Par mātēm, kam jāpārrauj emocionālā nabassaite ar bērnu. 30 gadu vecā Dace: "Mammu, atlaid mani!"
"Raksts šoreiz tieši mammām. Un kā jau noprotat no virsraksta, būs par spēju palaist savu bērnu no sevis prom, par nabassaites pārraušanu," raksta Dace Pavloviča, portāla mammamuntetiem.lv lasītāja.
Bērnam var rasties sajūta, ka vinš kļūs slikts, ja dosies prom
Savā trīsdesmit gadu garajā mūžā esmu pieredzējusi visdažādākos neatlaišanas gadījumus. Iesākumam varbūt padalīšos - kāpēc to vispār vajag darīt? Un kāpēc to vajadzētu darīt tieši mammām, nevis gaidīt, kad bērns pats mēģinās atdalīties.
Bērnam to nabassaiti grūtāk pārraut, jo viņam tādējādi rodas sajūta, ka viņš it kā pret vecākiem nostājas.. Nu apmēram tā - viņš līdz ar to kļūs slikts, ja dosies prom no mammas. Ne visiem tā ir, bet vienai lielai daļai ir. Bērns neapzināti gaida atļauju no mammas, ka drīkst atdalīties. Bieži vien - nesaņem. Un tad tā arī turas - nabassaites attālumā. Ne īsti prom, ne īsti mammas paspārnē. Vai arī paliek mammas azotē, jo mamma prom nelaiž. Mammai jau labi it kā - ērti un parocīgi. Bet bērna mūžs iekrāsojas aizvien pelēkākos toņos.
