27 gadus vecais šefpavārs Kaspars Reveliņš dzīves pēdējā maltītē ēstu auksto zupu

Ja tev vajadzētu par sevi pastāstīt pavisam svešam cilvēkam, ko tu teiktu?

Vienkāršs cilvēks ar savu dzīves redzējumu un mērķiem.

Kāds bijis tavs karjeras ceļš?

Pēc pamatskolas, nezinādams, ko īsti gribu darīt, izvēlējos kulinārijas profesiju ar domu, ka tā vienmēr noderēs, ja arī pēc tam iešu citu ceļu. Uzsākot praksi un izprotot profesijas kultūru, jutu, ka to iemīlu. Pirmajā darbavietā ātri sapratu, ka Latvijā kulinārā kultūra vēl nav spēcīgi attīstīta. Ceļojot kopā ar sievu, par galamērķi izvēlējāmies Kipru, kur darbu atradām uzreiz. Tur arī iepazinu šo pasauli plašāk: ko nozīmē būt šefpavāram, no kā jāatsakās, kas jāziedo veiksmes vārdā?

Atgriezies strādāju Grand Hotel Kempinski Riga restorānā Stage 22 par Chef de Partie (noteiktas virtuves līnijas pavārs, kurš atbildīgs par noteiktu gatavošanas jomu, – aut. piez.) un trīs gadu laikā esmu nonācis līdz šefpavāra amatam. Grand Hotel Kempinski Riga man ir dotas dažādas iespējas mācīties: gan no lieliskiem šefpavāriem, gan pieredzes komandējumos Austrijā un Vācijā.

Par ko bērnībā sapņoji kļūt?

Pirmais sapnis, ko atceros, – ugunsdzēsējs.

Kas ir tavs lielākais sasniegums līdz šim?

Lieliskas sievas apprecēšana un meitas piedzimšana. Karjeras ziņā – kļuvu par Stage 22 šefpavāru, izveidoju savu ēdienkarti.

Kas tavu radošo rokrakstu atšķir no kolēģu stila?

Es sevi neierobežoju ar konkrētu kulinārijas stilu. Negribu ielikt sevi rāmītī un skatīties tikai vienā virzienā. Tas atspoguļojas arī Stage 22 ēdienkartē, kur ir vairāki kulinārie stili un tehnikas.

Kas tev pavārmākslā patīk visvairāk?

Personīga pieeja katram klientam. Veidot specializētu ēdienu, kas pārsteigs un būs interesants.

Kādu ēdienu tu izvēlētos savā pēdējā maltītē?

Auksto zupu.

Cik lielu uzmanību pievērs savam ēdienam ikdienā?

Noteikti ne tik daudz, cik vajadzētu. Kā jebkurš savas jomas profesionālis, cenšos atpūsties no darba, manā gadījumā tas nozīmē – mazāk domāt par ēdienu. Gandrīz katru rītu gatavoju brokastis sievai, protams, gatavoju arī brīvdienās, bet tie ir vienkārši ēdieni, ko konkrētajā mirklī kārojas.

Kur iepērcies, cik bieži, ko izvēlies?

Ikdienas vajadzībām pārtikas veikalos vai tur, kur ir man nepieciešamais. Nešķiroju veikalus pēc vārda, izvēlos tos, kas ir tuvāk un pieejamāki.

Kāpēc, pēc tavām domām, pārtikas produktiem pilnā ledusskapī parasti “nekā nav”?

Man, jomas profesionālim, arī pašam tā ir! Manā gadījumā iemesls ir tas, ka tur nav tā, ko noteiktajā brīdī gribētos. Tomēr vienmēr var atrast, ko uztaisīt. Mūsdienās, kad viss ir tik brīvi pieejams, paši bieži nesaprotam, ko vēlamies.

Kas ir tavi elki, iedvesmas avoti, autoritātes?

Man īsti nav elku vai autoritāšu, es esmu es pats un necenšos kādam līdzināties. Par dzīves skolotāju uztveru savu Kipras šefu Kiriaku Georgiu, kurš ir labs draugs un padomdevējs.

Kāds ir labākais padoms, ko esi no kāda saņēmis?

Neraizēties par lietām, ko nevar mainīt. Ja var mainīt, tad kāpēc raizēties? Tāpat – būt vienkāršam un patiesam pret sevi.

Par ko mīli pasmieties?

Par neviltotām dzīves situācijām.

Kas tevi aizkustina?

Ģimene.

Cik svarīgs tev ir savs vizuālais tēls? Un kā tu veido savu imidžu?

Labs jautājums, par kuru pat īsti neesmu aizdomājies, tāpēc atbilde ir pavisam vienkārša: es esmu tas, kas esmu. Necenšos sevi samākslot vai pārspīlēt.

Kā atpūties, lai atpūstos?

Izvēdinot galvu no visa, kas sakrājies. Patīk satikt ģimeni, darīt to, ko nedaru ikdienā. Kā jau mazpilsētā augušam, man ir nepieciešams miers un klusums.

Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Patlaban abi ar sievu audzinām meitu, tāpēc brīvā laika atliek maz. Kad izdodas, cenšos aizbraukt pamakšķerēt vai nodarboties ar jauno hobiju airsoft kaujām – izskrieties un izvēdināt galvu.

Vai tev ir mājdzīvnieki?

Pašlaik ir kaķis Mellene. Bet kādā dzīves posmā noteikti būs suns, kad tam būs laiks un pareizā vieta.

Laimes mirklis ir...

... meitas smaids.

Kas tevi visvairāk pārsteidz šajā pasaulē?

Cilvēki, to dažādība.

Tu mēdz savu vārdu ievadīt Google meklētājā?

Nē, man tas nav svarīgi.

No kā tu varētu atteikties karjeras dēļ?

Esmu atteicies un ziedojis jau pārāk daudz. Galvenokārt tas ir karjerai ziedotais laiks.

Ar ko sākas tava diena?

Ar sievas un meitas noskūpstīšanu.

Kādu mūziku tu klausies?

Tas atkarīgs no garastāvokļa, bet ikdienā klasisko, smago rokmūziku.

Kas tev šķiet visgrūtākais dzīvē?

Atrast savu īsto vietu, kur justos laimīgs un ar sevi apmierināts. Ne tikai karjerā, bet galvenokārt dzīvē.

5 dzīvē gūtās atziņas/secinājumi

1. Laiks ir svarīgāks par naudu.

2. Lai spētu būt laimīgs, ir jāizprot sevi.

3. Mēs katrs esam citāds.

4. Cilvēki kļūdās.

5. Ikviens spēj ietekmēt un mainīt citu cilvēku dzīves.