Ragaciema Agnese: "Vīrieša uzmanību sieviete var noturēt tikai ar magnētisku pievilcību"
Gaišredzīgā Ragaciema Agnese, kas ikdienā konsultē cilvēkus par attiecību veidošanu, nu to darīs arī šovā.
Intervijas
2017. gada 18. janvāris, 06:02

Ragaciema Agnese: "Vīrieša uzmanību sieviete var noturēt tikai ar magnētisku pievilcību"

Jauns.lv

Pirmo reizi Latvijas televīziju vēsturē attiecību šovu vadīs gaišreģe Agnese Bērziņa, kas plašākai sabiedrībai pazīstama kā Ragaciema Agnese. Intervijā «Rīgas Viļņiem» viņa atklāj, ka piedalīties šādā projektā piekritusi, lai cilvēkiem dotu impulsu par mīlestību kā vienīgo enerģiju, kas darbina pasauli.

Kanālā TV3 vadīsiet jaunu attiecību šovu «Patiesības spogulis». Šāds piedāvājums jums bija pārsteigums vai bijāt tam gatava?

Mana attieksme pret dzīvi ir vienkārša – daudz nedomāju, kas nāks, jo zinu, ko esmu pasūtījusi. Biju Visumam lūgusi, lai manā dzīvē sāk parādīties izklaidējošākas darbības. ( Smejas.) Piedodiet, ja uztveru televīziju nedaudz par izklaidi.

Ikdienā televīziju skatāties?

Jā, «sērfoju» cauri informācijai. Televīzija ir kā milzīgs informatīvs spogulis par to, kas notiek ar sabiedrību. Un veids, kā visātrāk pārslēdzos no darba, – viegli un gaiši iepeldu tajā, kā tiek «atskaņota» cilvēku dzīve.

Arī «Patiesības spogulis» ar pāru attiecību starpniecību «atskaņos» dzīvi. Kāds būs jūsu uzdevums tajā?

Vienalga, kurā kontinentā cilvēks dzīvotu, katrs no mums vēlas mīlestību. Jā, vēsture, kā mīlestība ir atņemta, ir dažāda. Un pasauli izmisumā dzen cilvēku mēģinājumi atrast vainīgo savā mīlestības deficītā. Attiecības pašlaik ir joma, kas sabiedrībā ir ļoti svarīga. Ģimene ir vērtība, kas gadsimtu gaitā ir bijusi nemainīga. Daudzas ģimenes sevi sāk zaudēt, jo rutīna, darbs – tie uzstādījumi, kas nebūt nav ģimeniski –, noēd lielāko dzīves daļu. Šis šovs ļaus ieraudzīt sevi no malas un atklāt nianses, kā kardināli uzlabot ģimenes dzīves kvalitāti. Mans uzdevums būs palīdzēt ieraudzīt sevi, savu dzīvi jaunās krāsās. Šovā piekritu piedalīties, lai cilvēkiem dāvātu šo impulsu.

Intervijās mēdzat izteikties: ja vīrietis ir tāds, kurš jānotur, laidiet viņu «ganībās»! Izklausās diezgan feministiski. Vai arī vīriešiem ir cerības uz jūsu sapratni?

Kad saku: «Lai viņš iet ganīties!», nedomāju, ka būtu jāatsakās no vīrieša savā dzīvē. Pirmkārt, nevar noturēt vīrieti, kurš tevi negrib. Ja sieviete tomēr to spītīgi dara, tas liecina par viņas zemo pašvērtējumu. Sieviete vīrieša uzmanību var noturēt tikai ar magnētisku pievilcību – nevis turas viņā, bet velk uz priekšu ar savu harismu.

Mēdz piesaukt karmu, kāpēc viens vai otrs «jānes» pa šo dzīvi.

Mūsu karma beidzas tad, kad saprotam vai paņemam visu informāciju esošajās attiecībās. Cilvēkam atkārtojas viena un tā pati pieredze, kamēr viņš nesaprot. Cilvēki ieklūp slazdā, domājot, ka atstrādāt karmu nozīmē darīt tā, kā to darījušas entās citas nelaimīgās personas pirms tam. Ir naivi cerēt, ka, darot to pašu, saņemšu citu rezultātu.

Ar mums var izdarīt tikai to, ko ļaujam ar sevi izdarīt...

Tur jau tā lieta!

Kas patiesībā ir attiecības – pārbaudījums?

