"Pastaigas" oktobra numurā - kultūras bagātība un gada izcilākie cilvēki kultūrā
Oktobris ir viens no tiem mēnešiem, kurā negribas nokavēt kultūras bagātību: pirmizrādes, izstāžu atklāšanas, kinofestivālus… Tieši tāpēc žurnāla “Pastaiga” oktobra numura lielā tēma ir gada izcilākie cilvēki kultūrā. Šoreiz mēs vēlamies izcelt tos, kuri mums šos brīnišķīgos svētkus, emocijas un priekpilnos brīžus sagādā baudīgai izgaršošanai.
Literatūrā rakstniece Dace Rukšāne izvirza rakstnieku, tulkotāju, redaktoru un literāro aģentu VILI KASIMU un viņa “SVEŠUMA GRĀMATU”
“Vilis Kasims (1986) manu uzmanību piesaistīja jau 2015. gadā ar romānu “Lielā pasaule” (“Mansards”). Toreiz, atceros, padomāju, ka ir cieši labi, bet, iespējams, nekā tālāk nebūs. Taču, kad pēc pieciem gadiem izdevniecībā “Orbīta” iznāca miniatūru krājums “Lizergīnblūzs”, es mazliet iemīlējos Kasima prozā un romānu “Atvaros” (2023, “Valters Dakša”) jau gaidīju – diemžēl tas dažādu iemeslu pēc neizskanēja pārāk skaļi, lai gan stāsts par diviem jaunības draugiem bija pelnījis, lai tiktu pamanīts.
Bet tad nu šogad rakstnieks, tulkotājs, redaktors un literārais aģents Vilis Kasims ir nobliezis kārtīgi, izdodot tādu kā autobiogrāfisku romānu esejās “Svešuma grāmata” (“Latvijas Mediji”), kas izpelnījies lasītāju sajūsmu, – viss mans burbulis ir lasījis, un visiem ir ļoti, ļoti paticis.
Es pati neilgi pēc grāmatas iznākšanas par šo darbu rakstīju: “.. elegants, noslīpēts, dziļš, poētisks un vienlaikus tik ļoti saprotams un tuvs (..) Te nesastapsit tik daudziem bērnības un pieaugšanas stāstiem raksturīgās novazātās klišejas, te nebūs ne grama virspusības vai ārišķības. Kasims griež ar asi trītu nazi, ļaujot brūcei asiņot, un pēc tam tikpat veikli visu sadziedē, atstājot aiz sevis gaišumu un smalkas rētas.”
“Svešuma grāmata” ir ieskats varoņa pieaugšanā – no tēva bērēm, cauri dažādām pasaules klejojumos sastaptām pilsētām un mīlestības/atmīlēšanās attiecībām līdz atgriešanās sūrajam saldumam un sava bērna pieredzēšanai.
Par laimi, šis nav klasiskais pieaugšanas stāsts, un šī tik dabiskā sirdsinteliģenta cilvēka dzīves sastāvdaļa nav pacelta psiholoģizētos varoņaugstumos. Stāstījums ir vienkāršs un skar sirdi. “Autobiogrāfisks” šajā gadījumā nav tradicionālā autobiogrāfija, ne tuvu ne. Kasims neriņķo ap sevi un savu nabu, bet iestājas mazliet atsvešināta vērotāja pozīcijā, kas ļauj viņa romānu uztvert atsevišķi, atdalīti no autora personības, un tas liecina par dziļu cieņu pret lasītāju.
Šis ir atgādinājums par visām tām reizēm, kad dzīvē esam jutušies sveši, neiederīgi, ārpus sava siltā un komfortablā viducīša, par visām tām reizēm, kad esam piedzīvojuši piedzimšanu, mīlestību un nāvi, kas raisa ne tikai līdzpārdzīvojumu, šausmas un asaras (es vairākkārt raudāju), bet arī paša dvēseles nobriešanu.
Patiešām – es reti raudu, lasot literatūru, vēl daudz retāk tas notiek, lasot latviešu literatūru (jo nu, zin’, mēs visi te cits citu pazīstam, varam paraudāt par dzīviem cilvēkiem, ne grāmatām), taču “Svešuma grāmata” mani patiešām aizkustināja līdz pašiem dziļumiem un tā, kā pēdējā laikā mēdzu aizkustināties tikai no trāpīgas pilnasiņu dzejas.”
Arhitektu biroja “Sudraba Arhitektūra” dibinātājs Reinis Liepiņš izceļ Rīgas Vāgnera nama projekta ekspozīciju šā gada Venēcijas arhitektūras biennālē.
Latvijas arhitektūrā pēdējā gadā ir uzbūvētas daudzas kvalitatīvas ēkas, kas apliecina mūsu valsts spēku un spēju radīt augstas tehnoloģijas un tīras estētikas arhitektūru. Kā dažus piemērus starp daudziem var minēt koka ēku – bērnudārzu Salaspilī (“Made Arhitekti”), optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotni Līvānos (arhitekte Antra Saknīte), viesnīcu “OTTO” Pāvilostā (arhitekte Rasa Kleina) un Tabakas fabrikas pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijai Rīgā (arhitektu birojs “NRJA”).
