Venēcijas biennālē atklāts mākslinieču pāra Skuja Braden veidotais Latvijas paviljons

Latvijas paviljona tradicionālajā mājvietā – Venēcijas Arsenāla Artilērijas zālē – viesus uzrunāja paviljona ekspozīcijas veidotājas, Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijas Republikā Solvita Āboltiņa.

Par uzrunu vadmotīvu kļuva mākslas īpašā loma kara laikā un tās nozīme demokrātiskas kultūras spēcināšanā. “Kad lielgabali runā, mūzas klusē. Šī slavenā frāze atkal ir aktuāla un pēdējo divu mēnešu laikā tiek locīta bieži. Tikai šodienas notikumu kontekstā es nevaru un nespēju šai frāzei piekrist, jo tieši tagad, kad Ukrainā notiek Krievijas asiņainā agresija, mūzām ir jārunā un jāveic tas, ko viņas prot vislabāk, ‒ iedvesmot, dot impulsu pārdomām un izteiksmes brīvībai, arī spēcināt un dziedināt,” teica kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Mēs nedrīkstam ļaut šim karam pārņemt mūsu domas un prātus, atņemot mums spējas domāt kritiski un būt radošiem. Māksla ir viens no spēcīgākajiem rīkiem, lai runātu par lietām, kas satricina pasauli, un lai pievērstu uzmanību asiem un neatliekamiem jautājumiem globālā un lokālā mērogā,” uzsvēra paviljona komisāre un kuratore Solvita Krese.

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijas Republikā Solvita Āboltiņa atzina, ka viņu fascinē Skuja Braden inovatīvā pieeja keramikas medijam un dueta laikmetīgā balss, kas ir tik tuva reālajai dzīvei, ka palīdz izdzīvot netaisnības un nežēlības pilnajā pasaulē. Kuratore Andra Silapētere savā uzrunā koncentrējās uz LGBTQ+ un sieviešu tiesībām, norādot, ka to atzīšana Latvijā ir būtisks padomju pagātnes pārvarēšanas elements.

Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena savā runā izvērsa ekspozīcijai piemītošo autobiogrāfisko dimensiju. Mākslinieces komentēja paviljona centrālo objektu – lielu porcelāna gultu, ko pret sienu atspiež neredzams vilnis, – un dalījās personiskā stāstā par grūtībām, ko viņām kā viendzimuma pārim nācies piedzīvot 23 savu attiecību gados, kā arī pauda gandarījumu par iespēju pārstāvēt Latviju pasaules senākajā mākslas biennālē.

Latvijas paviljona Selling Water by the River ekspozīcija sastāv no vairāk nekā 300 porcelāna darbiem un aicina ielūkoties mākslinieču mājās, kā arī paviesoties dažādās to sadzīves zonās. Meistarīgi veidotajos objektos, kas ieņem visneparastākās sadzīves priekšmetu, dabas elementu un cilvēka ķermeņa formas, atbalsojas Baltijas un pasaules mērogā aktuālas sociālas, ekonomiskas, politiskas un kultūras tēmas.

Paviljona pamatvēstījums ir: viss, kas mums nepieciešams, mums jau ir dots. Šajā dzenbudisma iedvesmotajā atziņā mākslinieces saskata dažādībai atvērtas sabiedrības iespēju, par kuras metaforu kļūst paviljona nosaukumā pieteiktais ūdens – elements, kas vieno visas dzīvās būtnes un ir sākotne dzīvībai kā tādai.

Paviljona spilgtā estētika, drosmīgie tēli un feminisma ideju klātbūtne sabalsojas ar šī gada Venēcijas biennāles virstēmu Milk of Dreams (“Sapņu piens”). Saskaņā ar biennāles galvenās kuratores Sesīlijas Alemani redzējumu šis no sirreālisma mākslinieces Leonoras Keringtones patapinātais nosaukums apraksta maģisku pasauli, kurā dzīve pastāvīgi tiek pārradīta caur iztēles prizmu. Līdzīgi Skuja Braden ūdens plūdumam pakļautajai dzīves telpai, šī ir pasaule, “kur ikviens var mainīties, piedzīvot pārvērtības, kļūt par kaut ko vai kādu citu”.

Latvijas paviljons jau pirms oficiālās atklāšanas sāka piesaistīt starptautisku mākslas profesionāļu un ārvalstu mediju uzmanību, kuri vērsās pie māksliniecēm un kuratorēm pēc komentāriem un intervijām. Mākslas izdevuma Art in America redaktore Reičela Velcere savā apskatā atzina Selling Water by the River par labāko nacionālo paviljonu visā Venēcijas Arsenāla kompleksā, bet tiešsaistes medija Artnews redaktors Alekss Grīnbergers ierindoja Latvijas ekspozīciju starp 10 labākajiem nacionālajiem paviljoniem šī gada biennālē.

Paviljona ekspozīcija ir pieejama publikai no šī gada 23. aprīļa līdz 27. novembrim.

Aktuālajai informācijai par Skuja Braden un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidoto Latvijas paviljonu var sekot oficiālajā vietnē latvianpavilion.lv, kā arī paviljona Facebook, Instagram un Twitter kontā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vietnē lcca.lv.