Top dokumentāla filma par Ukrainas sieviešu likteņiem Latvijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
Droši vien viņas savā dzīvē nekad nesatiktos, ja liktenis nebūtu šīs ukraiņu sievietes savedis kopā Latvijā. Kā viņas izkļuva no Krievijas okupētajām teritorijām, ko nozīmē vienai būt atbildīgai par visu jaunajā dzīvē, ko teikt bērniem, ko nozīmē dzirdēt vīru reizi diennaktī noteiktā laikā un, kas notiek, ja viņš nepiezvana. Kā rast sevī spēku turpināt… atbildes uz šiem jautājumiem meklē topošās filmas "Sievietes bez vīriešiem" varones. Filma top sadarbībā ar Latvijas kino profesionāļiem, un tās tapšanai ļoti vajadzīgs skatītāju finansiāls atbalsts.
Kadri no filmas "Sievietes bez vīriešiem" - par kara plosītās Ukrainas sieviešu dzīvi Latvijā
Ukrainas režisore, žurnāliste un scenāriste Marina Nazarenko, kas kara dēļ ir radusi patvērumu Latvijā, sākusi darbu pie dokumentālās filmas "Sievietes bez vīriešiem" - par Ukrainas sieviešu dzīvi bēgļu gaitās Latvijā. Filmas veidošanā piedalās arī atzīti Latvijas kino profesionāļi - režisore, scenāriste un producente Una Celma un operators Aleksandrs Grebņevs.
Filmas veidošana ir dārgs process, tāpēc tās veidotāji lūdz finansiālu atbalstu skatītājiem, pretī solot gan emocionālu gandarījumu, gan arī taustāmus labumus - ielūgumus uz filmas pirmizrādi, vārda un uzvārda pieminēšanu titros, cienāšanu ar īstu ukraiņu boršču, īpašu kinoseansu dāsnākajiem ziedotājiem u.tml. "Katrs saziedotais eiro tiks novērtēts, jo tas ļaus mums labāk pavēstīt stāstu, kas tagad ir tik ļoti aktuāls," saka radošā komanda. Filmas uzņemšanai tās veidotāji cer savākt 9990 eiro.
Atbalstīt dokumentālās filmas "Sievietes bez vīriešiem" uzņemšanu var šeit:
Topošās filmas varones ir vienkāršas Ukrainas sievietes-mātes, meitas, sievas, kas devušās bēgļu gaitās kara dēļ. Sievietes no visdažādākajiem Ukrainas nostūriem. Droši vien viņas savā dzīvē nekad nesatiktos, ja liktenis nebūtu šīs sievietes savedis kopā Latvijā. Kā viņas nolēma doties uz svešu zemi, kā izkļuva no Krievijas okupētajām un bombardētajām teritorijām, kā viņas sagaidīja jaunā dzīve, kā atrast vietu šajā jaunajā realitātē, kā būt vienai par visu atbildīgai, atrast dzīvesvietu, darbu. Kā tikt galā ar savu iekšējo krīzi, kā nesajukt prātā ilgās pēc savām mājām. Ko teikt pašu bērniem, ko nozīmē dzirdēt vīru reizi diennaktī noteiktā sarunātā laikā un, kas notiek, ja viņš nepiezvana. Kā atrast sevī spēku turpināt…atbildes uz šiem jautājumiem meklē filmas "Sievietes bez vīriešiem" varones.
Marina ir ne tikai filmas režisore, bet arī viena no filmas varonēm. Viņa ieradās Latvijā no Kijivas ar 15 gadu veco dēlu un pusotra gadu veco meitiņu, atstājot Ukrainā vīru. Marina strādāja Kijivas televīzijā par scenāristi un režisori un cer, ka varēs jau pavisam drīz atgriezties dzimtenē.
Ļuba ir moderno deju trenere no Odesas. Kad pilsētai sākās uzlidojumi, viņa paņēma ne tikai savus trīs bērnus, bet vēl trīs citus paziņu bērnus, un devās bēgļu gaitās. Tagad viņa vada deju treniņus šeit, Rīgā.
Veterinārārsti Tatjanu ar meitiņu no Harkivas uz Latviju atveda brīvprātīgais bēgļu transportētājs Edmunds. Tatjanai vairs māju nav, palikusi tikai sabombardētās mājas bilde telefonā. Edmunds, ieraugot Mālpilī Tatjanai ierādīto vietu, nolēma sievieti ar visu bērnu paņemt uz laiku pie sevis. Nu vecpuiša dzīvoklī ir sieviete un bērns.
Ļuda ir Latvijā kopā ar saviem diviem dēliem un mazo meitiņu. Ļudas ģimenei karš aizpilda ikdienu jau vairāk nekā 8 gadus, jo viņas vīrs ir profesionālajā armijā jau no 2014. gada. Pašlaik Ļuda ir saņēmusi ziņu, ka vīrs ir ievainots un atrodas slimnīcā. Pēdējās dienās kontakts ir aprāvies, un sieviete ir neziņā.
Ļena ir no Mariupoles un ir pieradusi pie kara. Tāpēc viņu vairs nekas nešokē. Latvijā Ļena dzīvo bēgļu kopmītnē ar savām divām meitām. Ļenas dēls karo dienvidos. Viņas ģimenei māju, uz kurām atgriezties vairs, nav. Sieviete domā, ka paliks Latvijā, mācīsies latviešu valodu un strādās. Pašlaik atradusi darbu "Burger King" ātrās ēdināšanas restorānā.
Ziedot filmas "Sievietes bez vīriešiem" uzņemšanai var šeit:
