"Purvīša balvai 2023" nominēti Meļņikovas, Salmaņa, Epneres, kā arī Māliņas un Kalna darbi

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, jaunā "Purvīša balvas 2023" ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023.gada jūnijā, ir nominējusi:

Darju Meļņikovu par izstādi “The Anticipation” (“Gaidas”) galerijā “427” (11.05.–05.06.2021.)

Nominācijas pamatojums: “Darjas Meļņikovas izstādē pati galerijas telpa kļūst par ideju. Ideju harmoniskai, līdzsvarotai, skaidru un tīru proporciju telpai ar reducētiem elementiem no klasiskās arhitektūras simetrijas un plānojuma. Darjai Meļņikovai atkal izdevies smalki savienot laikmetīgo ar atsaucēm uz vēsturiskiem mākslas virzieniem (Renesansi, gotiku, metafizisko mākslu) un, līdzīgi kā vēsturiski perspektīva izmainīja veidu, kā mēs skatāmies uz pasauli, pilnībā pārvērst galerijas telpu līdz nepazīšanai. Par būtisku elementu kļūst šī mākslas darba iedarbība ar skatītāju, kad tas virzās pa telpu “satekpunkta” virzienā, kurš tā arī nekad nepienāk. Māksliniece atbildi uz to, kādēļ tā, ieslēpusi amatnieciski filigrāni nostrādātajā objektā pie galējās sienas - “Not Yet”. Un te izstāde iegūst komentāru ne tikai par ceļu līdz trīsdimensionālai pasaulei mākslas vēstures kontekstā, bet arī par to, ka tā vēl joprojām paver plašas interpretācijas iespējas,” pamato LNMM izstāžu kuratore kuratore Līna Birzaka-Priekule.

“Mākslinieces spēja spēlēties ar bezgalības sajūtu tik ļoti šaurā telpā, bet vienlaicīgi saglabājot drošības sajūtu, sagādāja tik ļoti pietrūkstošo izstāžu un mākslas darbu tiešo un fizisko pieredzi, skatītājam nepaliekot pasīva vērotāja pozīcijā,” papildina kuratore un mākslas zinātniece, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede.

Krišu Salmani par izstādi “Konstrukcija” galerijā “Alma” (25.03.–28.05.2021.)

Nominācijas pamatojums: “Purvīša balvu reiz jau saņēmušais (2017, mākslinieku grupā) Krišs Salmanis šajā video, fotogrāfiju un instalācijas projektā pievēršas savulaik avangardisku ideju mutācijām, interpretējot tās ar maigumu un rezignāciju. 20. gadsimta pirmās puses progresīvās mākslas formas, nokļuvušas mūsdienu Ķīnā, kurā apvienojusies kreisa ideoloģija ar mežonīgu kapitālisma produktivitāti, iegūst absurda, tomēr skaista baleta raksturu. Mākslinieka atjautība un labvēlīgā ironija iemiesojusies nevainojamā elementu komplektā, kas izceļas 2021. gada pirmās puses izstāžu piedāvājumā,” pamato mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Sarmīti Māliņu un Kristapu Kalnu par izstādi “Tūlīt” mākslas stacijā “Dubulti” (18.06.–02.09.2021.)

Nominācijas pamatojums: “Mākslinieku tandēms turpina attīstīt savā lielākajā kopdarbā - izstādē “Pacieties” (2012) aizsākto stratēģiju - veido izstāžu telpai atbilstīgu kompleksu mākslas darbu, par pamatu ņemot viena vārda raisītas asociācijas. Izstādē “Tūlīt” tas izskan gan solījuma, gan gaidu, gan vilšanās intonācijā. Lietojot lakonisku formu valodu, māksliniekiem izdevies piepildīt telpu ar saspringtu atmosfēru un atsaldētu estētiku, kas veldzē Dubultu mākslas stacijas pārkarsušos izstādes apmeklētājus,” pamato mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Ievu Epneri par izstādi “Cirks zem kupola”, īpaši izceļot videodarbu “Šarlote” LNMM Kupola zālē (04.06.–22.08.2021.)

Nominācijas pamatojums: “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē uzfilmētais un turpat eksponētais videodarbs manāmi kontrastē ar savu dokumentālo kontekstu, ko veido 2004.–2008. gados Rīgas cirka aizkulisēs uzņemtie mākslinieku un dzīvnieku fotoattēli un Rīgas cirka vēsturiskās afišas.

Darbs, ko var uztvert kā veltījumu 2016. gadā no darba atlaistajiem cirka māksliniekiem, savā vēstījumā ir plašāks un daudzslāņaināks. Dzīve bez skaidras vietas, ko nolād Gunas Zariņas un Kirila Ēča atveidotā cirka māksliniece Šarlote Ivanovna no Antona Čehova lugas “Ķiršu dārzs”, ir norāde ne tikai uz Rīgas cirka nu jau bijušo mākslinieku kolektīvo drāmu, bet – kāpēc gan ne? – arī uz mākslinieka kā tāda eksistenciālo stāvokli. Jo vai gan ir viegli apdzīvot telpu zem cirka/muzeja kupola? “Šarlotes” kvīrais ģimeniskums, rūpīgi izsvērtā mizanscēna un montāža, vēsturiskās, literārās un vispārcilvēciskās dimensijas līdzklātbūtne, kā arī neuzbāzīgais poētiskums tīkamās melanholijas atslēgā padara šo darbu par spilgtu pienesumu Latvijas videomākslā,” pamato filozofs Igors Gubenko.

Sujunšalijeva norādīja, ka kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja piecus mākslas notikumus, un to vidū bija arī Agneses Krivades darbs "Svētā Kristofera viesnīca" izstādē "Savvaļa".

No 2021.gada 1.janvāra darbu sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM izstāžu kuratore kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Maģistrantūras vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

"Purvīša balva" dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo "Purvīša balvu" 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās "Purvīša balvas' laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo "Purvīša balvu" 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā "Purvīša balva" 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".

Savukārt piekto "Purvīša balvu" 2017.gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma", sesto "Purvīša balvu" 2019.gada aprīlī saņēma Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra". Septīto "Purvīša balvu" 2021.gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".