Grima māksliniece Līva Drešere iesaka vairāk smaidīt: "Tas ir skaisti un atbruņojoši"

Viņas radošajā CV ir gan desmitgadi ilgs darbs Nacionālajā teātrī, gan projekti ar labākajiem Latvijas popmūziķiem.

Kāds bijis tavs karjeras ceļš?

Pabeigusi Birutas Mageles stilistu skolu, kādu laiku dzīvoju ar pieciem latiem nedēļā, un bija zināmas šaubas, vai esmu izvēlējusies īsto karjeru. Izsūtīju neskaitāmus CV un portfolio, līdz skolas direktore ieteica mani Nacionālā teātra frizieru dienesta vadītājai. Visi cilvēki, ar kuriem nācies gadu gaikā līdzdarboties, atstājuši nozīmīgas pēdas manā izaugsmē, radošajā virzībā un attīstībā. Par to arī paldies! Nopietns pagrieziena punkts bija Reiņa Sējāna un Elzas Leimanes projekts Vārna, kuras komandā mani pieaicināja kostīmu māksliniece Madara Botmane. Tieši tur sastapu cilvēkus, kas pietuvināja mani citām mākslas jomām.

Par ko sapņoji kļūt bērnībā?

Gribēju kļūt par arheoloģi, frizieri, mākslinieci. Īsu brīdī domāju par aktierstudijām, bet vēlāk apjautu, ka vēlos būt aktiermākslai otrā pusē. Būt tur, kur notiek radošais pārtapšanas process.

Kāds ir tavs lielākais sasniegums līdz šim?

Profesionālajā jomā gandrīz dekādi ilgs darbs Nacionālajā teātrī, kur esmu friziere/grima māksliniece. Sadarbība ar Latvijas mūziķiem un apvienībām, radošās brīvības piepildīti projekti. Ir bijis prieks un gods pielikt savu roku un iztēli, radot tēlus Instrumentu, Lindas Leen, Carnival Youth, Intara Busuļa, Tautumeitu un Prāta vētras videoklipiem. Apjomīgākais un izaicinošākais darbs bija tēlu radīšana grupas Prāta vētras koncertfilmai Gads bez kalendāra.

Ir pacilājoši, kad darbs, kurā arī tu esi bijusi maza daļiņa, iegūst atzinību, nomināciju vai balvu. Man ir izdevies atrast savu ceļu un piepildījumu. Būt kopā ar iedvesmojošiem cilvēkiem, kuri ceļ augšup citus, darot to, kas viņiem pašiem svarīgs.

Kas, tavuprāt, izceļ tavu radošo rokrakstu, atšķir to no citiem?

Katra meistara rokraksts atšķiras, jo tas ir roku darbs, ko virza iekšējā pasaule. Manā rokrakstā jūtams tas īpašību, prasmju un pasaules redzējums, kas piemīt tikai man. Ar savām unikālajām un individuālajām darba spējām katrs risinām savus uzdevumus, īstenojam savas idejas un, galvenais, ar tām pievēršamies cilvēkam, ar kuru strādājam.

Kas tev grima mākslā patīk vislabāk?

Pirms pāris dienām ar kolēģi aktieri Mārtiņu Brūveri runājām par to, ka ir patīkami uzreiz redzēt sava darba rezultātu. Šī šķiet tāda gaistoša radīšana, ja vien netiek iemūžināta. Nebeidzamas transformācijas, pat mazākā nianse var radīt citu iespaidu un atšķirīgu noskaņu. Un tas maģiskais mirklis, kad iztēlē projicētu tēlu, ideju, sajūtu izdodas iemiesot dzīvē – citiem redzamā, sataustāmā, vēstošā, domas rosinošā formā.

Kādiem darbiem tu dod priekšroku?

Maksimāli dažādiem, jo tie atsvaidzina ikdienu. Teātra izrādes, koncerti, fotosesijas, filmēšanas, darbs ar individuāliem klientiem... Ir tonuss un daudzveidība. Ļoti patīkami ir radošie darbi ar brīvu domas lidojumu. Piemēram, kino jomā manam darbam ne vienmēr jābūt ļoti redzamam, vairāk jaušamam un piemērotam situācijai un videi. Patīkamas ir reizes, kad klients izvēlas atgriezties pie manis kā pie meistares, lai justos aprūpēts un dotos prom kaut nedaudz pašpārliecinātāks un priecīgāks.

Kas ir tavi elki, iedvesmas avoti, autoritātes?

