Iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla gleznas, Saldū radīts jauns skulptūru dārzs

Šis mūsu glezniecības klasiķa plaši pazīstamais darbs ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, kurā par to ir rakstīts: “Jaņa Rozentāla glezna „No baznīcas” ir trāpīgs un daudzslāņains latviešu tautas dzīves tēlojums, kas raksturo 19. gadsimta 90. gadus – laiku, kad sabiedrībā pieaug latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Ar šo darbu mākslinieks aizsāka jaunu tradīciju latviešu glezniecībā, pirmo reizi centrā ieceļot zemniekus un vienkāršo tautas dzīvi.”

Jaunradītās skulptūras novietotas pie Jaņa Rozentāla dzimtās pilsētas Saldus Sv. Jāņa Evanģēliski luteriskās baznīcas, kura  attēlota arī ievērojamajā gleznā. Tēlnieks Aispurs, veicot gleznas tēlu telpisko interpretāciju, saglabājis maksimālu pietāti pret Jaņa Rozentāla oriģinālu. Cilvēkiem nu ir iespēja iejusties tā laika pasaulē un pašiem it kā iekļauties labi atpazīstamajā mākslas darbā. 

Pats tēlnieks par padarīto saka: “Bija jāiedziļinās ļoti daudzās detaļās: pētīju ne tikai gleznu, bet papildus arī dažādus avotus. Galvenais bija uzticība Jaņa Rozentāla tēlveidei. Sajutos kā viņa laikabiedrs – vienu brīdi likās, ka figūras atdzīvojas!” Savukārt skulptūru dārza mecenāts Jānis Zuzāns projektu komentē šādi: “Svarīgi, ka šādi radoši, paliekoši un vērienīgi projekti šobrīd top tēlotājmākslā. Īpaši šai covid gadā, kad tā vien šķiet – viss apstājies. Rozentāls to ir pelnījis. Un Saldus pilsētas iedzīvotāji un viesi šo vietu noteikti iecienīs. Līdzīgi kā tēlnieka Aigara Bikšes “Divi Raiņi” pilsētvides objektu Rīgā, ko pirms trīs gadiem fonds “Mākslai vajag telpu” realizēja. Lielisks darbs, talantīgs autors, īpaša vieta un nozīmīgs gads!” Jāatgādina, ka dižajam latviešu māksliniekam Rozentālam šogad ir 155 gadu jubileja. 

Skulptūru tēlu atpazīstamība un trijās dimensijās radītā noskaņa noteikti sekmēs Latvijas vietējo tūrismu. Saldus un visa Kurzeme uz visiem laikiem ir ieguvusi vēl vienu redzamu kultūras vērtību. Laikā, kad notikumi iekštelpās ir liegti pandēmijas dēļ, īpaši vilinoši ir doties aplūkot jauno mākslas darbu brīvā dabā.

Sandis Aispurs (1983) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (2012).  Viņa apjomīgākais figuratīvais darbs “12 apustuļi” atrodas pie Bruknas Svēto Apustuļu kapelas (2018).  2014. gada rudenī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika atklāta Sanda Aispura un Brigitas Zelčas-Aispures veidotā paliekošā skulptūra “Klusā daba”, kas tapusi Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskajā telpā” ietvaros.