Kāda mūzika palīdz ārstēt slimības

Skaņu pasaule mums ir apkārt jau kopš dzimšanas, un tā mūs ietekmē tik ļoti, ka būtībā cilvēkus varētu raksturot kā skaņu viļņos vibrējošas būtnes. Pieņēmums, ka cilvēka ķermenis ir vibrējoša vienība, ir pamatā gan enerģiju terapijām, gan vibrāciju dziedināšanas sistēmām, piemēram, homeopātijai, akupunktūrai un pat mūzikai, jo to galvenais uzdevums ir noskaņot cilvēka ķermeni atpakaļ uz veselības viļņa. Katrai šūnai ir noteikta frekvence, un kopā tās veido harmonisku frekvenci visam ķermenim – tādu kā unikālu skaņas pirkstu nospiedumu. Vesela organisma frekvence ir konstanta un nepārtraukta, bet, ja ķermeņa harmoniju izjauc slimība vai citi traucējumi, tajā parādās novirzes no normas. Atjaunojot ķermenī sākotnējās veselīgās vibrācijas, ar laiku veselīgajās frekvencēs ievibrējas arī slimie audi vai orgāns, un ķermenis pats sāk noskaņoties uz veselības viļņa.

Insults. Mūzikas klausīšanās ļauj insulta slimniekiem pārvarēt grūtības skaidri saskatīt konkrētus objektus. Londonas Karaliskās koledžas zinātnieki atklāja, ka cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, patīkamas mūzikas klausīšanās uzlabo spējas fokusēt skatienu. Mūzika var palīdzēt atjaunot arī citas kognitīvās spējas. Piemēram, izmantota uzreiz pēc insulta, tā var palīdzēt vārdos formulēt atmiņas. Zinātnieki arī secināja, ka mūzikas terapija ļauj pacientiem justies mazāk depresīviem.

Sirds slimības. Mūzika palīdz mazināt asinsspiedienu, uzlabo sirdsdarbību un elpošanu, kā arī mazina sāpes un satraukumu. To pierādījis 23 pētījumu apkopojums, kurā bija iesaistīti 1500 sirds slimnieki.

Uzmanības deficīta sindroms. Pusaudžiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu mūzikas klausīšanās mazina savstarpēju agresivitāti.

Sāpes. Ja ir osteoartrīts, mūzikas klausīšanās 20 minūtes dienā var mazināt sāpes.

Vēzis. Mūzika var ne tikai uzlabot dzīves kvalitāti nedziedināmi slimiem pacientiem, bet arī veicināt atveseļošanos – pacientiem, kas saņēma pretvēža terapiju, mūzikas klausīšanās uzlaboja stāvokli.

Posttraumatiskais stress. Cilvēkiem ar amnēziju un atmiņas traucējumiem, kas piedzīvojuši traumatiska stresa gadījumus, mūzika palīdz atgūt atmiņu.

Dzemdības. Ja telpā, kur notiek dzemdības, atskaņo mūziku, dzemdētājām mazinās kontrakciju sāpes.

Pirmsoperācijas satraukumus. Mūzika iedarbojas nomierinoši pirms satraucošām procedūrām. Klausoties mūziku, pacienti, kam bija paredzēta cilmes šūnu transplantācija un kolonoskopija, jutās mazāk satraukti. Viņiem bija vajadzīgs mazāk nomierinošu zāļu, bija zemāks asinsspiediens un labāks pulss nekā tiem, kas to neklausījās.

Pirmseksāmenu satraukums. Mūzikas klausīšanās uzlabo garastāvokli un mazina depresiju. To pierādījis kāds pētījums, kurā piedalījās japāņu studenti, – klausoties uzmundrinošu mūziku, viņiem uzlabojās arī imunitāte un cēlās adrenalīna līmenis.

Tomēr vislielākais labums, ko spēj sniegt mūzikas terapija gan sasirgušiem, gan veseliem cilvēkiem, ir tās nomierinošā iedarbība. Piemēram, klausoties Johana Pahelbela Kanonu Re mažorā, veseliem cilvēkiem mazinās satraukums, asinsspiediens un palēninās pulss, un tas ir daudz vērtīgāk par klusumu. Līdzīgi rezultāti panākti arī ar Baha, Vivaldi un Mocarta mūziku. Tie liecina, ka mūzika var palīdzēt arī cilvēkiem ar sirdsdarbības problēmām.

