Ķīniešu meitene Ella sāk mācības latviešu skolā. VIDEO
Jauno mācību gadu latviešu skolās iesākuši ne tikai vietējie jaunieši, bet arī iebraucēji pat no citiem kontinentiem. Tā, piemēram, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 10. klasē mācības uzsākusi ķīniešu meitene Yeifei Zhang (viņas latviešu vārds – Ella). Viņa astoņu mēnešu laikā gandrīz tekoši iemācījusies runāt latviski.
Daudzās lielo pilsētu skolās 10. klašu audzēkņiem pirmā mācību stunda bija jāsāk ar iepazīšanos. Turklāt apgūt vidusskolas vielu pilsētu skolās izvēlējušies ne tikai daudz jauniešu no laukiem vai citām pilsētām, bet pat no citiem kontinentiem. Tā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā skolas solā sēdās ķīniešu meitene Ella.
Ella uz dzīvi Latvijā pārcēlusies šī gada maijā, latviešu valodu kopumā mācījusies astoņus mēnešus un šobrīd runā tekoši. Mācības pilnībā latviešu valodā ir grūts izaicinājums, taču Ella ir apņēmusies mācīties latviski.
„Mana ģimene izvēlējās Latviju tāpēc, ka Latvijas imigrācijas politika nav tik stingra kā citās Eiropas Savienības valstīs,” „Panorāmai” atklāja meitene. Taujāta, kāpēc viņas ģimene vēlējās pārvākties uz Eiropu, Ella atbild, ka „šeit es varu iegūt daudzas valodas, arī mācīties Eiropas vēsturi, kas mani interesē”.
Eiropas skolās mācību atmosfēra esot brīvāka nekā Ķīnā, kur valda strikta disciplīna – līdz pat matu garuma ierobežojumiem. Ella arī novērojusi, ka Latvijā vidusskolēni izskatoties vairāk nobrieduši nekā Ķīnas vienaudži.
Ellai Latvijā šķiet saistošas ne tikai mācības, bet arī daba un apkārtne. „Man patīk vide. Tā ir ļoti skaista un tīrs gaiss. Arī tīra pārtika. Cilvēki domā ļoti viegli. Bet Ķīnā ir ļoti liels piesārņojums un pārapdzīvotība,” saka meitene.
Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis „Panorāmai” teic, ka pie pašreizējiem dzimstības un emigrācijas rādītājiem neizbēgami jārēķinās ar citvalstu iedzīvotāju ienākšanu Latvijā un līdz ar to arī skolās. Taču šādam scenārijam Latvijas skolas šobrīd nav pilnībā gatavas.
„Ja skola grib, šobrīd var izdarīt daudz. Bet šis tas mums ir jādara par velti, šis tas ir uz mūsu bērnu rēķina. Tā ir realitāte,” uzskata direktors. Ārzemju skolēnam no valsts „seko” tikpat liels finansējums kā vietējam, kas nozīmē – ja ārzemju bērnam vajadzīgas kādas papildu stundas, piemēram, latviešu valodā, skola to īsti nevar atļauties. Neskatoties uz to, direktors priecājas par katru citvalstu jaunieti, jo viņi bagātina skolas kultūras un valodu vidi un veicina bērnu saskarsmes spējas. Kā Ella iejutusies latviešu skolā, skatieties „Panorāmas” videosižetā.
