Guna Leiškalne-Rokk: “Gaume ir ilūzija”
Stilīgā sabiedrības dāma Guna Leiškalne-Rokk žurnālam Pastaiga stāsta par savu stilu, gaumi, iepirkšanos un iemīļotākajām modes tendencēm.
Pirmās modes atmiņas. Viens no bērnības lielākajiem kompleksiem bija mani īsie un plānie mati, tādēļ obligātas bija cepures ar piekārtiem bumbuļiem.
Vislabākais padoms, ko esmu saņēmusi par modi. Necensties saskaņot līdzīgas lietas.
Mode ir. Kā precīzi teikusi Koko Šanele – mode ir domāta komfortam un mīlestībai.
Mans stils. Pašai ir grūti definēt savu stilu. Pēc modes PR speciālista Denisa Ševeļova teiktā – tas ir sievišķīgs un brīžiem romantisks minimālisms.
Lietas, bez kurām neiztikt. Pārāk daudz ir lietu, bez kurām nevaru iztikt.
Lieta, kura nekad nebūs manā garderobē. Ceru, ka manā garderobē nebūs parūku, kroņu un diadēmu. Zinu sievietes, kurām šādas lietas piestāv, bet tās vienkārši nav manā gaumē. Šādi elementi ir mazliet teatrāli, un es izvairos no jebkā teatrāla savā ārējā izskatā. Nevaru to atļauties, jo uzskatu, ka man piemīt tādi iedzimti trūkumi kā žestikulēšana, specifisks runas veids un manieres, ko teatrāli aksesuāri nevajadzīgi sakāpinātu un pasvītrotu.
Pelēka, pelēka un pelēka. Tām seko tirkīzzilais un tumšas krāsas.
Kurpes, somas un bižutērija man ir vienlīdz svarīgas lietas. Iespējams, ka pret kurpēm izturos vēsāk nekā vairums, tām manā dzīvē piešķirta ļoti utilitāra funkcija. Pēdējos gados lietas neiekāroju tik ļoti, lai tām veltītu īpašu piepūli. Protams, ir lietas, kurās iemīlos, – Olympia Le-Tan somas, Lanvin un Marni bižutērija.
Nepieciešamība pēc tām aug ik gadu. Uzskatu, ka pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas tās ir jāvalkā arī ikdienā. Tas ir vecums, kurā sieviete vairs tik daudz ko no apģērba atļauties nevar, tādēļ rotas ikdienā, mājās un nedēļas nogalēs ir īpaši aktuālas.
Vienkāršs Rolex, pārāk lieli vai ļoti grezni pulksteņi šķiet piedauzīgi.
Mūsdienās tas būtu Karls Lāgerfelds un Mjuča Prada.
Katja Šehurina. Manuprāt, pasaules mēroga talants ir Atis Artemjevs. Pēdējā laika slimība un negaidīts atklājums – M-Couture.
Sākumā patika baltā un melnā tendence, bet Latvijā ātri tika sabojāta tās reputācija. Rīgā šī tendence tika uztverta ar pārlieku fanātismu, par ko liecināja jūrnieku krekli un melnbalti arlekīnu kostīmi Riga Fashion Week pirmajās rindās. No rudens/ziemas kolekcijām mani aizrāvuši vīriešu stila mēteļi, pagājušā gadsimta vidus silueti, un detaļās iedvesmošos no panku stila. No zīmoliem – Marni, Prada, Rochas u. c.
Pēdējā lieta, ko esmu iegādājusies. Šodien nopirku M-Couture topus un kleitu.
Gaume ir. Ilūzija.
Mīļākais apģērbs. Man ir dažas klasiskas Halston zīda kreklkleitas, kuras, šķiet, ir mūžīgas. Pēc būtības vienkāršas, bet īpaši elegantas. Nesen intervijai ar Jurģi Liepnieku biju uzvilkusi brūno, un šķiet, ka pat viņu tā neatstāja vienaldzīgu.
Apģērbs mājās un brīvdienās. Mājās valkāju vienkāršu sportiska rakstura apģērbu. Brīvdienās kājās noteikti ir apavi bez papēžiem vai kaut kas no Isabel Marant klāsta.
Iepirkšanās pamatprincipi. Cenšos pirkt lietas, kuras valkāšu ilgāk nekā vienu sezonu. Tas ir iemesls, kādēļ apzināti izvairos no skaļiem sezonas hitiem.
Vietas, kur vislabprātāk iepērkos. Internetā net-a-porter.com, matchesfashion.com vai luisaviaroma.com. Veikalos – tikai Parīzē.
Iedvesmas un informācijas avoti. Speciāli par modi neinteresējos un modes žurnālus vairs nelasu. Man ir draugi, kas informē, un paralēli pāršķirstu žurnālus, ko klientiem sūta net-a-porter.com.
Pa retam ieskatos style.com.
Interneta mājaslapas Pret-a-porter fenomens, kas liberalizēja modi un to padarīja par masveida aizraušanos, jo agrāk lielā mode bija paredzēta tikai niecīgai izredzēto daļai.
Amerikāņu Vogue redaktore Anna Vintūra.
Teksts: žurnāls OK
