Rīgā aplūkojams viens no populārākajiem darbiem spāņu glezniecībā - Velaskesa “Galminieces”

Kā ziņots iepriekš, projektu realizē Spānijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Rīgas domi un Prado muzeju, kā arī ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti. Izstāde vienlaikus ir viena no vēstniecības kultūras aktivitātēm Spānijas prezidentūras ES padomē (2023. gada otrajā pusgadā) ietvaros. Tās atklāšanā piedalījās arī pats Prado muzeja direktors, Migels Falomirs Fauss.

Prado pilsētvides projekts savas gaitas uzsāka 2015. gadā vairāku Latīņamerikas valstu galvaspilsētu ielās, iznesot gleznas no Prado muzeja ārpus telpām un padarot tās pieejamas plašākam skatītāju lokam. 2019. gadā, atzīmējot muzeja otro simtgadi, šis projekts uzņēma jaunus apgriezienus, apceļojot dažādas pilsētas pašā Spānijas teritorijā. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā. 

Šo brīvdabas izstādi veido Prado muzeja nozīmīgāko meistardarbu lielformāta reprodukcijas to oriģinālajā izmērā (mērogā 1:1). Rīgā skatāmi piecdesmit darbi, kurus gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants u.c., lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību. Izstādes mērķis ir padarīt mākslu pieejamāku sabiedrībai, nepiespiestā veidā izglītojot to un veicinot interesi par mākslu un klasiskajām vērtībām. Tādējādi apmeklētājs var doties nelielā ceļojumā, gūstot ieskatu par dažādajām glezniecības skolām, kuras veido Prado muzeja māksliniecisko panorāmu, sākot no 12. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pašam sākumam.

Viena no populārākajām gleznām spāņu glezniecībā ir Djego Velaskesa “Galminieces” (oriģinālā “Las Meninas”), kas tapusi 1656. gadā. Tajā attēlota tā laika Spānijas karaļa Felipes IV ģimene un karaliskā galma aina, kurā infanti Margaritu ieskauj pils kalpotāju grupa, tostarp divas "menīnas" jeb galma dāmas, kas viņu apkalpo, sargs, fonā – kambarsulainis un pats mākslinieks, kurš strādā pie liela audekla. Spoguļa atspulgā redzami Margaritas vecāki Felipe IV un Mariana no Austrijas, kuri šķietami vēro šo ainu. Ar šo grupas portreta palīdzību Velaskess pauž pārdomas par Spānijas monarhiju, kā arī par sevis paša un savas mākslas godu.

Tāpat izstādes kolekcijā izceļams spāņu impresionista Hoakina Soroljas  darbs “Zēni pludmalē”, kurā meistarīgi attēlotas gaismas rotaļas uz ūdens. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma spāņu gleznotājiem, turklāt jāpiebilst, ka šogad simtgades ietvaros kopš mākslinieka nāves Spānijā tiek īstenota plaša kultūras programma, mākslas pasaulē to dēvējot par “Soroljas gadu”.

Ņemot vērā, ka izstādē attēlotas gleznas vai to fragmenti to oriģinālajā izmērā, ko pieļauj izstādes formāts, var gūt priekšstatu par iespaidīgo altārgleznu ar nosaukumu “Svētā Dominika no Silosas iesvētīšana bīskapa kārtā” (autors Bartolomē Bermeho), kas tapusi 15. gadsimtā un ir viens no reprezentatīvākajiem spāņu gotikas glezniecības darbiem.

Vēl viens “dārgums”, ko glabā Prado muzejs, ir flāmu gleznotāja Hieronīma Bosa darbs “Pasaulīgo baudu dārzs”, kura fragments skatāms arī šajā izstādē Rīgā, tomēr ņemot vērā triptiha sarežģītību un lielo izmēru, to noteikti ir vērts apmeklēt klātienē, esot Madridē.

Lai gan pašā muzejā nav atļauts uzņemt foto ar gleznām, tās iespējams apskatīt un lejupielādēt muzeja oficiālajā mājaslapā (www.museodelprado.es). Ja pašā muzejā pie tām fotografēties nedrīkst, tad Rīgā tās droši var apskatīt tuvplānā un fotografēties pie tām pēc sirds patikas.

Ieeja izstādē “Prado Rīgas ielās” Esplanādes parkā Rīgā ir bez maksas un gleznas pieejamas apskatei jebkurā diennakts laikā vēl tikai līdz 14.augustam.