Kāpēc cilvēki izvēlas destruktīvas attiecības? Skaidro psiholoģe
Ja cilvēks ir vientuļš, nelaimīgs, nedrošs un pēkšņi viņa dzīvē uzrodas kāds, kurš sniedz drošību, cerību, labsajūtu, cilvēkam sāk šķist, ka tieši šis cilvēks kā burvis pilnībā mainīs viņa dzīvi. Ja tā nenotiek, cilvēks saskata otrā to, ko vēlas un ko iztēlojas. Destruktīvas attiecības komentē psiholoģe un dziedniece Valentīna Ivanova.
Eiforija turpinās līdz brīdim, kad attiecības apgriežas otrādi – no mīlestības pārejot naidā, un saikne veidojas vēl ciešāka. Bieži vien otrs nespēj dot to, ko partneris no viņa gaida, jo ir satikušies un satuvinājušies divi emocionāli un dvēseliski savainoti cilvēki. Ne vienam, ne otram nav enerģijas, ar ko aizpildīt otra tukšumu, bet atrauties viņi nespēj, jo ievainojumi kā magnēti viņus tur kopā. Šādas attiecības ir destruktīvas, jo tajās nevar veidoties pozitīva enerģija, ievainojumi turpina sūrstēt, sāpēt, veidojas naids un ļaunums.
Ja māte ir emocionāli vēsa, dvēseliski atsvešināta no bērna, samīļo viņu formāli, noglaudot galvu vai uzsitot pa plecu, bērns visu laiku meklē viņas mīlestību. Bērns, kurš enerģētiski nav spējis pietuvināties mātei, vēlāk visu dzīvi centīsies viņai pierādīt, cik labs un vērtīgs viņš ir. Viss, ko viņš darīs, būs tulkojams kā "mīli mani". Šādam cilvēkam īstenībā nav vajadzīgs līdzvērtīgs partneris, vai arī viņš meklēs kādu, kas līdzinās mātei. Ja māte ir pārlieku gādīga un rūpīga, bērns aug infantils. Viņš nespēj izšķilties no olas kā cālis un pazaudē sevi. Mamma viņam ir kā vēja rādītājs, pie kura viņš turas, nespējot rast pamatu zem kājām. Tā veidojas pieauguši memmes dēliņi un mammas meitiņas. Kad vecāki kļūst veci, nevarīgi un mirst, šādi cilvēki iekrīt depresijā, jo viņi ir zaudējuši daļu no sevis.
