Uz Tartu! Ko šovasar piedzīvot Eiropas kultūras galvaspilsētā

Atjautība pāri visam!

Nav daudz tā, ko gribētos atcerēties no padomju laikiem, tomēr padomju cilvēku spēja radoši un asprātīgi izgudrot un pašu rokām uztaisīt lietas, kas citādi nebija pieejamas (un tolaik taču tik daudz kas nebija pieejams!), nudien bija apbrīnojama. Mūsdienās, kad par vadmotīvu kļuvusi ilgtspējīga domāšana kā pretstats patērētājkultūrai jeb pārmērīgai jaunu lietu iegādei, otrreizējā pārstrāde un “dari pats” ideja atkal iemantojusi sabiedrības interesi. Izstāžu projekts “Veļasmašīna, kas izgatavota no bietēm” piedāvā smelties padomus, gudrību un atjautību no mūsu priekšgājēju pieredzes vai pakavēties nostalģiskās bērnības atmiņās. Igaunijas Ceļu muzejs iepazīstinās ar visdažādākajiem garāžās tapušajiem auto un moto izgudrojumiem, kas pārsteidzošā kārtā spēja arī pārvietoties pa ceļiem. Igaunijas Lauksaimniecības muzejs akcentēs pašdarīšanas pieeju dārzkopībai un konservēšanai, kā arī tekstilizstrādājumu un lauksaimniecības tehnikas uzburšanu no tā, kas ir pie rokas. Savukārt Tartu Pilsētas muzejs apkopojis stāstus par to, kā cilvēki mācēja vecu pārvērst jaunā un paši izgatavoja apģērbu, kosmētiku, aprīkojumu dažādiem vaļaspriekiem un pat sadzīves tehniku. No 24. aprīļa līdz 31. decembrim. peedistpesumasin.ee

Attiecību spēcināšanai (vai pārbaudei)

Mazliet neparasts bet ļoti intriģējošs pasākums ir reizi mēnesī organizētie orientēšanās pārgājieni pāriem (šogad jau otro gadu). Līdz ar Dienvidigaunijas taku iepazīšanu to piedāvājumā ir aizraujoša, humoristiska, piedzīvojumiem bagāta un terapeitiska sportiskā rosība ar labu nodomu – stiprināt pāra savstarpējās saites. Katrs pārgājiens veltīts citam attiecību pamatelementam, un tā aktivitāšu pieturas veidotas sadarbībā ar pāru un ģimenes psihoterapeiti Piretu Evertu. Lai izvairītos no kolektīva burziņa un šis tiešām būtu laiks divatā, katram pārim iedala savu starta brīdi. Rekordpāris piedalījies jau deviņos pārgājienos – viņiem iepatikās! Katra mēneša pēdējā sestdienā. loodusseiklused.ee

Sirreāli notikumi

Mākslas un kultūras aprindās šogad atzīmē sirreālisma simtgadi – tieši tik gadu pagājis, kopš rakstnieks un dzejnieks Andrē Bretons publicēja pirmo sirreālisma manifestu. Lai arī neviens no igauņu māksliniekiem sirreālismam nav veltījis visu savu radošo darbību, vissistemātiskāk šajā virzienā darbojies tieši Tartu iemītnieks – mākslinieks Ilmars Malins (1924–1994). Un pilsētai tas ir iemesls svinēt: Tartu Mākslas muzejā būs apskatāma Ilmaram Malinam veltīta izstāde “Mūžības mirdzums”. Turpat tiks eksponēta arī starptautiska sirreālistu izstāde, ko papildinās ieskats igauņu sirreālistiskajās karikatūrās un animācijā. No 16. marta līdz 21. jūlijam. tartmus.ee No 4. aprīļa līdz 8. septembrim. erm.ee

Foto paraksts: Ilmars Malins. “Lēciens.” 1970. gads.

Laikmetīgais sirreālisms

Gandrīz droši var apgalvot, ka spilgtākā un pamanāmākā Tartu projekta “Sirreālismam – 100” sastāvdaļa būs Krisas Lemsalu (1985) personālizstāde “Donatella. Dzīves spirāle”, par kuru pati māksliniece līdz izstādes atklāšanai komentārus sniedz skopi, tāpēc tās saturs ir tikai nojaušams. Taču skaidrs ir tas, ka Lemsalu patlaban ir ne vien spožākā Igaunijas laikmetīgās mākslas personība (2019. gadā viņa pārstāvēja Igauniju Venēcijas biennālē), bet arī viena no jaudīgākajām un interesantākajām savas paaudzes māksliniecēm visas Baltijas un pat vēl plašākā kontekstā.

Savas mākslinieciskās idejas Krisa Lemsalu realizē kā krāšņas, muzikālas performances un košas daudzelementu instalācijas. Viņa meistarīgi izmanto savu keramiķes izglītību, atveidojot dažādas ķermeņa daļas. Tās kļūst par elementu daudzslāņainos objektos, kuros sirreālistiskās ainās apvienoti vēl citi materiāli: tekstilizstrādājumi, kažokādas, vilna, silikons, atrasti priekšmeti vai jebkas cits, kas noder mākslinieces mežonīgajai tēlainībai.

Taču īsti laikmetīgu Lemsalu padara spēja uztaustīt aktualitātes. Viņas darbos saskatāmas gan feminisma idejas un sievietes seksualitāte, gan raganiskais aspekts un savu sakņu meklējumi, gan sociāli nozīmīgas tēmas. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese akcentē mākslinieces drosmi: “Krisas darbus raksturo gan uzdrīkstēšanās, gan provokācija, jo tie ir spilgti, intensīvi, pārsteidzoši un brīžiem pat nepatīkami. Tie it kā atgrūž un pievelk vienlaikus. Kā darbojas šis paradokss – to tad arī jādodas lūkot! No 16. marta līdz 21. jūlijam Tartu Mākslas muzejā. tartmus.ee

Vairāk par notikumiem Eiropas kultūras galvaspilsētā lasi jaunākajā žurnāla “Pastaiga” numurā.