Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
"Ar modes palīdzību varu izteikties par nopietniem jautājumiem, dažkārt daru to ar humoru. Mode man dod drošības sajūtu," savu modes filozofiju izskaidro Elīna Siliņa. (Foto: Elizabete Džeina Rubene)

 

"Chloé" balvas ieguvēju Elīnu Siliņu iedvesmojusi Sallija Spektra - modes dizainere no "Hameleonu rotaļām"

Mode
23. februārī 07:09 2022. gada 23. februārī 07:09
 
Anita
Sedliņa
| Pastaiga
Modes dizaineres Elīnas Siliņas (33) dzīves moto ir “Nepamēģināsi – neuzzināsi!”. 2021. gadā viņa pirmo reizi mūžā piedalījās modes konkursā. Un sāka ar prestižāko – 36. modes, fotogrāfijas un modes aksesuāru festivālu Jērā. Nu Elīna ir Latvijas modes lepnums, jo ieguvusi modes nama "Chloé" speciālo balvu.

Ja tev vajadzētu par sevi pastāstīt pavisam svešam cilvēkam, ko tu teiktu?

Esmu ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā un patlaban turpinu maģistrantūras studijas modes un tekstila dizaina specialitātē Alvara Ālto Universitātē Somijā. Helsinku augstskolu izvēlējos, jo šīs skolas izglītības programma ir izteikti vērsta uz ilgtspējīga dizaina izveidi, turklāt tā ir viena no retajām skolām, kas sniedz iespēju pašam radīt materiālu no nulles.

Kāds bijis tavs karjeras ceļš?

Garš un līkumots. Akadēmijas studiju sākuma posmā pametu skolu uz pieciem gadiem un šajā laikā izveidoju savu ilgtspējīgo lēnās modes zīmolu Kolu. Tās bija ugunskristības modes biznesā, un es ļoti noguru, varu teikt, ka pilnībā izdegu un pat apsvēru domu pamest modi. Bet, kad izlēmu atgriezties un pabeigt skolu, durvis atvērās, un esmu atgriezusies ar pilnu sparu – tāpat kā Fēnikss no pelniem.

Foto: Elizabete Džeina Rubene

Par ko sapņoji kļūt bērnībā?

Gribēju kļūt modes dizainere vai balerīna. Esmu no Valmieras, baleta skolas mums nebija, un mamma negribēja mani sūtīt uz Rīgu mācīties dejot, tik tālu prom no ģimenes. Astoņu gadu vecumā televīzijā ieraudzīju Salliju Spektru, modes dizaineri no seriāla Hameleonu rotaļas… Pēkšņi apzinājos, ka tas, ko es jau daru, šujot drēbes lellēm un draudzenēm, ir reāla, eksistējoša profesija, un sapratu, ka tas ir vienīgais, ko vēlos darīt. Es katru dienu zīmēju, šuvu, adīju un dejoju.

Ko uzskati par savu lielāko sasniegumu līdz šim?

Chloé speciālās balvas iegūšanu 36. modes, fotogrāfijas un modes aksesuāru festivālā Jērā. Šis bija pirmais konkurss, kurā piedalos, un, protams, līdz ar to ievērojamākais. Jau piedalīšanās finālā nozīmē uzvaru. Vārdos grūti aprakstīt tās ciešās attiecības, kādas izveidojušās ar pārējiem finālistiem un konkursa organizēšanas komandu. Ir sajūta, ka esi daļa no ģimenes un vienmēr būsi tur laipni gaidīta.

Foto: Elizabete Džeina Rubene

Kā, tavuprāt, tavs radošais rokraksts atšķiras no citu kolēģu stila?

Atšķirīgs ir tas, kā es savienoju šķietami nesavienojamus materiālus un vienā siluetā sakomplektēju dažādus elementu, mans stailinga stils ir nedaudz citāds. Man patīk kontrasti, tāpēc mīkstu adījumu kombinēju ar kraukšķīgu organzu vai tillu. Neesmu minimāliste, mans stailinga moto ir: “More is more!”

Kas tev modē vislabāk patīk?

