Klases ekskursija uz muzeju? Nekādā gadījumā!
Holandiešu un flāmu vecmeistaru izstāde muzejā „Rīgas birža”. Skolēni mācību ekskursijā te nenāks, skolotāji ir Tiesībsarga iebaidīti un nevedīs bērnus nekur, kur jāmaksā kaut santīms.
Dzīvesstils

Klases ekskursija uz muzeju? Nekādā gadījumā!

Jauns.lv

Iespējams, Tiesībsarga kungu bērnībā ir sāpīgi situši. Ar muzeja durvīm. Vai klases ekskursijā pie dabas krūts nomētājuši ar čiekuriem. Pazemojums ir bijis tik liels, ka veselais saprāts ir nopietni cietis. Tādas aizdomas man radušās pēc vecāku sapulces skolā.

Klases ekskursija uz muzeju? Nekādā gadījumā!...

To, ka darba burtnīcas, taupot vecāku naudu, nu ir pasludinātas ārpus likuma, vēl varētu saprast, tikai tas nav vienīgais drastiskais pasākums. Sapulcē uzzināju, ka nu jau skolas vadība un pedagogi ir tik ļoti iebaidīti, ka nebūs vairs ne ekskursijas, ne muzeju apmeklējumu, nekas, kur jāmaksā kaut vai santīms.

Kāda uzņēmīga māmiņa spējusi uzrunāt Tiesībsargu, lai viņš par nepieļaujamām pasludinātu arī visas ekskursijas, kur kaut kas jāmaksā. Brīvlaikā dariet, ko gribiet, bet mācību laikā neko, pat ne izglītības nolūkā. Vizuālās mākslas stundā doties uz Nacionālo mākslas muzeju iepazīt klasiķu darbus? Nekādā gadījumā, par biļeti, apmeklējot pastāvīgo ekspozīciju, skolēnam jāmaksā 50 santīmu (paveicies mākslas skolu audzēkņiem, viņiem ir par brīvu).

Bioloģija Dabas muzejā? Iepazīt augus Botāniskajā dārzā? Kaut vai pirmo un pēdējo reizi dzīvē aizvest skolēnus uz operu? Uz teātra izrādi? Brīvdabas muzeju? Aizmirstiet.

Pat tradicionālajā rudens ekskursijā nekur tālāk par „Rīgas satiksmes” maršrutu galapunktiem doties nedrīkst. Paldies galvaspilsētas domei, tagad skolēniem sabiedriskais transports ir par brīvu, tomēr uz Siguldu klases ekskursijā viņiem netikt – jo par vilcienu vai autobusu jāmaksā. Par Zinātnes centru Cēsīs arī nav ko sapņot, tur tramvaja līnija nesniedzas.

Atliek Okupācijas muzejs un Kara muzejs, tie skolēniem ir par brīvu. Turklāt Kara muzejs par velti ir arī pieaugušajiem, tikai no gida maksas pakalpojumiem gan jāatsakās, citādi vēl būs nepatikšanas. Pārējais – ja uzņēmīgi vecāki nopērk biļetes tiem bērniem, kuru mātes un tēvi nevar vai negrib.

Tas ir saprotami, ka ne visiem ir gana daudz naudas, bet normāli ļaudis spēj sarunāt, vienoties, un, ja ir tik slikti, ir arī sociālā palīdzība, labdarības fondi un gluži vienkārši saprotoši līdzcilvēki. Bet te gan laikam runa ir par principu. Un kāpēc jācieš visiem tiem vecākiem, kas pat ir gatavi no kaut kā ne tik vajadzīga atteikties, lai tikai viņu bērni saņemtu iespējami labāku izglītību? Brīvdienās daudzi uz to muzeju, izstādi vai teātri ar vecākiem neaizies, un skolas ekskursija ir iespēja viņiem parādīt, ka ir vēl kaut kas bez kārtējā TV šova. Bet ir jau, kam nevajag. Un kas ar Tiesībsargu priekšgalā negrib redzēt sev blakus tos, kam vajag.

Māris Puķītis/Foto: Evija Trifanova/LETA