Dievišķā pasaule! Attiecības mums ir ar jebko. Pašlaik jūs dzerat kafiju, un jums ir attiecības. Ja tu mīli, mīli jebko – kafiju ar visu krūzīti un galdu. Jebko! Jo mīlestība ir enerģija, kas iet cauri jebkuram priekšmetam. Tā ir vienīgā enerģija, ar kuru tiek radīta un turpināta pasaule.

Tātad attiecības ir tās, kas iedarbina mīlestību?

Precīzi! Tas ir mīlestības ģenerators. Attiecības rada to enerģiju, lai mēs visi kā būtnes varētu dzīvot šeit labi, laimīgi, mierīgi un piepildīti.

Kāpēc, jūsuprāt, tik daudziem cilvēkiem ir grūti attiecībās?

Latvietim ļoti nepiestāv mietpilsonisms un materiālisms, jo tas nesakrīt ar mūsu patieso identitāti. Tiem cilvēkiem, kas ir mīloši, viss būs. Jo viņi tic sev, mīlestībai un viens otram, radot mūžīgo astotnieku ( ar pirkstu gaisā zīmē bezgalības zīmi).

To, kas esat, sākāt apzināties pēc 17 gadu vecuma, regulāri naktīs atstājot savu ķermeni un paceļoties, kā pati sakāt, «kosmosā», pie Visuma informācijas un būtnēm. Jūs palīdzat cilvēkiem saprast uzdevumus dzīvē, esat saukta gan par gaišreģi, gan dziednieci. Kas jūs esat?

Esmu cilvēks, sieviete, ar paplašinātu apziņas stāvokli, kas dod iespēju redzēt un saprast vairāk. Nedzīvoju šeit, lai iepazītu sevi kā sabiedrības locekli. Tas nav mans dzīves uzdevums. Esmu šeit tāpēc, ka esmu veca, trekna, aizkavējusies dvēsele šajā pasaulē, nu jau – pēdējā dzīvē. ( Iesmejas.) Bieži esmu sarunās ar dvēselēm, esmu «gaisā», kad lielākā daļa apziņas neatrodas tajā telpā, kur ķermenis. Ja vēlos, redzu cilvēku auras. Ja ļoti vēlos, redzu, kāds ir cilvēka emocionālais spektrs. Parapsiholoģija ir labākais aizsegs – psiholoģijas metode, ar ko darbojas nevis cilvēki, kas ilgstoši lasījuši psiholoģijas grāmatas, bet cilvēki, kas ir gaišredzīgi. Es strādāju ar cilvēku psihi. Un mans «priekšnieks» ir dievišķā pasaule.

Kad sākāt to apzināties?

Kopš piecu gadu vecuma. Zinu, ka savai mammai biju apnikusi līdz bezsamaņai – lai ko viņa stāstītu, teicu: «Es zinu.» Biju mūziķu meita, gribēju kļūt par dziedātāju, bet pēc pārslimota laringīta pateica, ka to nevajadzētu darīt, ja negribu pazaudēt balsi. Man bija lemta cita dzīve... Mans uzdevums zemes virsū ir modināt cilvēkos dievišķumu. Nevis klanīšanos Dievam, bet dievišķumu – ticību sev, ticību tam, ka esi dievišķa būtne, ka tev ir iespēja radīt brīnumus un saņemt sajūtas, kas ir nepieciešamas. Dievišķums prasa cienīt un mīlēt savas jūtas. Un sadarboties, nevis savā starpā konkurēt.

Par sadarbošanos domājot...

Kas, jūsuprāt, kaiš mūsu valdībai?

Mēs labi zinām, ka katra vieta savāc informāciju. Tas, kas saistās ar Saeimu... jau sākotnēji institūcijai iedotās informācijas veidols ir sīkmaņu sapulce, un šis fons – egregors – piesaista cilvēkus, kas grib pašapliecināties un vilkt deķīti uz savu pusi. Egregors Saeimu «nogriež» no tautas, un valdība kā putras katliņš vārās savā sulā. Nodarbojas ar muļķīgu sīkumainību, bet būtiskas lietas nerisina – tas Latvijai ir raksturīgi. Taču, lai ko mainītu, tas vispirms ir jāapzinās.

Kāds mums būs šis gads no jūsu skatupunkta?

Latvija turpinās to pašu iesākto ceļu. Droši iebrauks zonā aiz brīdinājuma zīmes: «Tālāk braukt aizliegts!» Ko novēlu? Būt vērīgiem un patiesi saimnieciskiem!


Ieva Valtere, žurnāls “Rīgas Viļņi” / Foto: publicitātes, no Agneses Bērziņas personīgā arhīva