Mana mamma. Viņā ir viss: atbalsts, spēks, trauslums, sievišķība, vienkāršība un neizmērojama cilvēkmīlestība. Iedvesmas avoti ir visapkārt: dabā, mūzikā, mākslā, literatūrā, kino. Jābūt tikai gatavai tvert! Neskaitāmas iedvesmojošas personības – no Mikelandželo līdz grima māksliniecei Patai Makgrātai, kuru apbrīnoju vēl pirms interneta laikmeta. Un šis Pikaso citāts: “Iedvesma ir, bet tā mūs atrod, ja strādājam.”

Labākais padoms, ko esi no kāda saņēmusi.

Komandā ir spēks.

Kas tevi aizkustina?

Īstas emocijas, dzīvesstāsti, cilvēki, kuri kaislīgi dara vai velta sevi tam, kas viņus dara laimīgus.

Cik svarīgs tev ir tavs vizuālais tēls? Kā tu to veido?

To ietekmē darba ikdiena. Bieži uzvar komforts, balansēju starp sportisko un māksliniecisko stilu. Vados pēc vajadzībām un sajūtām. Ja nepieciešamas jaunas kedas, tad arī nopērku. Ja ieraugu kādu īpašu pērli, iespēju robežās izvērtēju un sev neliedzu, ja jūtu, ka tā ir mana.

Kur iepērcies, cik bieži to dari un ko izvēlies?

Pirms vairākiem gadiem draudzenes ieteiktajā Dominikas Loro grāmatā Vienkāršības māksla atradu vērtīgas domas par dienišķajām anturāžām un lietām ap mums. Proti, labāk mazāk, bet kvalitatīvas un nozīmīgas lietas ar stāstu, ko patiešām izmantojam un gūstam prieku, liekot tās lietā.

Cik lielu uzmanību pievērs pati savam meikapam?

Tam veltu 10–15 minūtes dienā. Paštēls un izskats ir arī mana darba vizītkarte. Bet ir dienas, kad sejas krēms ir vienīgais, ko vēlos klāt uz sejas.

Ko tu, profesionāle, uzskati par lielāko kļūdu cilvēka tēla izvēlē?

Cilvēki cenšas akli sekot tendencēm, kopēt un līdzināties kādam citam, tā zaudējot savu identitāti un neatkārtojamos vaibstus. Aizmirst mīlēt un pieņemt sevi.

Vari dot kādu padomu, skaistuma formulu?

Smaidiet! Ar acīm vai lūpām. Tas ir skaisti un atbruņojoši.

Kā tu atpūties?

Kad var neskatīties pulkstenī, telefonā, ļauju apstākļiem un savām vēlmēm veidot piepildītu un harmonisku dienas ritējumu. Pavadu laiku ar saviem cilvēkiem… Patīk pazust dabā. Dodos tuvākos, tālākos braucienos, pārgājienos. Cenšos piedzīvot un izbaudīt šo notikumu, ko sauc par dzīvi.

Kas tevi visvairāk pārsteidz šajā pasaulē?

Cilvēka gara un gribas spēks. Tas, cik neparedzamos veidos strādā kosmoss, proti, nejaušības faktors, kuram bieži ir tik liela nozīme. Diemžēl arī tas, ka viss plūst un mainās, bet cilvēce, maigi izsakoties, vēl aizvien kāpj uz tiem pašiem grābekļiem.

Ar ko sākas tava diena?

Patlaban vairāk nekā jebkad iepriekš ar acu atvēršanu un apzināšanos, ka jau tas ir daudz – pamosties mierā, drošībā un siltumā.

Kādu mūziku tu klausies?

Visdažādāko. Nesen pa radio dzirdēju mazliet piemirsto Enigma dziesmu Return to Innocence. Fantastiska dziesma un vēstījums. Tās klipu nebiju redzējusi gadiem, bet atceros, ka tas bija viens no pirmajiem, kuru, bērns būdama, apjautu kā četru minūšu stāstu, kas neatstāj vienaldzīgu.

Kas tev šķiet visgrūtākais dzīvē?

Samierināties ar bezspēcību un bezjēdzību.

5 dzīvē gūtās atziņas /secinājumi

1. All you need is love.
2. Izturies pret citiem tā, kā tu vēlies, lai citi izturas pret tevi.
3. Ne vienmēr šķietamais ir esošais.
4. Ja nevari mainīt notiekošo, vari mainīt savu attieksmi un reakciju uz to.
5. Kamēr vien no rītiem saule lec, nav par vēlu rīkoties, lai realizētu savus sapņus un attīstītu sevis labāko versiju.