Kas ir tofu, un kāpēc tas jāēd?

Pēc izskata un struktūras tas līdzinās pienam, tāpēc to arī sauc par sojas pienu. Lai tiktu pie biezpiena vai siera, nepieciešams recinātājs. Āziāti šai misijai ir izvēlējušies nigari (minerāliem bagāts šķidrums, kas paliek pāri pēc sāls izfiltrēšanas no jūras ūdens). Sojas biezpienu liek formiņās, notecina sūkalas. Tofu pašam nav izteiktas garšas, taču tas ir talantīgs kaimiņu garšu un aromātu pieņēmējs. Piemēram, attiecīgi pagatavots, tas var apmānīt pat zvērinātus gaļēdājus.

Tofu ir dažādas cietības pakāpes, nereti to bagātina ar kalciju. Cietajā tofu, ko Japānā sauc par momendofu jeb kokvilnas tofu (kokvilnas marles nospieduma dēļ), ir vairāk proteīnu, tauku un kalcija nekā citos tofu veidos, tāpēc tas ir piemērotāks cepšanai. Mīkstais kinugoshi jeb zīda tofu ir ar krēmveidīgu tekstūru, piemērotāks zupām (tradicionāli tas ir miso zupas sastāvā) un pudiņiem. Japānā zīda tofu ēd arī ar karoti, pievienojot nedaudz sojas mērces vai cukura.

Kāpēc to vajadzētu iekļaut ikdienas provīzijā? Tofu ir bagātīgs proteīna avots, turklāt vieglāk sagremojams nekā neapstrādātās pupas (tāpēc tas ir tradicionāls veģetāriešu un vegānu produkts), tajā ir daudz B grupas vitamīnu, dzelzs un kalcija, un, galvenais, neveicina holesterīna rašanos.