Bērzu sulas var izrādīties ne tikai veselīgas, bet arī kaitīgas. VIDEO
Izrādās, ka daudzu iecienītais pavasara eliksīrs – bērzu sulas var būt ne tikai veselīgs, bet arī kaitīgs. Sula, kas iegūta no bērziem, kas auguši piesārņotā vidē, var būt piesātināta ar kaitīgām vielām. Tomēr pie mums neviens nekontrolē, kas ir šo sulu sastāvā un cik tā ir dabiska.
Bērzu sulu trakums pašlaik pilnā sparā rit gan tirgos, gan restorānos. Tirgū bērzu sulas litru var nopirkt par aptuveni latu, internetā pa tiešo no zemniekiem pat par pārdesmit santīmiem litrā, bet pirmdien starts dots pirmajai Rīgas restorānu nedēļai, kuras laikā par vairākiem latiem ekskluzīvākajās galvaspilsētas ēstuvēs par vairākiem latiem nobaudīt gan bērzu sulas krēmu, gan bērzu sulā pagatavotas reņģes. Tomēr drošas pārliecības, ka šīs sulas ir veselīgas īsti nav.
Biologs Uldis Kondratovičs LTV raidījumam „Labrīt, Latvija!” norāda - ja bērza sula tiek tecināta no kokiem, kas aug piesārņotā vidē, tad visticamāk kaitīgās vielas pastarpināti uzņems arī cilvēks, kas šīs sulas dzer.
„Piemēram, tos pašus smagos metālus var uzņemt. Tā uzņemšana jau nebūs tāda, ka mēs uzņemsim kilogramiem sliktās vielas. Problēma būs tad, ja mēs gadu no gada šo produktu izmantosim no vienas un tās pašas vietas. Tad iestājas tā saucamais akumulācijas efekts,” norāda Kondratovičs.
Viņaprāt, bērzu sulas nevajadzētu tecināt ceļu malās, industriālo rajonu tuvumā, kā arī vietās, kur ir piesārņoti gruntsūdeņi.
Jāteic, ka arī „Labrīt, Latvija!” aptaujātie tirgotāji īsti precīzi nezina, cik tīrā vidē auguši bērzi, no kuriem iztecinātā sula nonāk veikalu plauktos.
Par bērzu sulas sastāvu un tīrību nav informēts arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Šī iestāde galvenokārt kontrolē, lai tiktu ievērots sulu marķējums un higiēnas prasības.
„Iespēju robežās mēs varam to pārbaudīt, bet tikai tādos gadījumos, ja ir aizdomas vai sūdzības. Neskrien mūsu inspektori pie katra koka un nepārbauda. Reāli ne jau PVD atbild par kvalitāti un nekaitīgumu, bet atbild tas, kurš šo produktu ir ražojis un realizējis. Ja mēs redzam, ka viņš ir godprātīgs, ka viss tiek ievērots, tad mēs tādus tirgotājus neterorizējam,” norāda PVD pārstāve Tatjana Marčenkova. Likums neuzliek par pienākumu PVD veikt analīzes un pētīt bērzu sulu sastāvu.
Laboratorisko izmeklējumu programma tiekot plānota katru gadu, balsoties uz iepriekšējo gadu pieredzi. Tā kā iepriekšējos gados nav bijušas problēmas ar bērzu sulām, piemēram, saindēšanās gadījumi, tad nauda sulu regulārām pārbaudēm netiek atvēlēta.
Tādejādi cilvēkiem atliek vien cerēt un paļauties uz godaprātu, ka bērzu sulu tecinātāji sulas iegūst tīrā vidē, nevis, piemēram, šoseju malās. Ja sula tecināta pareizā vietā, tad to pat ir ļoti ieteicams lietot uzturā, jo sula satur ļoti daudz vērtīgas vielas un vitamīnus.
