitāti ir pazīme – neesmu par sevi pārliecināta. Atzīsti, ja nejūties droša, to, kas šķiet biedējošs, nemaz negribas saskatīt, vai ne? Diemžēl vienas receptes, kā uz visu mūžu iegūt iekšējo drošības un stabilitātes sajūtu, nav.

Tāpat kā mainās ikdienas notikumi, tāpat mainās arī iekšējā sajūta – reizēm ļaujot justies tev stiprākai, reizēm – vājākai. Ja ievēro, ka liela daļa domu saistīta ar bažām, nedrošību un diskomforta sajūtu, vispirms jāsaprot, kas ir šīs sajūtas iemesls. Tikai jūtoties droši, pati vari rīkoties brīvi un ļaut apkārtējiem dzīvot tā, kā viņi nolēmuši. Būt attiecībās brīvai – arī tā ir izvēle, un ir jārespektē otra vēlmes. Tomēr ne vienmēr aizņemtās draudzenes pārāk skarbi izteiktās frāzes vai neadekvāta uzvedība liecina, ka viņa ir nepārliecināta par sevi vai savām attiecībām. Ļoti bieži sievietes izmanto attiecības par ieroci konkurencē.

Sākoties attiecībām, ceļas sievietes pašapziņa. «Esmu kopā ar vīrieti, tātad esmu vērtīgāka nekā tās, kurām vīrieša nav,» viena no standartfrāzēm, kas var raksturot sievišķās konkurences pārņemto draudzeni. Savukārt brīvās sievietes izjūt, ka viņām kaut kā pietrūkst. Ja tas rada mazvērtības sajūtu, tiekoties ar attiecībās aizņemtajām draudzenēm, tad daudz jutīgāk uztversi viņu piezīmes. Skaidrs, ka ilgstoši sevi ar tām apgrūtināt negribēsi, tādēļ gluži loģiski atradīsi citu draugu kompāniju, kurā jutīsies labi par spīti tavam attiecību statusam. Tomēr, ja arī iepriekšējās draudzeņu attiecības tev ir svarīgas, pēc katras aizskarošas frāzes nevajag baidīties tieši jautāt – ko ar to gribēji man teikt? Ir svētīgi arī dusmoties, ja draudzeņu attiecībās nekas nemainās. Vari teikt – jā, esmu nebrīva, bet man ir sāpinoši dzirdēt to, ko saki. Atceries – atklātība vienmēr noņem spriedzi. Pat tad, ja tā ir nepatīkama.

Dzīvē visu laiku tiecamies pēc sajūtas, kas apstiprina – esmu veiksmīga un laimīga. Visvieglākais veids, kā šo sajūtu iegūt – salīdzināt sevi ar citiem, mazāk veiksmīgajiem. Tomēr šī veiksmes sajūta ir ļoti nedroša un ātri gaistoša, jo, līdzko līdzās būs, tavuprāt, veiksmīgāks cilvēks, pašas veiksmes sajūta izčabēs. Efektīvāk veiksmes kritērijus ir meklēt sevī. Sevi  pilnveidojot, kļūsi par spēcīgāku personību, un to neviens nevarēs tev atņemt. Pat tad, ja kādā brīdī attiecības ar puisi izjuks. Tikai darbs ar sevi vairo pašpaļāvību, drošības sajūtu un personīgo izaugsmi.

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock.com