Mūzika maina garastāvokli: pareizā melodija acumirklī atbrīvo mūs no dusmām un depresijas un dod milzu enerģijas lādiņu. Svarīgi atrast pareizo mūziku pareizā stāvokļa radīšanai. Bieži vien mēs mūziku izvēlamies intuitīvi, taču mūziķis un mūzikas terapeits Dr. Džons Ortizs, kas to ir īpaši pētījis, ieteicis noteiktus skaņdarbus tūkstošiem pacientu. Piedāvājam nelielu ieskatu viņa muzikālajā ēdienkartē.

Mocarts, 35. simfonija Re mažorā jeb Hafnera simfonija, 41. simfonija Do mažorā jeb Jupitera simfonija

Bēthovens, 7. simfonijas La mažorā 3. daļa, Op. 92

Deivids Bovijs, Let’s Dance

Oasis, What’s The Story?

Stīvijs Vonders, Innervisions

Mūzika, lai atbrīvotos no depresīva noskaņojuma

Bēthovens, Mēnesnīcas sonātes (14. sonāte) ievaddaļa

Šūberts, Marche Militaire

Mendelsons, May Breezes

Vāgners, Liebestod no “Tristana un Izoldes”

The Beatles, She’s Leaving Home

Beach Boys, Good Vibrations

Iedvesmojoša mūzika

Šūberts, uvertīra “Rozamundei”, Op. 26

Šostakovičs, 5. simfonijas re minorā 2. daļa

Hendelis, Aleluja koris no “Mesijas”

Berliozs, Symphonie Fantastique

de Falla, rituālā ugunsdeja no simfonijas El Amor Brujo

The Beatles, Revolution

The Jam, This is the Modern World

Džons Lenons, Cold Turkey

Lai izveidotu savu dziedinošās mūzikas sarakstu, vērts klausīties mūziku, kas vislabāk patīk, bet vienlaikus izpildīt arī lietišķās kinezioloģijas testu, ko izstrādājis Dr. Džons Daimonds. Metode balstās uz Gudhārta testu, kurš atklāja, ka, saskaroties ar kaitīgām vielām (arī cukuru un ātrajām uzkodām), muskuļi kļūst vāji. Daimonds pielāgoja šo testu mūzikas izvēlei. Viņa tehnika, saukta par biheiviorālo kinezioloģiju, piedāvā acumirklīgu skaidrību par cilvēka reakciju uz apkārtējo vidi, kas pastiprina vai samazina dzīvinošo un dziedinošo enerģiju organismā.

Tas jāveic kopā ar partneri, draugu vai ģimenes locekli.Stāviet taisni ar seju pret partneri, labā roka brīva, kreisā roka taisni uz sāniem, paralēli grīdai. Partnera kreisajai rokai jābūt uz jūsu labā pleca stabilitātei, bet ar labo roku jāaptver jūsu kreisā roka mazliet virs plaukstas locītavas.

Tagad partnerim jūsu roka strauji un spēcīgi jāgrūž uz leju, vienlaikus jums ar visu spēku jāpretojas. Gandrīz visos gadījumos jūsu roka īpaši neizkustēsies no vietas.Tad atskaņojiet savu mīļāko skaņdarbu – vienalga, klasisko vai mūsdienu mūziku, – un tās laikā lūdziet partneri atkal pagrūst jūsu kreiso roku uz leju. Ja šī mūzika pazemina jūsu enerģiju, jūs vairs nespēsiet tik labi pretoties partnera rokas spiedienam. Savukārt, ja mūzika sniedz enerģiju, jūs viegli to izturēsiet un noturēsiet roku nekustīgi. Atklājot, kura mūzika jums sniedz enerģiju, pierakstiet to un veidojiet savu mūzikas bibliotēku, lai jūs vienmēr apņemtu dziedinoša skaņas enerģija.