Bet vēlos izcelt citu, varbūt mazāk pamanītu – arhitektes Zaigas Gailes un uzņēmēja Māra Gaiļa Rīgas Vāgnera nama projekta ekspozīciju šā gada Venēcijas arhitektūras biennālē. To bija iespēja apskatīt klātienē nupat augustā. Lai arī ekspozīcija ir neliela, tomēr projekts ar savu vērienu, stilu un stāstu par Riharda Vāgnera dzīves gājumu 19. gadsimtā starp Vāciju, Angliju, Venēciju un Rīgu šajā kontekstā pamatīgi uzliek Latviju uz Eiropas kartes. Un tie apmeklētāji, kas šo ekspozīcijas un lielo ēkas maketu apskatīja, noteikti sajuta šo saikni starp Venēciju un Rīgu. Tāpat kā Rīgas vietu Eiropas vēsturē. Tas Latvijai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs – pasaules atzinība un aicinoša ziņa, kas apliecina labu dzīvi un kultūru Latvijā! Un tehnoloģisko varēšanu un finansiālās iespējas šo visu realizēt. Un nevis bailes no austrumu kaimiņa, jo viņa mērķis ir tieši šādas bailes. Vēl varat pagūt apskatīt Rīgas Vāgnera nama projektu Venēcijā, “Palazzo Cantarini Polignac”, pie Akadēmijas tilta, līdz šī gada 23. novembrim.”
Nozares eksperti izcēla arī gada cilvēkus dizainā, kino, klasiskajā un populārajā mūzikā, modē, vizuālajā mākslā un teātrī. Vairāk lasi žurnāla “Pastaiga” oktobra numurā.
Vēl numurā:
Krāsu karalis Pjerpaulo Pičoli
Pandēmijas drudža karstumā viņš centās dziedēt publiku ar bezrūpīgi balto. Dramatiskā paša dzīves pavērsienā izvēlējās melno. Par modes sensāciju kļuva viņa neona krinolīni. Viņam ir pat savs personīgais rozā tonis. Nav šaubu, ka neviens mūsdienu dizainers tā nejūt krāsas kā itālis Pjerpaulo Pičoli. Nesen viņa karjerā ierakstīts episks notikums – pērn aizgājis no modes nama “Valentino”, pēc gadu ilga atvaļinājuma Pičoli parakstīja līgumu ar “Balenciaga”.
Māra Lāce: Latvijas mākslai ir sava gaisma un identitāte
Māra Lāce ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore jau vairāk nekā divdesmit gadu, bet ar mākslas vēstures pētniecību nodarbojas visu savu profesionālo mūžu. Diez vai Latvijā ir labāks eksperts, kam jautāt: vai Latvijas mākslai ir sava identitāte, un, ja ir, tad kāda tā ir?
Gan par īpašo Latvijas mākslā, gan par piramīdu pasūtījumiem, paaudžu cīņu un mākslas vērtību, alu zīmējumiem, viltojumiem un mākslīgo intelektu, un, protams, LNMM nākotni ar Māru Lāci sarunājas Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja. Viņas pārraudzībā ir viena no lielākajām privātajām Latvijas mākslas kolekcijām, kas, tāpat kā LNMM krājums – kaut arī krietni mazākā mērogā –, atspoguļo Latvijas vēstures un sabiedrības attīstības pārmaiņu laikus un to pastāvīgo mijiedarbību ar pasaules mākslas elpu.
Stūrmanis
Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš svarīgajā amatā nu jau pavadījis vairāk nekā gadu. Taču cilvēks nav tikai viņa amats. Šoreiz par to, kas ārpus darba pienākumiem.
Itālijas gaisma
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vēl līdz 30. novembrim skatāma patiešām grandioza izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”. Šis ir unikāls notikums Latvijas muzeju vēsturē – pirmo reizi mēs savās mājās eksponējam tik apjomīgu mākslas darbu kolekciju no slavenākā Florences muzeja – Ufici mākslas galeriju krājumiem. Bet jo īpašāku šo ekspozīciju padara tās kuratoru iecere rādīt 74 no Itālijas atceļojušos meistardarbus dialogā ar 47 izciliem Latvijas mākslinieku darbiem, kas radīti tajā pašā laika ietvarā – no 19. gadsimta otrās puses līdz pat 20. gadsimta vidum.
Raimondam Staprānam 99
“Vēl nesen gleznotājs Raimonds Staprāns un viņa kundze Ilona bieži bija sastopami Rīgas teātru skatītāju rindās, taču mēs tuvāk iepazināmies viņu mājās Sanfrancisko, kur nokļuvu, pateicoties Vides filmu studijas veidotajai filmai “Sarkanais šķūnis”. No teātra un literatūras tiku iemesta kino un vizuālajā mākslā, un nu tapis šis raksts – kā sveiciens Raimondam Staprānam viņa 99 gadu jubilejā,” raksta “Dziļā skaņa” autore Ieva Struka.
Skaista savā vecumā
Pēdējos gados vērojamas būtiskas izmaiņas skaistumkopšanas pretnovecošanas segmentā. Izmisīgi centieni par katru cenu izskatīties jaunākai nu jau izraisa smaidu, tagad uzmanības centrā ir personība, kas vēlas novecot estētiski glīti un labi izskatīties pati savos gados. Uzvaras gājienā devusies preventīvā medicīna, kas runā par holistisku pieeju – ārējā izskata, iekšējo orgānu un mentālās veselības kopumu. Tikai vienlīdz atbildīgi rūpējoties par kopuma visām daļām, var sasniegt ilgtspējīgu rezultātu.
Stila stāsts: Rudens saules karstumā
Siltas rudens dienas ir dabas dāvana – mēs tās izmantojām, lai demonstrētu modernu sezonas apģērbu, spēlējoties ar dažādām faktūrām, izceļot izteiksmīgākās ķermeņa līnijas un pat nedaudz atkailinoties. Jo ziema joprojām ir aiz kalniem!
Stila vizītkarte: Enerģijas likums
Iespējams, pieprasītākā sieviešu fotogrāfe Latvijā. (Vīriešus viņa nefotografē.) Iespējams, arī dārgākā. KOSHUMM. Izcilas gaumes īpašniece ar apskaužamu prasmi dzīvot skaisti. Liāna Brūvere.
