No kazas zarnu trakta līdz taviem salātiem. Kā top pasaulē visdārgākā eļļa
Argānija (lat. Argania spinosa) – ērkšķains koks, kura olīvai līdzīgie augļi nogatavojas vairākas reizes gadā, aug tikai Marokas dienvidrietumos. Tas ir viens no planētas senākajiem kokiem, kas dzīvo daudzus simtus, taču pirmo ražu var gaidīt tikai divdesmit sestajā dzīvības gadā. Taču veids, kā mandeles nokļūst no zara līdz savākšanai, ir visnotaļ oriģināls.
No argānijas augļu kauliņiem, kas ir apjomīgāki par lazdu riekstiem, spiež eļļu – tos savāc, izžāvē, atbrīvo no mizas apvalka, tad t. s. mandeles apgrauzdē uz atklātas uguns, samaļ rokas dzirnaviņās. Sanāk tāda kā putriņa, kurai pievieno ūdeni, sajauc un tad izspiež… eļļu. Litram pasaules dārgākās eļļas nepieciešams aptuveni 20 kg argānijas mandeļu. To izmanto kulinārijā (tā ir izteikti riekstaina), skaistumkopšanā (ādas un matu barošanai un mīkstināšanai), medicīnā (ādas iekaisumu ārstēšanai, kā arī lietošanai iekšķīgi – tajā ir ideāls taukskābju un antioksidantu komplekts!). Taču veids, kā mandeles nokļūst no zara līdz savākšanai, ir visnotaļ oriģināls. Vispirms argānijas augļus apēd kazas, kurām nereti saules izdedzinātajā zemē tā ir vienīgā maltīte – lai tiktu pie kārotā, tās, nebīstoties ērkšķu, kāpj kokā. Tad topošā mandele izceļojas pa kazas gremošanas traktu, zaudējot ārējo apvalku, un absolūti dabiski tiek „izsviesta” ārā, – pienācis ražas laiks naskajiem „mandeļu” lasītājiem… Tālāk viss norit, kā iepriekš aprakstīts.
Eļļai ir dzelteni zeltaina nokrāsa un riekstaina garša. Auksti spiestai eļļai no negrauzdētām mandelēm garša ir mazliet neitrālāka. Gastronomijā argāna eļļu visbiežāk izmanto aukstajās uzkodas un salātos. Argāna eļļā mērcēta baltmaizīte lieliski derēs brokastīs.
Žurnāls "
100 Labi Padomi " / Foto: Shutterstock