Man ir vienlīdz svarīgi paust ideju, izstrādāt koncepciju un arī ālēties. Jau kopš bērnības esmu diezgan palaidnīga un nelabprāt klausu norādēm, laikam esmu tas cilvēks, kam vajag pielikt roku pie gludekļa, lai saprastu, ka tas ir karsts. Ar modes palīdzību varu izteikties par nopietniem jautājumiem, dažkārt daru to ar humoru. Mode man dod drošības sajūtu.

Kas ir tavi elki, iedvesmas avoti, autoritātes?

Princese Diāna, Teodors Zaļkalns, Aleksandrs Makvīns. Diāna, manuprāt, bija labestības iemiesojums, viņai piemita empātija, ar šo emocionālo sievieti es savā ziņā varu identificēties. Teodors Zaļkalns ir radījis manu vismīļāko mākslas darbu Cūka, es domāju, ka viņš ir ģeniāls. Aleksandrs Makvīns reprezentē protestu un ālēšanos modē, viņš, līdzīgi Vivjenai Vestvudai, manuprāt, bija modes panks.

Foto: Elizabete Džeina Rubene

Labākais padoms, ko esi no kāda saņēmusi.

Vectēvs ar savu dzīves piemēru man parādīja, ka nevajag ļauties bailēm. Baidīties ir dabiski, bet tieši tāpēc vajag darīt. Par spīti.

Atziņa, kurai nešaubīgi tici, vai tavs dzīves moto.

Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

Par ko labprāt pasmejies?

Mani sajūsmina ikdienas situācijas.

Kas tevi aizkustina?

Mūzika, daba, ģimene, māksla.

Cik svarīgs tev ir tavs vizuālais tēls? Un kā tu to veido?

Oi! Dažreiz man galīgi nav tēla. Lielākoties esmu tik pārgurusi, ka man nav spēka pucēties, tāpēc man ir vismīļākie džinsi un krekls, galvenais – tīri mati, un tad es jūtos stilīgi.

Kur iepērcies, cik bieži to dari un ko izvēlies?

Humpalās salīdzinoši bieži. Esmu vācēja, pērku īpašas pērles arī tad, ja man personīgi tās neder.

Foto: Elizabete Džeina Rubene

 Kā atpūties, lai patiešām atpūstos?

Klausos audiogrāmatas, rūpējos par saviem augiem. Ar vīru un mūsu suni vienkārši čilojam, pastaigājamies un skatāmies Netflix filmas, spēlējam galda spēles.

Vai tev ir vēl kādi citi talanti?

Dārzniecība un dejošana.

Laimes mirklis ir…

...vakars pirms brīvdienas.

Kas tevi visvairāk pārsteidz šajā pasaulē?

Visvairāk mani pārsteidz daba un supersarežģītie dabas procesi.

Tu mēdz savu vārdu ievadīt Google meklētājā?

Jā! Pārsvarā meklētājā uzrādās politiķe un aktrise Elīna Siliņa, kura tēloja Maiju filmā Maija un Paija. (Smejas.)

No kā tu varētu atteikties karjeras dēļ?

Es negrasos ne no kā atteikties, it sevišķi tāpēc, ka esmu jauna sieviete patriarhālā sabiedrībā. Man ir svarīgi izcīnīt šo cīņu.

Ar ko sākas tava diena?

Ar kafiju.

Kas tev šķiet visgrūtākais dzīvē?

Pirmie 50 bērnības gadi ir tie grūtākie.

Ko tu gribētu sasniegt? Kādi ir tavi lielie un mazie mērķi?

Es gribētu būt māksliniece ar absolūtu valodas brīvību.

5 dzīvē gūtās atziņas vai secinājumi

1. Katrs pats ir savas laimes kalējs.

2. Nepamēģināsi – nezināsi!

3. Vajag klausīt savai intuīcijai.

4. Nāks citi sūdi, šitie aizmirsīsies…

5. Prokrastinācija jeb kavēšanās ir nepieciešama, lai domas nobriestu.

 

Vēl portālā

10 pārtikas produkti, kurus droši var ēst arī pēc derīguma termiņa beigām
Kas liecina par kairināto zarnu sindromu?
"Klusā slepkava" - slimība, kas sākas bez simptomiem, cilvēks jūtas labi, un viņam pat nekas nesāp