Transseksuālis Pēteris: esmu piedzimis par vīrieti, bet jūtos kā sieviete

Pētera izskats atgādina puišeli, kas uzvilcis lielā brāļa T kreklu – platu, pelēcīgu, nedaudz apbružātu. Kājās apspīlētas, saskaņotas pelēkas bikses un violetas krāsas botas. Pār plecu soma, sarkanas saulesbrilles un sarkana mūzikas atskaņotāja austiņas. Kopta seja un sievišķīgiem vaibstiem, pusgariem matiem, vīrietis atzīst, ka mājās mēdz pārģērbties par sievieti un pat uzkrāsoties, taču domā, ka uz ielas tādam iziet ir pārāk bīstami. Uztraucoties par savu drošību, Pēteris nevēlējās atklāt savu seju arī fotogrāfijās, taču ar lepnumu izrādīja savu vaļasprieku - paša gleznotās bildes.

Pēteris šķiet emocionāli viegli ievainojams, bet, dzirdot visas šausmas, ko jaunais vīrietis ir pārcietis dzīves laikā, tas ir pierādījums viņa emocionālajai izturībai. Portāls Kasjauns.lv kopā ar Pēteri devās Psihiatrisko klīniku, lai dzirdētu ārstu slēdzienu par dzimuma maiņu, bet brauciena laikā noskaidrojām gan par bērnību, gan attiecībām un sadzīvi.

Pēteri dzīve nav lutinājusi, un bērnību puisēns pavadīja, mētājoties no viena bērnunama uz citu. Pirmos dzīves mēnešus Pēteris dzīvoja Rīgas zīdaiņu namā, tad viņu pārcēla uz Liepāju, tad uz bērnunamu Talsos un tad atpakaļ uz Liepāju. Dzīve bērnunamā Pēterim bijusi īpaši smaga. Tajā laikā savu dzimuma identitāti viņš vēl neapzinājās, taču puisēns bija kautrīgs un nebija priecīgs par kopēju dušošanos ar pārējiem puišiem. „Man bija bail atkailināt savu ķermeni. Puiši mērījās ar krāniņiem, bet man tas likās pretīgi,” stāsta Pēteris, kurš savu sievietes vārdu vēlas Satīna. Arī tagad, vairākus gadus pēc dzīves bērnunamā, viņš neiet uz publiskām peldvietām, jo bail rādīt kādam pat savas kājas, nerunājot par citām ķermeņa daļām. Pēteris ir smalkas uzbūves, maza auguma, un atzīst, ka, iespējams, tas ir iemesls, kāpēc bērnībā daudz fiziski cietis.

Ar māti, pusbrāli un pusmāsu Pēteris satikās 16 gadu vecumā, bet pašlaik tuvu kontaktu neuztur. Par bērnību Pēteris daudz nestāsta, aizbildinoties, ka daudz jau neatceras. Pēteris ir apguvis kādā lauku arodskolā pavāra amatu, kurā, pārvācoties uz Rīgu, arī strādā šobaltdien.

Pētera dzīvē nav bijušas daudz tuvu attiecību, lai gan pats apgalvo, ka piekrišana no sieviešu puses vienmēr ir bijusi liela. Iespējams, tas viņa saprotošās, sievišķīgās dabas dēļ.

Tuvās attiecībās ar sievietēm Pēteris nav stājies, viņa seksuālie partneri vienmēr ir bijuši vīrieši. „Es zinu, ka esmu piedzimis kā vīrietis, taču mana seksuālā interese ir tāda pati kā heteroseksuāļiem, nespēju stāties seksuālās attiecībās kā bērītis,” atzīst Pēteris.

Pirmās seksuālās attiecības viņam bijušas skolas laikā, kad iepaticies divus gadus jaunāks puisis, taču ātri vien Pēteris sapratis, ka jaunietis viņu izmantojis un pat šantažējis, jo zinājis, ka Pēterim bail atklāties sabiedrībai kā transseksuālim. „Viņš mani izputināja un pat lika bankā ņemt kredītu,” ar sāpēm acīs stāsta Pēteris. Arī tālākās attiecības bijušas sāpīgas Pēterim, jo vīrieši, ar kuriem viņš sagājās, viņu tikai izmantoja, un atcerējās mirkļos, kad viņiem tas bijis izdevīgi. Tā beigušās arī pēdējās attiecības 2009. gadā, kad gados vecāks vīrietis viņu izmantojis, prasījis naudu un neatbildējis uz jūtām.

Atzīšanās par sievieti

Kad Pēteris pirmo reizi sapratis, ka nejūtas kā vīrietis, viņš nolēma aiziet pie psihologa pārliecināties, „vai ar galvu viss strādā”. Psihologs jau tajā laikā teicis, ka transseksuālis nedzīvo harmonijā ar sevi. Pēteris ilgi domājis par dzimuma maiņas operāciju un pirmo reizi konsultācijās pie ārsta pieteicies jau 2005. gadā. Toreiz ģimenes ārsts noraidīja viņa vēlmi veikt dzimuma maiņas operāciju, taču nu, vairākus gadus cieties, Pēteris ķēries klāt ar dubultlielu sparu un gatavs atdot visus savus ieguldījumus, lai kļūtu par sievieti arī fiziski. Operācija Pētera izvēlētajā klīnikā izmaksā aptuveni 10 tūkstošus eiro, tas atkarīgs no sarežģītības pakāpes un izvēlēto implantu veida. Pēteris  izdomājis, ka izmaksas sadalīs daļās un kā rezerves gadījumu min brāli, kurš naudu varētu aizdot.

Līdz šim Pētera atzīšanās ir bijusi neveiksmīga bijušo darba kolēģu lokā un paziņu lokā – „strādāju Rimi, kur mani darba kolēģi mani piesmēja un apsargi piekāva, ” neslēpj Pēteris. Pašlaik par šo lietu Pēteris ir iesniedzis policijā prasību, kas jau vairākus mēnešus tiek izskatīta. Arī bijušie kolēģi mēģinājuši izkrāpt no Pētera naudu par klusēšanu.

Vienīgais veids, kā Pēteris sevi var izpaust, ir māksla - gleznojot gan pašportretus (sievietes tēlā), gan dabas ainavas, un rakstot mītiski biogrāfisku stāstu, ko plāno izdot divās grāmatās. „Iedevu izlasīt grāmatas pirmo daļu savai bijušajai literatūras skolotājai, un viņa teica, ka stāsts būs grāvējs. Lielāks par Krēslu vai Hariju Poteru,” ar lepnumu par saviem stāstiem gatavs ilgi stāstīt Pēteris.

Likumā noteiktā kārtība, kā var veikt dzimuma maiņas operāciju, saistīta ar personas datu maiņu Iedzīvotāju reģistrā un pases maiņu, personas kodu maiņu. Pirms operācijas jāsaņem psihologa un ārstu, psihiatru konsīlija atzinums, un pozitīva ārstu slēdzienu rezultātā, nosakot, ka cilvēkam ir transseksuālisms, var sākt dzimuma maiņu.

Transseksuālisms ir slimība, kad cilvēks nejūtas piederīgs savam dzimumam un vēlas to mainīt uz pretējo, taču, lai dzimuma maiņu varētu veikt, pacientu izmeklē psihoterapeits, psihologs, seksopatologs, neiropatologs, urologs–andrologs, terapeits. Viņi nosaka, ka pacientam nav psihisko noviržu un vēlme mainīt dzimumu ir vienīgā iespēja dzīvot saskaņā ar sevi un normāli adaptēties sabiedrībā.

Sabiedrības attieksme pret šādiem cilvēkiem ir diezgan kategoriska – interneta komentāros un arī reālās sarunās saucot šādus cilvēkus par slimiem, nepilnvērtīgiem, pat bīstamiem sabiedrībai. Taču sajūtas un nemitīgais pazemojums, ko transseksuāļi piedzīvo ikdienā, padara šo cilvēku kategoriju ar visaugstākajām pašnāvnieciskajām tieksmēm.

Arī mūsu stāsta galvenais varonis intervijas laikā liek noprast: ja arī šoreiz ārstu konsīlija lēmums būs negatīvs, viņš neredz, kā tālāk dzīvot. Pēteris atzīstas, ka tagad jau katru dienu raud, nezinot, kā dzīvot un ko iesākt, ja ārsti pateiks viņam „nē”.

Dr. Eduarda Jurševiča Estētiskās medicīnas klīnikas „Lipex” vadītāja Evelīna Jurševiča atzīst, ka Latvijā vairāk nekā desmit gadu garumā ir veiktas vien pāris operācijas, bieži klienti ir ne vien Latvijas valsts piederīgie, bet gan transseksuāļi no Krievijas, Izraēlas un dažām Rietumeiropas valstīm, kur dzimuma maiņas operācijas ir daudz dārgākas.